Raksti

Dzīves stils

Taizeme – vieta, kur atgriezties

Gūst emocijas. Alise (no labās) kopā ar vīru Mārtiņu un māsu Mārīti salas Koh Phangan augstākajā punktā Khao ra.
Foto: No albuma

Alise Mičule Taizemē pavadīja sešas nedēļas. Tur uzkrāta enerģija un gūta iedvesma tālākajiem ikdienas darbiem.

Ja interneta meklētājā ierakstām salas nosaukumu – Ko Phangan, uz kuru devās Alise, tad acīs lielākoties kritīs informācija, ka salu par atpūtas vietu izvēlas jaunieši un ka tur notiek mežonīgas ballītes. Un kā nu ne – elektroniskās mūzikas deju festivāli un Pilnmēness festivāls vilināt vilina jauniešus no visām pasaules malām. Tomēr Alise salu redzēja no pavisam citas puses: “Es devos ciemos pie savas māsas. Biju tikko pārtraukusi darba attiecības, gribēju atpūsties, uzkrāt jaunus spēkus. Mēs ar māsu esam vegānes, par savu dzīvesveidu rakstām blogu, pamazām veidojam mājaslapu. Tā bija iespēja satikties un kopīgi plānot darāmos darbus pavisam citā vidē.”

Alise apmetās mājiņā līdzās pludmalei. “Pie manis uz divām nedēļām atbrauca arī vīrs, un laiku varējām pavadīt kopā. Mūsu mājiņa atradās patiešām fantastiskā vietā. Paši varējām gatavot ēst, justies privāti un komfortabli,” stāsta Alise. Klasisko ekskursiju un muzeju apmeklēšanas vietā Alise un viņas vīrs Mārtiņš priekšroku dod dabas baudīšanai un piedzīvojumu meklēšanai. Abi noīrējuši motorollerus, ar kuriem tad arī devušies izbraukumos. Sala neesot liela, no viena gala līdz otram ar motorolleru aizbraukt varot 40 minūtēs. Lai arī Alise iepriekš uz motorollera nebija sēdusies, izaicinājumu to darīt pieņēmusi nedomājot. “Tā kā mums ļoti patīk vērot dabu, bieži devāmies pārgājienos, apskatījām dažādas pludmales, katra bija ar kaut ko atšķirīga, īpaša. Bijām dzirdējuši par pludmali, kurā var nokļūt tikai kājām vai ar laivu. Mēs izvēlējāmies pirmo variantu. Lai arī bijām dzirdējuši, ka visprātīgāk būtu doties ceļā agri no rīta vai vakarā, mēs gājām pusdienas laikā, kad karstums sasniedzis maksimumu. Ceļš bija ļoti interesants – aptuveni stundu gājām pa taku, dažubrīd ceļš pazuda, šķita, ka esam nokļuvuši džungļos,” atceras Alise. Jautāta , vai ceļā negadījās satikt kādu eksotisko dzīvnieku, Alise atceras, ka redzējusi tikai vienu čūsku: “Pirms mēs ko darām, vīrs internetā izlasa informāciju, kas varētu noderēt. Viņš bija lasījis, kādas čūskas šajā vietā var sastapt, zinājām, ka redzētā nebija nedz indīga, nedz citādi bīstama. Savukārt ķirzaku gan bija ļoti daudz, pludmalēs bija vērojami arī mazi krabīši.”

Nokļuvuši eksotiskajā pludmalē, Alise un Mārtiņš nakšņoja bungalo tipa mājiņā. Tieši tā, kā Alise to bija iepriekš iztēlojusies. Otra pludmale, kas Alisei palikusi atmiņā visvairāk, ir nūdistu pludmale. “Oficiālas nūdistu pludmales viņiem nav. Vietējie paši tādu ierīkojuši. Es nūdistu pludmalē biju pirmo reizi, man ļoti, ļoti patika! Tur nevienam neinteresē, kā izskaties un ko dari. Es ļoti ātri iejutos, un vēlāk parastajās pludmalēs pat bija savāda sajūta, ka jāvelk peldkostīms,” atceras Alise.

Atpūtnieki paguva uzkāpt arī augstākajā kalnā, no kura iespējams pārredzēt visu salu. “Šoreiz gan ceļā devāmies pavisam agri no rīta, lai kalna virsotnē būtu tad, kad aust saule. Sajūtas bija sirreālas, skats – neaizmirstams.”

Saule, zilas debesis, dzidrs ūdens, sulīgi augļi un lieliska kompānija – Alise atzīst, ka sešas nedēļas paskrējušas nemanot. Bet viņa ir pārliecināta, ka Taizemē vēl atgriezīsies. “Es tur jutos kā zivs ūdenī. Tā vien šķita, ka tā vieta radīta man. Ja Latvijā no rītiem gribu gulēt pēc iespējas ilgāk, tad tur modos līdz ar saullēktu. Esmu cilvēks, kuram patīk būt siltumā. Zinu, ka nākamajā reizē, kad došos uz Taizemi, tur pavadīšu ilgāku laiku. Tikai pirms tam apgūšu taizemiešu valodas pamatus, jo tā būtu tikai elementāras cieņas izrādīšana vietējiem,” plānos dalās Alise.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *