Ceturtdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Vasara – dāvana saldējumam

Sarmīte Feldmane
09:57
22.08.2018
10
Ligatnes Saldejums Foto Madara Zidaua 7

Agrākie vakari jau iezīmē, ka vasara otrā pusē. Aizvadītā noteikti paliks atmiņā. Arī saldējuma ražotājiem un tirgotājiem.

“Vasara bija īsta dāvana,” saka SIA “Meža brūklene” valdes loceklis Ojārs Vēzis. Uzņēmums ražo zīmola “Līgatnes mājas saldējums” produkciju, ko pazīst visā Latvijā.

Katru nedēļas nogali līgatnieši piedalījušies pat vairākos lielos festivālos, pasākumos. Bija arī Dziesmusvētkos Mežaparkā, Dau­gavas stadionā, “Skonto” stadionā, katrs varēja veldzēties ar Līgatnē tapušo saldējumu. “Divos gados esam ieguvuši pieredzi, izstrādājot pareizu loģistiku, var daudz izdarīt. Esam kļuvuši spēcīgāki. Sākām strādāt vienā istabiņā, tagad aizņemam trīs,” stāsta Ojārs un atklāj, ja nepieciešams, vienā dienā var tirgot saldējumu septiņās dažādās vietās.

“Meža brūklene” saldējumu ne tikai ražo, arī paši tirgo. “Esam ģimenes uzņēmums. Kad nepieciešams, iesaistās visi, kam ir laiks – mammas, tēti, onkuļi un tantes, brāļi, māsas. Ģimenē visi ir ieinteresēti, tāpēc arī varam attīstīties, domāt aizvien ko jaunu,” vērtē Ojārs. Uzņēmuma valdes locekļi ir Ojārs un viņa sievas brālis Mareks Anuškāns.

Kūstošā kāruma cienītāji novērtējuši, ka “Līgatnes mājas saldējums” ir Latvijas produkts, ka izejvielas ir vietējās. “Tiek novērtēts arī tas, ka mēs saldējumā ierobežojam cukura daudzumu. Izvēloties īsto recepti, var iegūt saldējumu ar lielisku garšu. Pircējiem stāstu, ka piens, krējums no vietējām saimniecībām, ogas no apkaimes mežiem, bet piparmētras un baziliku audzējam savā dārziņā un siltumnīcā. Nevar taču salīdzināt, kā smaržo tikko plūkta piparmētra un tā, kas pastāvējusi. Protams, citroni, mango Latvijā neaug, tos ievedam. Kad to izstāstu, pircēji citādāk skatās uz to, kas vitrīnā,” pārdomās dalās Ojārs. Viņš atzīst, ka citu ražotus produktus tirgot nevarētu, jo viņam jāzina izstāstīt visi sīkumi.

Vērtējot šo vasaru, Ojārs atzinis, cik svarīgi ir visu pareizi saplānot. “Jāsaprot, cik jāsaražo, lai nepietrūkst un nepaliek pāri. Mūsu saldējumam derīguma termiņš ir tikai divi mēneši. Šovasar daudz izdarījām, arī iemācījāmies,” bilst Ojārs. Un svarīgākais, kas iegūts, ir pārliecība, ka spēj, ka problēmas var atrisināt, ja to dara.

Uzņēmēji arī pārliecinājušies, cik liela nozīme ir atpazīstamībai. “Jo vairāk kaut kur piedalāmies, jo vairāk mūs aicina. Veidojas tik vajadzīgie kontakti. Jau nākamajai vasarai vairāki pasākumi zināmi,” stāsta līgatnietis.

Šīs nedēļas nogalē “Līgatnes mājas saldējuma” vitrīnā izraudzīties kādu auksto gardumu varēs gan Rīgas svētkos Lucavsalā, gan Šlokenbergas muižā, kur notiks “Stirnu buks”. Tad brauks uz festivālu Jelgavā, bet mācību gada pirmajā dienā priecēs skolēnus jaunajā skolā Augšlīgatnē. Arī ziemā būs izbraukumi. Līgatnieši saldējumu tirgos Ķīpsalas izstāžu hallē izstāžu laikā.

“Mums ir plašs pastāvīgo klientu loks. Viņi arī ziemā vēlēsies saldējumu. Protams, ziema mums, saldējuma ražotājiem un tirgotājiem, būs klusāka, bet par tādu vasaru kā šī varam tikai sapņot un cerēt, ka kāda līdzīga būs arī nākotnē,” pārdomās dalās Ojārs Vēzis.

SIA “Meža brūklene” tika izveidots 2016.gada maijā. “Kad sākām uzņēmējdarbību, šķita, ka būs vienkāršāk. Entuziasma netrūkst, gandarījuma, kad kas izdodas, arī ne. Kad atrisini kādu problēmu, saproti, ka vari, un šī apziņa ir dzinulis darīt vairāk, jo tu taču spēj,” pieredzē dalās uzņēmējs Ojārs Vēzis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
34

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
144

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
39

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Lai skaisti ikdienā

10:04
09.04.2024
330

“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai    mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka. “Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, […]

Laukos dzīves ritms lēnāks

10:02
08.04.2024
243

Tomass Vegners smaidot atzīst, ka teju katrs, ko iepazīst Inešos, noteikti pajautā, kāpēc ģimene šurp pārcēlusies. “Bet viena stāsta nav. Atnācām nejauši, te mums nav ne radu, ne draugu. Kad braucām apskatīt īpašumu Inešos, bijām te pirmoreiz,” stāsta inesietis un piebilst, ka katrs nejaušais solis reizē bijis arī likumsakarīgs.    Tomass ir rīdzinieks, audzis Jūrmalā, […]

Alus cauri gadsimtiem

09:55
07.04.2024
100

Ilggadējais Cēsu alus darītavas vadītājs Kārlis Tomsons veicis pētniecisku darbu par alus rūpniecības attīstību Latvijā. Ar to ikviens var iepazīties grāmatā “Alus rūpniecība Latvijā. Ar ieskatu alus darīšanas vissenākajā vēsturē” . Sarunā par daudzu gadu darbu, interesi par vēsturi un aktīvu dzīvi. Prieks, ka grāmata ir izdota. Alus ražošana ir tautsaimniecības nozare, un to tāpat […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
25
3
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
41
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi