Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Vienreizlietojamais jāpadara ekoloģiskāks

Druva
07:57
12.07.2022
2
Dsc 0683 2

Jau gadu Latvijā spēkā ir “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums”, kas tika pieņemts, pildot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvu, lai novērstu un samazinātu konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Ar šo vienošanos eiropieši pieteica karu vienreizlietojamai plastmasai, kas bieži vien nav pārstrādājama un nonāk vidē. Vienreizlietojamās plastmasas patēriņa ierobežošanu vēl paredzēts turpināt un pēc vienreizlietojamiem traukiem un galda piederumiem sekos citu plastmasas izstrādājumu tirdzniecības pakāpeniska aizliegšana.

Pandēmijas laikā palielinājās

Likums ar mērķi panākt, lai pēc iespējas mazāk iegādātos lietas, kas kalpo īsu laiku, un aizstātu tās ar pārstrādājamu materiālu, tika izstrādāts un pieņemts īsi pirms Covid-19 izraisītās pandēmijas. Bet spēkā tas stājās tās laikā, kad būtiski palielinājās tā saukto piknika trauku daudzums, arī kafejnīcas un restorāni ierobežojumu dēļ varēja nodrošināt ēdienu tikai līdzņemšanai. Tādējādi būtiski pieauga pārstrādei nederīgo atkritumu apjoms, secina SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdis Jānis Aizbalts. Ja 2019. gadā šo atkritumu frakcija veidoja ap 15%, tad pērn tie jau bija 20–25%. Kopš aprīļa, kad ierobežojumi tika atcelti, atkal novērojama atgriešanās ierastajā ritmā. Pašlaik pārstrādei nederīgā materiāla apjoms samazinājies līdz 20–22%.

Šobrīd tirdzniecībā ir piknika trauki no papīra, koka, cukurniedru šķiedras, bioloģiski noārdāmās plastmasas, atļautās plastmasas, bambusa un kviešu stiebriem, kā arī citiem materiāliem. Joprojām atļauts tirgot plastmasas glāzes, jo tām pašlaik nav alternatīvas. Ja kaut kur tirdzniecībā vēl ir plastmasas vienreizlietojamie iepakojumi no “vecā” sortimenta, tad tas saistīts ar atļauju iztirgot iepirkumus, kas veikti pirms direktīvas stāšanās spēkā.

SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine pastāsta, kā veikalos mainījies sortiments. “Vienreizlietojamos plastmasas traukus, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pierasta lieta, tagad aizstājuši citi analogi. Tirgū ir trauki no papīra un citiem plastmasai alternatīviem materiāliem, taču viennozīmīgi to cena ir būtiski dārgāka. Tieši ilgtspējīgā domāšana un vēlme netērēt lielu naudu par ātri izmetamām lietām, ko visdrīzāk lietosim tikai pāris stundas, ir veicinājusi arī to, ka piknikiem un dārza ballītēm cilvēki arvien vairāk izvēlas kvalitatīvus, cietas plastmasas traukus, ko var lietot vairākkārt un pat mazgāt trauku mazgājamā mašīnā. Iegādājoties šādus traukus, pircējiem gan būs jāuzņemas rūpes par trauku nomazgāšanu pēc svinībām, tomēr paši trauki būs pietiekami izturīgi un dizainiski eleganti,” viņa piedāvā alternatīvu.

Sāk pirkt mazāk

Likums ir aizliedzis arī izsniegt bezmaksas plastikāta trauciņus veikalā nopērkamo sveramo preču fasēšanai – tagad salātiem un citiem sveramajiem produktiem trauki jāpārdod par maksu. “Elvi” veikalos novērots, ka daļa pircēju šī iemesla dēļ arvien biežāk uz veikalu dodas ar saviem traukiem, taču netrūkst arī tādu, kas kārbiņu salātiem turpina pirkt turpat veikalā.

Arī L. Vārtukapteine atzīst, ka pandēmijas laikā ierobežojumi un epidemioloģiskās prasības produktu fasēšanai likušas tērēt daudz vairāk plastikāta iepakojuma gan tirdzniecībā, gan citās nozarēs, tālab kopējais plastmasas patēriņš valstī noteikti nav mazinājies.

Līdz ar kovidierobežojumu atcelšanu iepakojuma tirdzniecības apjoms ir samazinājies. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka, vasarā pieprasījums pēc vienreizlietojamajiem šķīvjiem, dakšiņām un citiem piederumiem kļūst lielāks, jo uzņēmumi atsāk rīkot sporta spēles un līdzīgus pasākumus brīvā dabā.

Pašlaik tirgū pieejams ļoti plašs vienreizlietojamo trauku sortiments, tāpēc katrs var izvēlēties sev piemērotāko un videi draudzīgāko risinājumu. “Trauki, kas lietojami brīvā dabā, protams, ir sezonāla prece, un pieprasījums pēc tiem ziemas periodā ir būtiski mazāks nekā vasarā,” piebilst tirdzniecības tīkla pārstāve. Tomēr, analizējot datus vairāku gadu griezumā, varot secināt, ka līdz ar sortimenta izmaiņām un būtisko cenu pieaugumu kopumā vienreizlietojamu trauku pārdošanas apjomi ir sarukuši.

Pikniks pie kafejnīcas

Bistro “Ņamma” pārstāvis Henrijs Imaks norāda, ka pandēmijas laikā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi savus produktus varēja tirgot tikai līdzņemšanai un vairākus mēnešus vienreizlietojamie trauki bija teju vienīgais legāli iespējamais ēdiena pasniegšanas veids. Bieži vien labos laika apstākļos apmeklētāji iegādājās ēdienu un turpat āra terasē paēda. Līdz ar to ievērojami pieauga to galda piederumu skaits, kas netiek izmantoti atkārtoti. Atceļot ierobežojumus, pieprasījums pēc vienreizējās lietošanas traukiem būtiski sarucis. Tomēr vēl arvien ir klienti, kam ir izveidojies pieradums ēst ārpus kafejnīcas vai kas epidemioloģisku apsvērumu dēļ izvairās no ilgstošas uzturēšanās sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, taču viņu skaits kopumā nav liels.

“Mūsu kafejnīcās lielāko īpatsvaru vienreizlietojamo trauku klāstā veido dažāda lieluma termokārbiņas, kurās tiek fasēti siltie ēdieni. Protams, mūsu sortimentā ir gan vienkāršas plastikāta kastītes, gan dažādi galda piederumi, taču pārējo izlietoto trauku klāsts, salīdzinot ar siltumu saglabājošo iepakojumu apjomiem, ir nenozīmīgs,” saka H. Imaks.

Stingrākas un skaidrākas normas

Uzņēmuma “Eco Baltia vide” pārstāvis vēl piebilst, ka izlietotās plastmasas daudzumam tagad vajadzētu samazināties arī tāpēc, ka beidzot būs izpārdoti uzkrājumi veikalu noliktavās – aizliedza ražot vai ievest, bet tirgot un lietot vēl kādu laiku atļāva. Tomēr viņš uzskata, ka cīņa ar plastmasu vēl īsti nenotiek. “Aizliegumu noteica polistirola traukiem, bet tikpat kaitīgi ir citi plastmasu saturošie, kas netiek pieskaitīti vienreiz lietojamiem, bet tāpat kalpo īsu laiku, tiek izmesti atkritumos, bet nav pārstrādājami. Līdz ar to šī regula situāciju mūsu skatījumā nav būtiski mainījusi. Esam aicinājuši VARAM steidzami pieņemt jaunas normas, kas aizliedz vai ierobežo laist tirgū nepārstrādājamu plastmasu. Ja šiem trauciņiem pieliks lielāku nodokli, to izmantošana kļūs ļoti dārga, tirgotāji būs spiesti vairāk domāt par alternatīvām, piemēram, kartona kastītēm vai daudzkārt lietojamām glāzēm, kādas jau redzamas festivālos, kur piemēro depozīta principu.

Vēl viens galvas mežģis ir tā sauktā bioplastmasa. Izstrādājumus, uz kuriem ir šāda atzīme, cilvēks izmet pie šķirotajiem atkritumiem, bet tā tomēr nav plastmasa. Ja tāds materiāls nonāk pārstrādes rūpnīcās, var sabojāt visu pārstrādes procesu. Šobrīd vēl nav rasts risinājums, kur šo materiālu likt pēc izmantošanas,” stāsta J. Aizbalts.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
8

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
125

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
68

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi