Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Teātris ir dzīva māksla. Aktierim un skatītājam jāsatiekas

Jānis Gabrāns
23:57
17.01.2021
19
Amanis 1

Latvijas teātru sezonā joprojām turpinās negribētais starpbrīdis. Lai arī profesionālie kolektīvi mēģinājumus drīkst turpināt, nav zināms, kad mēģinājumos paveikto varēs nodot skatītāju vērtējumam. Bet tieši skatītāji, viņu emocijas, aplausi, smiekli ir tā nenovērtējamā “alga”, kas liek izvēlēties šo profesiju. Jau 25 gadus Nacionālo teātri par savu sauc aktieris Jānis Āmanis.

– Redzot, ka ierobežojumi arvien tiek pagarināti, laikam šī sezona ir norakstāma?

– Vēl jau to pilnīgi pateikuši neesam, vēl taču jāatdod skatītājiem izrādes, uz kurām biļetes nopirktas. Laimīgākais scenārijs laikam ir marts, bet tas tikai tādā cerību līmenī. Es nepiekrītu teicienam, ka cerība ir muļķa mierinājums, manuprāt, tā ir ļoti laba lieta. Un tomēr tikai cerība. Me­dicīna gan ir strauji gājusi uz priekšu, ja skatāmies vēsturē, šādi vīrusi, epidēmijas nebeidzas vienā gadā.

Sezona vēl nav norakstīta, tomēr drošāk var runāt par nākamo sezonu, lai gan mēs nezinām pat to, kas notiks rīt.

– Aktieriem, šķiet, visvairāk pietrūkst izrāžu ar skatītājiem, tas gluži kā sportā, var jau trenēties, bet nepieciešamas arī sacensības.
– Protams, darbs ir saraustīts, trauksmains, dzīvojam neziņā, tas ir grūtākais. Pēc decembra brīvdienām pagājušajā nedēļā beidzot atsākām mēģināt. Jau decembra sākumā, kad sasirgušo skaits palielinājās, kad tika pieņemti ierobežojumi, kļuva skaidrs, ka tik drīz tā situācija nenorims, nolēma ņemt starpbrīdi. Kārtējo neplānoto starpbrīdi.

Atgriešanās vienmēr ir emoci­onāla. Pirmajā mēģinājumā uzej uz skatuves un nesaproti, kas notiek?! Ir it kā apjukums, jo trūkst treniņa, kopējā procesa. Gan izrādes iestudēšana, gan izrādīšana ir dzīvs process, tas notiek ne tikai uz skatuves, tas ir daudz plašāk. Tur tā atslēga. Protams, daudz atkarīgs no lomas lieluma un smaguma. Ja loma nozīmīgāka, jau kādu dienu iepriekš sāc gatavoties, un tas ir sava veida treniņš. Tu sevi uzturi formā, bet, ja šis process tiek pārtraukts, viss jāsāk no gala, paiet laiks, kamēr atkal atgūsti vajadzīgo formu. Tas ir kā bērniem skolā, kur arī viss sajucis.
– Pie kā patlaban strādājat?
– Pie izrādes “Dzimuši vakar” Ināras Sluckas režijā, tāda intelektuālā komēdija. Darbs notiek maskās, ievērojot visus epidemioloģiskos noteikumus, bet notiek. Beidzot uz skatuves, pirms tam bija garš galda periods, šķiet, nevienai izrādei tik ilgs tas nav bijis.
-Vai pārtraukumi izrāžu iestudēšanā neatstāj nelabvēlīgu iespaidu uz rezultātu?
– Jā, šobrīd izrāžu tapšanas process ieildzis, jo, kā jau minēju, ir šī neskaidrība – kad? Un var notikt tā, ka kādā brīdī aktierim paliek garlaicīgi, jo izrāde jau gatava, bet mēģinājumu process nebeidzas un nebeidzas. Kad skaidri zināms, ka tad un tad pirmizrāde, tās ir īpašas sajūtas, tu kādu nedēļu esi īpaši pārņemts. Protams, katram tas citādāk, jo aktieri ir tikai cilvēki, vienam loma paveras ātrāk, citam tā atklāsme varbūt atnāk tikai ģenerālmēģinājumā. Cits sen visu sapratis, viņam process sāk apnikt, viņš sāk eksperimentēt, un rezultātā loma ir sabojāta.
– Ja pavasara nogalē tomēr izdosies atsākt, varbūt jāspēlē visu vasaru, neejot brīvlaikā?
– Domāju, ka drīzāk nē, cilvēki vasarā cenšas izbraukt no pilsētas, būt dabā, viņiem ir cits ritms. No šīs mājās būšanas visi ir noguruši, tāpēc ir pilni parki, takas. Visticamāk, vasarā ikviens centīsies būt pie dabas.
-Teātros tradicionāli uz Ziemassvētku laiku bija īpašie koncerti, uzvedumi, kas viesa svētku sajūtu. Šoreiz tās nepie­trūka?
– Pietrūka jau ne tikai tās. Aktieriem šis laiks vispār grūts, jo trūkst būšanas cilvēkos, sabiedrībā, kur smeļamies idejas, tēlus, tveram notiekošo, kas palīdz krāt tik vajadzīgo iespaidu, emociju bagāžu kādas lomas radīšanai. Šis laiks liek atslābt spējai koncentrēties, kas ir sezonā, kad izrāde seko izrādei. Tad nedrīkst atslābt, ļauties ikdienas nebūšanām, piemēram, ja saņēmis soda kvīti par nepareizi novietotu auto, ar šo sajūtu nedrīksti iet uz skatuves un tēlot mīlnieku. Jāmāk emocijas savaldīt vai arī formēt tās citādās izpausmēs, lai uz skatuves tevī būtu nolasāms tas, kam jābūt. Tā visa pietrūkst, un tas ļoti ietekmē dzīvi.
– Aktieriem, kas emociju meklējumos raduši aizvadīt dienas, tagad jāmeklē, kā to kompensēt.
– Tas tiesa. Protams, ir ģimene, par dēlu jārūpējas, bet vēl mēģinu rast prieku kādās citās lietās, kaut vai aizbraucot makšķerēt, izbaudot citas niecīgas lietas. Ir ļoti svarīgi neiesēsties, censties regulāri izvēdināt galvu, saglabāt veselo saprātu, lasīt. Ir svarīgi atrast nodarbes veidus, kas uztur formā.
– Pirmajā “Covi-19” vilnī teātros bija daudz centienu darboties virtuālajā vidē, piedāvājot saturu, tagad to tikpat kā nemana. Laikam kļuva skaidrs, ka tas tikai tāds ielāps.
– Teātris – tā tomēr ir dzīva māksla. Protams, varam veidot virtuālos projektus, lai atgādinātu, ka joprojām esam! Ka esam sveiki un veseli, strādājam un jums, skatītāji, viss būs! Taču tas arī viss, nevaram piemirst, ka teātris ir dzīva māksla, un tās sajūtas aci pret aci ar skatītāju zālē nekādi virtuālie brīnumi aizstāt nevar.

Tiesa, es pārāk nepretojos arī e-izrādēm. Ja ir radioteātris, kāpēc gan nevar būt šāds formāts, bet tikai kā piedeva dzīvajai mākslai. Mēs visi – aktieri, skatītāji – gaidām tikšanās brīdi. Kā teica draugs, cilvēki ēst gribēs vienmēr, gan fiziski, gan garīgi.

Šis, protams, ir unikāls brīdis, jo pat kara laikā teātris tik ilgā dīkstāvē kā šobrīd nav bijis. Ja rudenī vēl situācija izskatījās cerīga, tagad tās cerības arvien attālinās.
Tomēr, neraugoties uz visiem pārbaudījumiem, teātris turpinās, un tas būs neaprakstāms brīdis, kad atkal vērsies priekškars, zālē dzisīs gaismas. Tad jebkura izrāde būs kā pirmizrāde! q

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
59

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
21

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
37

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
149

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
39

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Lai skaisti ikdienā

10:04
09.04.2024
332

“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai    mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka. “Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
27
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi