Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Upē viens nav karotājs

Jānis Gabrāns
19:28
12.11.2020
8
Zivju Cels2 1

Latvijas lašupēs rudenī ir lieguma laiks, kas turpinās līdz pat 31. decembrim. Bet jau nākamajā dienā noteiktos Gaujas un Braslas posmos sāksies lašveidīgo zivju licencētā makšķerēšana, ko nodrošina Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība, kurā apvienojušās 11 Gaujas upes baseina pašvaldības.

Licences palīdz piepildīt upi

Šī būs licencētās makšķerēšanas otrā sezona, un biedrības vadītājs, Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, pats kaislīgs makšķernieks, stāsta, ka pirmā sezona bijusi ļoti veiksmīga, kas dod pārliecību, ka izvēlētais ceļš ir pareizs.

Tas nebija viegls process, līdz sistēmas ieviešanai pagāja vairāki gadi, tomēr to izdevās realizēt. Biedrībai nu ir atļauja pārdot 6240 licenču gadā makšķerēšanai no 1. janvāra līdz 30. aprīlim. “Biedrības primārais mērķis ir nodrošināt lašveidīgo zivju, zušu un upes nēģu krājumu pieaugumu Gaujas baseinā, un tieši ieņēmumi no licencētās makšķerēšanas dod papildu finansējumu šī plāna īstenošanai,” skaidro A. Šteins. Vienas licences cena ir 10 eiro, likums nosaka, ka 20 procenti no ieņēmumiem jāieskaita Zivju fondā, bet pārējie 80 procenti paliek biedrības pārvaldībā, lai nodrošinātu zivju resursu atjaunošanu un uzraudzību.

“Sākotnēji kolēģiem teicu, ja pirmajā gadā nopirks 500–700 licenču, tas būs ļoti labs rezultāts, bet mēs pārdevām 2006 licences,” viņš pastāsta. “Tas ir vairāk nekā pārsteidzoši, bet to veicināja divi faktori. Pirmkārt, mums palīdzēja māte daba, jo īstas ziemas nebija, otrkārt, sākās Covid-19 stingrie ierobežojumi, kas neļāva rīkot nekādus pasākumus, tāpēc cilvēki vairāk devās dabā, arī makšķerēt. Piemēram, aprīlī, kad spēkā bija ārkārtējā situācija, pārdevām ap 1000 licenču. Saprotam, ka makšķerniekiem ir interese par šo piedāvājumu, tagad mums jāiemanto viņu uzticēšanās, parādot, ka iekasētā nauda pilnībā tiek izmantota, lai palielinātu zivju krājumus, uzlabotu nārsta vietas, nodrošinātu uzraudzību, kas bija mērķis jau kopš ieceres sākuma,” biedrības vadītājs turpina. Šovasar jau uzsākta iegūtā finansējuma atdošana upei, realizējot vairākus projektus, piesaistot arī citu finansējumu. Faktiski arī Zivju fondā iemaksātā nauda caur īstenotajiem projektiem atgriežas upē.

Zivīm vairs nav jālec

Vasaras nozīmīgākais projekts, ko pašvaldības īstenoja Gaujas upes baseinā, bija zivju ceļa rekonstrukcija Līgatnes upē pāri Anfabrikas slūžām. Šī ir īpaša būve, kas tapa 2013. gadā un kam līdzīgas Latvijā nav, toreiz pieredzi nācās smelties ārpus valsts. Tagad tā jau ir savu laiku nokalpojusi un prasījās pēc atjaunošanas. Darbus finansēja Zivju fonds, Līgatnes novada dome un Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība.

A. Šteins stāsta, ka pilnībā pārbūvētas visas koka konstrukcijas, izveidotas metāla atsaites, apakšējā daļa nolaista zemāk, lai zivis bez problēmām varētu iepeldēt zivju ceļā, nu tām vairs nav jālec. Uzlabota arī to nokļūšana zivju ceļā, izveidojot īpašus baseinus. Biedrības vadītājs saka, ka šis projekts sevi ir pilnībā attaisnojis, un, apsekojot upi augšpus slūžām, var secināt, ka zivju ceļu izmanto ļoti daudz lašveidīgo zivju: “Mēs būtu priecīgi, ja varētu uzstādīt monitoringa sistēmu, kas ļautu precīzi uzskaitīt zivis, kas izmanto šo ceļu, taču tās ir pārāk lielas izmaksas, vairāki desmiti tūkstošu eiro. Taču ir pārliecība, ka zivju ceļš strādā lieliski un tagad viss izveidots tā, lai pavasarī to varētu izmantot arī nēģi. Ja tas notiks, varēs teikt, ka esam sasnieguši visu, ko cerējām.”

Vēl vasarā kopā ar biedrības, Zivju fonda un Apes novada pašvaldības finansējumu realizēts projekts zivju dzīvotņu un nārsta vietu atjaunošanai Sikšņu krācēs, bet sadarbībā ar Amatas un Priekuļu novada pašvaldībām Gaujas pietekupēs Amatā un Raunā ielaisti taimiņu smolti – katrā upē 4700 mākslīgi ataudzētu taimiņu ar nogrieztu taukspuru.

Jābūt kā vienotam organismam

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš ļoti atzinīgi vērtē šo 11 pašvaldību sadarbības modeli: “Pieļauju, ka tik daudzu pašvaldību iesaiste projektu padara komplicētāku, jo viedokļi atšķiras un nav viegli nonākt pie kopsaucēja. Tāpēc jo lielāks prieks, ka pašvaldības atradušas kopsaucēju, spējušas vienoties par sadarbību, nevis katra gādā tikai par savu posmu, tajā saviem spēkiem organizējot licencēto makšķerēšanu. Tas radītu sarežģījumus gan pašām pašvaldībām, gan makšķerniekiem, kuriem būtu jācenšas saprast, kādas prasības ir katrā pašvaldībā.

Savulaik Salacas upē, kur arī notiek licencētā makšķerēšana, iepriekš pašvaldības darbojās kopā, bet tagad katra ir par sevi. Mūsuprāt, labāk, ja pašvaldības tomēr spēj apsēsties pie viena galda un vienoties par sadarbību. Upe ir vienots organisms, tāpēc arī attieksmei no visiem vajadzētu būt vienādai. Gaujas gadījumā ieguvums arī tāpēc, ka upe atrodas nacionālā parka teritorijā, un ir tikai labi, ja par upi rūpējas pēc kopīgas izpratnes par dabai draudzīgu saimniekošanu.”

Par ieguldījumu atdevi liecina arī lomi. A. Šteins norāda, ka rezultāti ir iepriecinoši. Makšķerniekam, kurš iegādājies licenci, jāiesniedz atskaite par lomu, un apkopojums rāda, ka uz aptuveni 8,3 licencēm tiek noķerta viena zivs – lasis vai taimiņš. Salīdzinot, piemēram, Salacā viena zivs ir uz astoņām licencēm. “Tas rāda, ka Gaujā zivis ir, tikai jāprot noķert,” saka A. Šteins, uzsverot, ka makšķerniekam pārskats jāiesniedz obligāti, pretējā gadījumā šim cilvēkam nākamos divus gadus tiek liegta iespēja iegādāties licenci.

UZZIŅAI

Finansējums zivju resursu pavairošanai publiskajās ūdenstilpēs

2019. gadā – 234 251,87 eiro

2018. gadā – 255 535,60 eiro

2017. gadā – 195 709,01 eiro

2016. gadā – 194 829,82 eiro

Avots: Zivju fonds
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
12

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
16

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
35

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
148

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
39

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Lai skaisti ikdienā

10:04
09.04.2024
332

“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai    mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka. “Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi