Ceturtdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Zaļā gaisma deg optimisma ielā

Druva
15:25
12.06.2009
4

SIA “Straupes narkoloģiskā slimnīca” direktors un rakstnieks Edmunds Rudzītis, kurš pats sevi dēvē arī par pseidofilozofu, pēc ilgāka pārtraukuma izdevis savu trešo grāmatu “Straupes skiču burtnīcas”, īsprozas kopkrājumu, kurā iekļautas iepriekšējās grāmatās publicētie darbi un virkne jaunu domu uzzibsnījumu. “Druva” ar grāmatas autoru devās uz sarunu par dzīvi. Par dzīvošanu. Par to, kas mēs esam un kam ticam.

– Pēc vairāku gadu pārtraukuma esat pievērsies atkal literatūrai un izdevis grāmatu.

– Jaunajā izdevumā ir kaut kas no manas pirmās un otrās grāmatas. Arī kaut kas no avīzēs publicētā un kaut kas jauns. Esmu rakstījis miniatūras, stāstus, pastāstus, aprakstus… Gribēju izlaist kaut ko viendabīgāku. Un tā nolēmu savākt izkaisītās miniatūras.

– Jūs esat ārsts. Kas jūs mudinājis izpaust sevi literārajā jomā?

– Laikam jau pati dzīve. Bet galvenais stimuls ir cilvēka mirstība. Visi vēlamies kaut ko pēc sevis šajā pasaulē atstāt – gleznas, dzejoļus, dziesmas, fotogrāfijas vai bērnus. Cilvēki savus vārdus ieskrāpē pat klintīs, pabraucot pa Gauju, var redzēt, ka daži vārdi tajās ieskrāpēti pirms 50, simts vai vairāk gadiem. Cilvēks, apzinoties savu mirstību, vēlas realizēties. Imantam Ziedonim ir skaists dzejolis – viņš iet pa ceļu gar Murjāņiem uz Raganu, tur gar ceļmalu aug vītoli kā senču bārdas. Viena koka lapotne viņam izskatās pēc Kronvalda Ata bārdas, cita pēc Krišjāņa Barona… Un noslēgums dzejolim ir tāds – kad mēs nomirsim, cik daudziem no mums paliks bārdas no zemes laukā? Tā ka nāve ir liels stimuls. Būtu priekšā mūžība, visu varētu atlikt uz rītdienu. Angļi jau smejas, ka visgarākā diena mūžā ir rītdiena – rīt ies pie friziera, pie zobārsta, tīrīs māju, apciemos draugus un ko tik vēl ne.

Bet jāsaka, katrs esam vienreizējs eksemplārs. Nekad uz šīs zemes nav dzīvojis un nedzīvos tāds cilvēks kā es, jūs vai kāds cits. Klonēšana ir muļķības. Jā, var klonēt miesu, bet ne dvēseli. Dvēsele veidojas no tā, ko mums māte, tēvs, vecvecāki iemāca, kādi ir mūsu draugi, skolotāji. Taču runājot par dzīvi, jāsaka – jau senie grieķi postulējuši, ka cilvēkam viena trešdaļa dzīves jāvelta pašam sev un savām interesēm – makšķerēšanai, gleznošanai, kāršu spēlei vai kam citam. Otra trešdaļa- ģimenei un dzimtai, bet trešā – savai tautai un valstij – jākaro, jāstāda meži vai jāraksta grāmatas. Tikai tad cilvēks var uzskatīt, ka nodzīvojis pilnvērtīgu mūžu.

– Jums būs izdevies dzīvi nodzīvot, ievērojot šo sengrieķu gudrību?

– To jau kāds izsvērs pastarā tiesā uz tiem svariem, bet lielos vilcienos- jā. Esmu pietiekami daudz laika veltījis sev un saviem vaļaspriekiem, esmu izaudzinājis četrus bērnus. Strādājis gan par pagasta priekšnieku, gan 40 gadus ārsta darbam sevi veltījis. Esmu kaut ko arī uzrakstījis. Ar savām rokām izslaucis nezin cik tonnu piena, nopļāvis neskaitāmus siena vālus. Ja visu saskaita kopā, esmu visu ko dzīvē darījis.

– Vai neesat domājis uzrakstīt grāmatu, kurā būtu apkopota medicīnā gūtā pieredze, redzētais, justais, līdzi izdzīvotais?

– Diezin vai. Alkoholisms kā problēma ir vismaz desmittūkstoš gadu sena. Kopš laika, kad Vidusjūras un Melnās jūras baseinā cilvēki iemācījās lipināt māla krūkas un tajās raudzēt vīnu. Jā, gadu tūkstošu laikā aristoteļi, hipokrāti un konfūciji ir secinājuši, ka šī problēma ir neatrisināma. Tās pašas cilvēku dažādības dēļ. Cilvēki nav alvas zaldātiņi. Visi nav gudri, skaisti, mērķtiecīgi vai morāli noturīgi. Vienai sabiedrības daļai, ja atņemtu alkoholu, tas būtu sadisms. Jo viņiem nav citu vērtību. Liene Lote Grizāne, “Druva” Visu interviju lasiet laikrakstā “Druva” šodienas numurā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vakar ugunsgrēkā Valmierā cieta divi cilvēki

13:44
18.04.2024
15

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 17. aprīļa plkst. 6.30 līdz 18. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma trīs izsaukumus – vienu uz ugunsgrēka dzēšanu un divus uz glābšanas darbiem. Vakar plkst. 20.21 VUGD saņēma izsaukumu uz Andreja Upīša ielu Valmierā, kur ugunsgrēks bija izcēlies divstāvu dzīvojamā mājā. Notikuma vietā […]

Dalās ar zināšanām par tuvinieku aprūpi mājās

00:00
18.04.2024
28

Izglītojošā seminārā “Mēs nākam Tev palīgā” lektori un speciālisti dalījās ar teorētiskām un praktiskām zināšanām par cilvēkiem, kuriem ir grūtības par sevi parūpēties, ikdienas aprūpi mājas apstākļos. Lekcijās “Pacientu aprūpe mājas apstākļos”, “Veselības aprūpes pamatprincipi aprūpē mājās”, kā arī praktiskajā nodarbībā klausītāji uzzināja par faktoriem, kas ietekmē aprūpi mājās, drošu vidi, slimā cilvēka patstāvības veicināšanu, […]

Vakar Gulbenes novadā dzēsts paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks

10:12
17.04.2024
37

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 16. aprīļa plkst. 6.30 līdz 17. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma četrus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu un divus uz glābšanas darbiem. Vakar plkst. 10.23 VUGD saņēma izsaukumu uz Madonas novada Ošupes pagastu, kur dega kūla 250 m2 platībā. Plkst. 11.05 ugunsgrēks […]

Divi EP soļi, lai mazinātu zaļmaldināšanu

06:32
17.04.2024
19

Izpratne par videi draudzīgu dzīvesveidu daudziem kļūst par ikdienas normu. Arī tie, kas tam nepievēršas mērķtiecīgi, iegādājoties kādu lietu, pat tādu sīkumu kā iepirkuma maisiņu veikalā, bieži izvēlas to, pie kura ir norāde – bioloģiski noārdāms vai mazāk piesārņo. Taču ne vienmēr uzrakstiem, preču aprakstiem un ražotāju ziņām par it kā videi draudzīgu ražošanas ciklu […]

Amatierteātriem savs saiets

05:22
17.04.2024
27

Lai kopā pavadītu laiku, sevi parādītu un citus apskatītu, Kaives tautas namā    pašmāju amatierteātris “AkA” uzņēma ciemiņus: kaimiņus no Skujenes, Taurenes amatierteātri “Radi” un draugus no Murmastienas.    Viņus kopā bija saaicinājis Kaivena Runcis. “Kur humors, tur Runcim jābūt,” saka Kaives tautas nama vadītāja Agnese Caunīte-Bērziņa un piebilst, ka Kaivena Runcis, kad grib, tad […]

ASV koris dzied latviešu valodā

00:00
17.04.2024
41
1

ASV vīru koris “Faithful men” jeb “Uzticīgie vīri” ar sirsnīgu koncertu uzstājās Cēsu pilsētas pansionātā, uzņēmumā “Designed to live”, kurā izgatavo protēzes karā cietušajiem ukraiņiem, un Liepas kultūras namā. Koncerttūre notiek visā Latvijā. Liepas kultūras nama vadītāja Sandija Pētersone pastāsta, ka 1992. gadā mācītājs no Tenesī štata bija Latvijā un apmeklēja arī Liepu, viņam te […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
25
4
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi