Raksti

Dzīves stils

Zāļu vainadziņš noder zīlēšanai

Vajadzīgas zināšanas. Folkoriste Indra Čekstere stāsta tautas ticējumus par vainadziņu pīšanu.
Foto: Marta Martinsone - Kaša

Jāņu laiks arī ar to ir īpašs, ka dabā viss zied un cilvēki, lielās ziedēšanas iedvesmoti, gatavi darīt neiedomājamas lietas. Fol­kl­o­ris­te Indra Čekstere atgādina, ka visos laikos cilvēki gribējuši izzināt nākotni. Jāņi ir tas laiks, kad vēro laikapstākļus nākamajam gadam un arī katrs grib uzzināt ko vairāk par savu turpmāko dzīvi.

“Mūsdienās meitenes daudz ko nezina, un var gadīties pārpratumi,” saka folkloriste un pastāsta tautas ticējumus par Jāņu vainadziņu pīšanu.

“Ja meitene gribēja pateikt, ka viņas sirds brīva, vainagā iepina liepu lapiņu, bet, ja kāds puisis jau patika, tad vajadzēja iepīt ozollapu, visi zināja, ka sirds aizņemta. Ozollapas vainagā pina tikai precētās sievas,” atgādina I.Čekstere un piebilst: “Ja lielās meitenes nopina vainadziņus tikai no rudzupuķēm vai pīpenēm, tad dabūja bagātu, krietnu vīru.”

Katrai puķei vainagā ir sava nozīme. Vainagā vajagot iepīt jasmīnu, jo tas ir mīlestības zieds. “Pīpenei Latvijā ir vairāk nekā 40 nosaukumu, un dēvējama arī par mīlas puķi. Katra meitene taču atceras, kā rāvusi ziedlapiņas un skaitījusi – mīl, nemīl, no sirds, ar sāpēm, mazdrusciņ, nemaz. Ar margrietiņām var zīlēt, negaidot Jāņus,” bilst folkloriste.

Trejdeviņu ziedu vainagā ir 27 dažādi augi. Ar to var zīlēt. Vis­vienkāršākā zīlēšana – met vainagu gaisā. Ja noķer uzreiz, tad pielūdzējs būs ātri. Ja ķer un izrauj vienu ziediņu – viņš ir tuvumā, bet jāpagaida. Ja vainags nokrīt ze­mē, var palikt vecmeitās. “Vis­labāk mest ābelē, liepā vai ozolā. Ja nokrīt zemē, vēl kādu gadu līgavainis jāgaida. Ar kuru reizi vainags paliek zaros, pēc tik gadiem tiks pie vīra,” ticējumu atgādina I. Čeks­tere. Trejdeviņu ziedu vainagu var ielaist upē un vērot, cik ātri tas piestāj krastā. Ja ātri, līgavainis ir tuvumā, bet, ja aizpeld tālu, jāpagaida. Ja jāizšķiras starp diviem puišiem, kuri patīk, var nopīt trīs vainagus un laist upē. Kura puiša vainags piepeldēs mei­tas vainadziņam, tas būs īstais.

“Divpadsmitos naktī jāiet pie papardes, kuras sakne saucas raganas zobs, jāizrauj sakne, jāpārgriež, tur esot uzrakstīts izredzētā vārda burts. Stāsta, ka daža pat visu vārdu izlasījusi,” smej folkloriste un piebilst, ka papardes zieda meklēšana, cerībā iegūt brī­numspējas kļūt neredzamam, bagātam, nekur nav pazudusi. Par zāļu tējām gan I. Čekstere atgādina, ka ticējumi ir ticējumi, bet drošāk uzticēties speciālistiem un noskaidrot, kam kura zālīte der un kā to lietot.

“Kāda sieva Jāņos vienmēr pinusi vainadziņu no neaizmirstulītēm. Tad likusi bļodā ar ūdeni, lai augs sadzeras. Visu Jāņu nakti līdz pat rītam vainadziņš nevītis,” padomu dod folkloriste Indra Čekstere.

Bet katram jau savs vainadziņš, ticējumi, vēlēšanās. Un apkārt viss zied. Gaida gada īsākā nakts.

Nav tik vienkārši, kā izskatās. Vijot Jāņu vainagu, zinātāji ņem vērā, ka katrai puķei ir sava nozīme.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *