Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Ziemā par mājdzīvniekiem jārūpējas vairāk

Jānis Gabrāns
09:54
24.01.2023
17
Suns 2

Aukstajā gada laikā, kad lielāku uzmanību pievēršam sev, savai labsajūtai, nedrīkst aizmirst arī par mājdzīvniekiem, esam taču atbildīgi par tiem, ko pieradinām.

Veterinārās klīnikas – zooveikala “Tedijs” veterinārārste Jana Kļaviņa    norāda, ka mājdzīvnieki nespēj tik ātri adoptēties krasajās temperatūras maiņās kā cilvēks, tāpēc suņu un kaķu īpašniekiem jāpievērš lielāka uzmanība saviem mīluļiem.

Stāstot par suņiem, J. Kļaviņa norāda, ka svarīgi rūpēties par ķepām, jo tām ir tiešais kontakts ar zemi, uz kuras ziemā var būt sniegs, ledus, sāls, smiltis: “Būtu ieteicams minūtes 15 – 20 pirms iešanas ārā ķepu spilventiņus iesmērēt ar speciāliem vaskiem, kas rada aizsargslāni. Atgriežo­ties mājās, ķepas vienmēr jānomazgā, jānoslauka. Var pēc tam iesmērēt ar kādu mīkstinošo krēmu, lai vairāk pasaudzētu. Ja redzam, ka dzīvnieks vairāk laiza ķepu vai košļā to, tā ir zīme, ka ir kāda problēma. Ķepas ir jutīgas, staigājot pa sasalušiem kukuržņiem, var iedzīvoties kādā mikrotraumā.

Ziemā īpaša uzmanība jāpievērš arī dzīvnieku nagiem, lai tie nebūtu pārauguši, arī tas var radīt problēmas.

Suņiem, kam īsas kājas, pēc atgriešanās no pastaigas derētu nomazgāt ne tikai ķepas, bet arī punci, jo pastaigā tas tuvu zemei, uz tā var nonākt sāļi, citas ķīmiskas vielas. Tas var izraisīt ne tikai ādas iekaisumus, bet, dzīvniekam cenšoties sevi nomazgāt ar mēli, tas var salaizīties kaitīgās vielas, kas var izraisīt gremošanas trakta traucējumus.”

Ejot ārā pie zemākas gaisa tem­peratūras, paši velkam mugurā ko biezāku, siltāku, tāpēc vērts padomāt par ziemas apģērbu arī    suņiem. Mazajiem suņiem ķepu saudzēšanai var vilkt zeķītes vai zābaciņus, bet, kā norāda J. Kļa­viņa, pie tā dzīvnieks jāpieradina pakāpeniski: “Suns uzreiz nebūs priecīgs par tādu ekipējumu, tāpēc pieradināšana jāsāk mājās, vispirms uzvelkot vienā kājā, un tā, līdz dzīvnieks pierod.

Istabā dzīvojošajiem īsspalvainiem suņiem, dodoties pastaigā, derētu vilkt mētelīšus. Mitrā laikā nederēs kokvilnas mētelīši, jo ātri piesūksies ar mitrumu un dzīvniekam būs auksti. Vajadzētu mētelīti izvēlēties no materiāla, kas pasargā no mitruma. Kokvil­nas, adītos vilnas mētelīšus var vilkt sausā laikā, lielā salā, tad audums nesamirks, dzīvnieks jutīsies komfortabli.

Savukārt suņiem ar garu vilnu to nevajag, viņiem ir paspalva, kas nodrošina dabīgu aizsardzību, uzvelkot mētelīti, izjaucam dabīgo termoregulāciju.”

Jo laiks aukstāks, jo pastaigas īsākas. Ja redzams, ka dzīvniekam salst, tas cilā vienu ķepiņu, otru, jūtas diskomfortā, vajag ļaut izdarīt, kas darāms, un atgriezties telpās.

Ja suns pārsvarā dzīvo ārā, tas būs vairāk norūdīts, bet arī    tad ķepām jāpievērš uzmanība. Su­ņu­būdā nevajadzētu likt segas, jo suns ienes būdā sniegu, tas izkūst, audums kļūst mitrs un dzīvniekam ir auksti. Var likt salmus, sienu, var tos sabāzt auduma mai­sā, tad mitrums novadīsies un dzīvniekam būs ērti. Lielā aukstumā vajadzētu padomāt par kādu siltāku vietu, kur dzīvniekam patverties. Ja suns dzīvo ārā, biežāk jāparaugās, lai būtu dzeramais ūdens, vēlams liet remdenu, lai uzreiz nesasalst.

“Ārā dzīvojošajiem suņiem zie­mas periodā vajadzētu dot treknāku, kalorijām bagātāku barību, lai vairāk enerģijas, kas tiek patērēta organisma sildīšanai. Sa­vukārt, ja suns vairāk laika pavada telpās, ir mazāk kustību, barības devu varētu arī nedaudz samazināt, lai pārāk neaptaukojas,” norāda veterinārārste.

Vasarās daudz tiek runāts, ka nedrīkst suņus atstāt mašīnās, lai nepārkarst, bet arī ziemā jābūt uzmanīgiem, jo, ilgu laiku atstāts aukstā mašīnā, suns var saaukstēties.

Arī kaķi ziemas laikā vairāk jāpatur uzmanības lokā. Kaķiem, kuri dzīvo istabā, nekas nemainās, vien mājās, kur virtuvē tiek kurināta plīts, saimniekiem jāraugās, lai kaķis neuzlec uz tās. J. Kļa­viņa stāsta, ka praksē ne reizi vien nācies ārstēt kaķus, kam apdegušas ķepas: “Bieži kaķiem, kuri ilgi uzturas ārā, tiek apsaldētas ķermeņa daļas, īpaši jutīgi ir ausu gali, kur maz spalvu, maza asinsrite, nereti nākas tos amputēt. Var apsaldēt arī ķepas, tāpēc, ja kaķis izlaists pastaigāties, vērts pasekot, kad grib nākt atpakaļ telpā.    Ja kaķis visu laiku dzīvo ārā, vajadzētu gādāt, lai ir kāda siltāka vietiņa, kur patverties no aukstuma, lietus, sniega, stipra vēja.

Kaķi, kā zinām, 80 procentus dzīves noguļ. Ja domājam, ka, izlaižot ārā, viņš tur staigās, nē, viņš atradīs vietu, kur pagulēt.”

Veterinārārste arī saka, ka nevajadzētu dzīvniekus atstāt garāžās, jo tur no mašīnām uz grīdas var izlīt kādi šķidrumi, ko dzīvnieks var uzlaizīt, iedzīvojoties problēmās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
40

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
18

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
37

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
149

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
39

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Lai skaisti ikdienā

10:04
09.04.2024
332

“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai    mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka. “Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
27
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi