Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Vīrišķīgi un izteiksmīgi

Mairita Kaņepe
14:01
18.08.2020
5
Ivars Mikelsons 2 1

Šovasar Cēsīs un Valmierā ar vīrišķīgiem motīviem tēlniecības darbos viesojas Rīgas mākslinieks Ivars Miķelsons. Cēsu Izstāžu namā Miķelsona cilvēki – metālā veidotās miniatūrās skulptūras – ir eksponētas uz simtgadīgu ozola dēļiem.

Mazo skulptūriņu emocionālais vēstījums un raksturs rada asociācijas ar vīriešu, ar intīmi vīrišķīgu, pasauli. Kādam tas domās var atraisīt saikni ar kādreizējiem Anglijas lordu klubiem. Tajos, kā zināms, sievietes nebija gaidītas. Protams, Cēsu izstādē laipni gaidītas arī sievietes. Tēlnieks Ivars Miķelsons pratis radīt iespēju ielūkoties un labāk izprast vīriešu emocionālo pasauli, domu gājienus, kas ir pilnīgi pretēji sievišķībai. Tad, lūk, kas večiem prātā un domās!

-Tikko Valmierā atklāja mākslas objektu “Krodera ābele”. Jūs esat viens no tās autoriem. Šim vides objektam Valmierā būs sava loma – asociēt to ar režisora un aktiera Oļģerta Kro­dera mūža darbu latviešu teātra mākslā. Kā sākās jūsu sadarbība ar Oļģerta Krodera fondu Valmierā?

-Līdztekus saviem darbiem vairākus gadus izgatavoju Krodera balvu – mazo balviņu, ko Latvijas teātra māksliniekiem pasniedz Krodera fonds. Balvas formu un saturu radījis mākslinieks Aivars Vilipsons, mans kolēģis. Ar Aivaru esam labi draugi kopš seniem laikiem, kad vēl mācījāmies mākslas skolā. Tagad Aivaram ir draudzība ar Krodera fonda izveidotājiem. Šajā sabiedrībā arī dzima ideja par Krodera balvu, par tās pasniegšanu teātra māksliniekiem, kā arī vides objekta izveidošanu pie teātra Valmierā. Es tajā visā, lai ideja piepildītos, esmu iesaistījies kā Aivara Vi­lipsona partneris, jo varēju izgatavot pašu balvu, kas ir no metāla.

“Krodera ābelei” sākumā bija paredzēta cita vieta, līdz radās doma, ka iepretī teātrim tiks labiekārtots plašs parks, pie kura veidošanas strādās ainavu arhitekti.

-Valmierieši vietu, kur tagad uzstādīta “Krodera ābele”, sauc par Ziloņu ielu, bet iebraucējiem tā neizskatās pēc ielas, vairāk pēc uzmanību zaudējušas, aizaugušas vietas, kur apakšā esot viduslaiku bastions. Vai ar mākslas darbu paš­valdība iecerējusi šai vietai dot jaunu elpu?

-Jā, saņēmām pasūtījumu un pirms sešiem gadiem abi ar Aivaru Vilipsonu Rīgā ķērāmies pie darba, lai veidotu arī šo vides objektu. Darbs kādu brīdi iestrēga, jo fondam nebija līdzekļu.

-Kurā darbnīcā tapa vides skulptūra?
-Ābele tika atlieta Tallinā, bet pamatakmeni izgatavoja meistari no Ķekavas akmeņkaļu darbnīcas. Pēdējā “Krodera ābeles” sagatavošanas procesā abi ar Aivaru visu laiku pieskatījām, kā rit mūsu iecerētais plāns. Vārdu sakot, mums viss process bija jāvirza.

-Kāds ar “Krodera ābeli” ir jūsu vēstījums?
-Ābele jāuztver kā koks, arī ābeles vainags, kas veidots saspiestas lodes formā un tajā redzamie zelta āboli . Tie, uzpulētas zelta krāsas pusbumbiņas, simbolizē režisora Oļģerta Krodera veikumu teātra režijā. Viņa veidotās izrādes kā zelta āboli, kā augļi, ko Kroders radījis savā daiļradē.

– Jā, teātra māksla ir gaistoša. Taču tas, kurš ēdis sulīgu ābolu, neaizmirsīs, kā tas garšoja. Kādas jums ir spilgtākās asociācijas, saistītas ar teātra un kino mākslas meistaru Oļģertu Kro­deru, kurš sen viņsaulē?
-Spilgtākā saistība man ir kopš bērnības, kad noskatījos filmu “Ceplis”. Tāds, kāds viņš bija filmā, Oļģerts Kroders paliks atmiņā uz visiem laikiem

-Jums – abiem māksliniekiem Vilipsonam un Miķelsonam– “Krodera ābele” nu vairs nepieder. Šim objektam, skaistajai ābelei, ļauts pieskarties. Ja cilvēks garš, līdz zemāk redzamajiem zelta ābolīšiem aizsniegties varēs. Esat droši, ka vides objekts cilvēku uzmanību izturēs?
-Vides skulptūras kopējais augstums ir vairāk nekā trīs metri. Domāju, nekas nekaitēs, ja apmeklētāji nāks tai klāt. Cilvēki, kuri paguva redzēt Krodera izrādes vai zinās par tām, varēs šeit, pie ābeles, pastāstīt saviem bērniem, kas bija Kroders.

-Šovasar veidojāt savu darbu izstādi Cēsīs. Ar ko paliks prātā 2020. gads un pilsēta, kurā izstādes atvēršana uz laiku bija jāatliek?
– Man Cēsis no šīs vasaras paliks prātā ar to, ka pilsēta kļuvusi skaistāka, salīdzinot ar padomju laiku, kad Cēsīs dienēju karaspēka daļā. Mans dienests bija saistīts ar karšu zīmēšanu. Mūs, Mākslas akadēmijas studentus, iesaistīja topogrāfisko karšu gatavošanā armijas vajadzībām. Taču jaunībā es Cēsīs pabiju tikai īsu laiku, mani izrāva uz Rīgu, kur veidoja Baltijas apgabala kara muzeju. Citādas saistības man ar Cēsīm nav bijušas. Pirmo reizi esmu ieradies šai pilsētā, lai parādītu savus mākslas darbus.

– Man Cēsu Izstāžu nama otrais stāvs, kur skatāmi Jūsu darbi, šķita kā vīriešu klubs. Vismaz man bija tāda sajūta, ka tā ir veču pasaule.
– Nebiju domājis, ka varu radīt vīriešu kluba auru, bet piekrītu – tā ir kā paralēlā līnija šajā izstādē. Varbūt tā jūtama tādēļ, ka lielai daļai izstādes skulptūru ir ironijas pieskaņa. Savā darbā cenšos nebūt pārāk nopietns un nerisināt pasaules mēroga problēmas. Izstādē ir manas dzīves mirkļi, kas attēloti skulpturālās formās, kā es to māku. Jā, skatītāji tajās kaut ko atpazīs arī no savas dzīves. Un ne tikai vīrieši.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
8

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
125

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
68

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi