Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Veģetatīvā distonija – panika, bailes, nespēks

Liene Lote Čemme, Kitija Ločmele
12:49
02.11.2016
66
Mg 9301 1

Tie ir tikai daži simptomi, kurus izjūt cilvēki, kuriem ārsts noteicis diagnozi – veģetatīvā distonija. Slimība, kas mūsdienās kļuvusi tik izplatīta. Nesen sociālajos tīklos populārā dejotāja un horeogrāfe Ieva Biteniece publiskoja veģetatīvajai distonijai veltītas dejas video. Šķiet smieklīgi, bet tik tālu nu esam aizgājuši. Dejas autore par video teikusi: “Jā, man, protams, arī tāda ir. Tāda ir visiem, kuri skrien pēc kaut kā mistiska, nedomājot par sevi. Un katram šis cēlonis var būt atšķirīgs, kā arī var būt citāds izpausmes veids,” bildusi Biteniece. Viņa atzinusi, ka savulaik domājusi, ka visu var, bet gulēšana domāta “mīkstajiem”. To jaunā māksliniece pārdomājusi, guļot slimnīcā pie intravenozās sistēmas. No tabletēm viņa atteikusies, bet sākusi vairāk gulēt un nomainījusi ēdienkarti.

“Mēģinu sevi vairāk likt pirmajā vietā. Sabalansēt darbadienu. Atteikties no mistiskiem projektiem. Atsāku mācīties. Nu tā, lēnā garā. Kā jau teicu – tāls ceļš vēl ejams,” savā atveseļošanās procesā ļauj ieskatīties māksliniece.

“Druva” uzrunāja arī cēsnieci Ingu (uzvārdu neminēsim), kura bilst, ka arī viņai ir šī slimība, un atļāvās pastāstīt par savu cīņu ar to.

“Piekrītu teicienam, ka veģetatīvā distonija sākas ar milzu haosu un pārslodzi cilvēka dzīvē. Bet trakākais, ka mēs, lielākā daļa cilvēku, esam dzīvē iejūgti tik daudz pienākumos, ka vienā brīdī ķermenis teic – ir jāapstājas. Es šobrīd nevaru sacīt, ka būtu šo cīņu uzvarējusi, turklāt vīrs mani rāj un atgādina, ka vienreiz mana skriešana ir jāizbeidz,” saka Inga un atklāj, ka faktiski strādā trīs darbos, līdztekus mācās un ir mamma saviem diviem bērniem. Uz jautājumu, kādēļ viņai nepieciešami trīs darbi, jaunā sieviete bilst, ka viss, protams, naudas dēļ. “Jūs taču saprotat, ka ar 300 eiro mēnesī četru cilvēku ģimene izdzīvot nevar. Arī pieliekot klāt vīra naudu, skaidrs, ka pārtikai, rēķiniem, kredītam, bērnu apģērbam, skolai, pusdienām, degvielai un kaut nelielai izklaidei nepietiek. Ir taču nožēlojami apjaust, ka dzīvojam vienu reizi, bet nespējam kopā ar bērniem vismaz pāris reižu gadā apmeklēt Leļļu teātri vai kādu kopīgu pasākumu. Tāpēc arī skrienam kā vāveres ritenī,” domās dalās sieviete un atklāj, ka iepriekš nebija iedziļinājusies, kas tā ir par slimību, līdz kļuva fiziski slikti, sirds kāpa laukā pa muti, gar acīm griezās viss melns, uznāca panikas lēkme un sajūta, ka mirst.

“Ir tik ļoti grūti. Brīžiem saprotu, ka visi ir vienaldzīgi. Es eju uz darbu, un man nāk raudiens. Es patiešām nezinu, kā lai pārrauju to apburto loku savā dzīvē. Pieteicos pie psihiatra kādā Rīgas klīnikā. Viena vizīte maksā 50 eiro. Un atkal jāraud. Man darba devējs tik daudz nemaksā, lai es varētu atļauties šādas vizītes, bet ko darīt?! Saprotu, ka mēs paši sevi esam nomocījuši. Saprotu, ka dzīves straujais temps un prasības mūs spiež pie zemes. Nekad nebiju domājusi, ka salūzīšu, jo esmu stipra sieviete,” klusi saka Inga. Viņa norāda, ka arī draugu un paziņu vidū šī slimība ir aktuāla. Viņa, daudz nedomājot, nosauc vairākus cilvēkus no draugu un paziņu loka, kuriem ir kas līdzīgs. Kuri cīnās ar sevi. Arī Inga bilst, ka ir jāiemācās apstāties trakajā ikdienas skrējienā, jāiemācās sevi iemīlēt un atrast laiku atpūtai.

Psihiatre Ilona Paegle skaidro, ka ar nosaukumu “veģetatīvā distonija” ir jāsaprot, ka tas var būt simptomu sūdzību kopums, kas ir radies psihosociālu stresa faktoru iespaidā bez konkrēta orgāna bojājuma. “No orgānu sistēmas puses jāsaprot, ka bojājuma nav, bet sūdzības, protams, būs par kādu konkrētu orgānu, piemēram, par sirdi, plaušām vai vēderu, vienalga, vai tā būs urinācija vai aizcietējumi. Skaidrs, ka cilvēks, kas sajūt šādus traucējumus, vēršas pie ārsta. Pirmais noteikti ir ģimenes ārsts, pie kura tiek saņemta konsultācija, lai nosūtītu uz izmeklējumiem, jo ārsts pirmajā mirklī nevar būt pārliecināts, ka pacientam nav slimība. Veicot attiecīgā orgāna izmeklēšanu, tiek secināts, ka pataloģijas nav, ka orgānā vainas nav, tātad tie ir veģetatīvās sistēmas traucējumi,” norāda psihiatre.

Viņa teic, ka cilvēkiem jāsaprot viens – apkārt neklīst nekādas veģetatīvās distonijas infekcijas epidēmija, jo, atskatoties prakses laikā, tā ir bijusi vienmēr, vienkārši slēpusies zem citām diagnozēm. “Gadu gaitā veģetatīvās distonijas pacientu skaits nav audzis, bet palielinājies to cilvēku skaits, kas nebaidās atklāti runāt par šo problēmu. Latvijā tie ir apmēram no 20 līdz 40 procenti iedzīvotāju. Iespējams, kādam tā liekas liela daļa, bet, ja ņemam vērā, ka katram cilvēkam ir veģetatīvā nervu sistēma, tad pie mūsdienu spriedzes, konkurences, lielās darba slodzes, ņemot vērā citus aspektus, piemēram, kādā ģimenē cilvēks piedzimis, ko saņēmis un pārmantojis no vecākiem, kādā vidē dzīvo, tad procentuāli tas ir maz,” atzīst I. Paegle un turpina: “Veģetatīvā distonija skar jebkuru cilvēku, tai skaitā arī bērnus. Ja ģimenē vecāki maz komunicē ar bērniem vai ir emocionāli vēsi, tad bērns savu nervu spriedzi nevar izrādīt citādi kā slimojot. Savukārt sievietes veģetatīvā distonija var skart, jo tām ir plašāka emocionālā pasaule, kas savienojas ar pastāvīgu spriedzi, ja pasaulē laists bērns. Viņām nepārtraukti ir jādomā, vai nekas nenotiks ar bērnu, un jābūt uzmanīgām. Tomēr vienā brīdī spriedze var būt pārāk liela un sieviete to nevar izturēt.” Tomēr, neskatoties uz to, pēdējos gados ar veģetatīvo distoniju visvairāk slimo jauni vīrieši, kas, pēc psihiatres domām, ir saistīts ar to, ka, mainoties situācijai, vīrieši samazina alkohola patēriņu, kas kādreiz kalpoja kā atslābināšanās veids. Mūsdienās ir pilnīgi cita sociālā vide, alkoholu cenšas lietot reti, jo gandrīz katram ir automašīna, pienākumi, kurus nevar savienot ar alkohola lietošanu. Līdz ar to jauni vīrieši arvien biežāk parādās pie ārstiem, lai šo spriedzi palīdzētu noņemt ar medikamentiem.

“Veģetatīvās distonijas ārstēšana un tās iznākums katram cilvēkam būs citāds. Viens ir, ja cilvēks pats izcīna cīņu, stiprinot psihoemocionālo pasauli, rūpējoties par savu režīmu, sabalansējot atpūtu un darbu, nodarbojoties ar sportu, kas tādējādi ļauj sakārtot iekšējo pasauli. Otrs, kad cilvēks vēršas pie ārsta un sāk lietot medikamentus. Ar medikamentiem ir jābūt uzmanīgam, jo, tos nepareizi lietojot vai neievērojot ārsta norādījumus, ārstēšanās var ieilgt, ir jāievēro pareiza to lietošanas uzsākšana un beigšana. Svarīgākais šajā procesā ir laikus meklēt palīdzību,” teic psihiatre Ilona Paegle un piebilst, ka veģetatīvā distonija nav bīstama, no tās nevar nomirt, bet vajag tajā ieklausīties un to saprast.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
43

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
114

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
352

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
114

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi