Raksti

Dzīves stils

Straupē audzē baltos platkrūšu tītarus

Aug Straupē. Straupietis Jānis Kārkliņš ir viens no retajiem Latvijā, kurš audzē vairākus simtus tītaru.
Foto: Marta martinsone - kaša

Straupes pagasta “Lejas Kuķēnos” kūtī saimnieku sagaida tītaru klaigas. Putni ziņkārīgi steidz skatīties, kas atnācis, un stāsta savu stāstāmo.

Nav, kam prasīt padomu

SIA “Straupes tītars” otro gadu pievērsies šai putnkopības nozarei. Saimnieks Jānis Kārkliņš atzīst, ka vēl aizvien strādā testa režīmā, jo ļoti daudz jāmācās. “Sākums nebija viegls. Atvedām pirmos cāļus, pieļāvām kļūdas, ne visi izauga,” stāsta straupietis un piebilst, ka Latvijā tītaru audzēšana nav populāra, nav, kam paprasīt padomu. Vienīgā lielākā saimniecība ir Sējas pagastā, bet tā ir bioloģiski sertificēta.

Patlaban “Lejas Kuķēnos” kūtī ir apmēram trīssimt dažāda vecuma tītaru. “Dienu vecus cāļus pērku Polijā, tie jau ir vakcinēti. Mazos viegli atvest. Šonedēļ atkal braukšu pakaļ, lai aug jaunie. Gadā vajadzētu izaudzēt četras partijas, ap 1500 putnu,” atklāj saimnieks.

Svarīga barība un miers

Mītnē katra vecuma putniem nodrošināti piemēroti apstākļi. Sevišķi svarīgi, lai mazajiem būtu silti. Kad jau paaugas, aukstums tītariem nekaitē, galvenais, lai kūts sausa. Ierīkotas automātiskās barotavas, putni noteiktā laikā saņem barību. “Katram vecumam vajadzīga sava barība, cits proteīnu daudzums. Barības pamatā ir kvieši, mieži, zirņi. Svarīgas ir barības piedevas, lai putni augtu spēcīgi,” stāsta J. Kārkliņš un piebilst: “Ja apstākļi labi, putni ar nepieciešamo nodrošināti, tie ir mierīgi. Četru mēnešu vecumā jau tos var realizēt, bet astoņos mēnešos izaug 20 līdz 25 kilogramus smagi. Piepra­sī­tākie ir astoņus, desmit kilogramus smagi.”

Graudus putniem izaudzē pašu saimniecībā. Lai tītars kļūtu smagāks par kilogramu, tas apēd četrus kilogramus barības. SIA “Straupes tītars” putni to svaru, ko sasniedz fermās citur pasaulē, te iegūst par mēnesi lēnāk. J. Kārkliņš uzsver, ka sasniegt pasaules rādītājus arī nav mērķis.

Pircēju netrūkst

Kad pirmie tītari bija izauguši, to gaļu piedāvāja draugiem, vērtējums bija ļoti pozitīvs. Taču, lai varētu tirgot, atbilstoši prasībām putni jākauj sertificētā kautuvē. SIA “Straupes tītars” iekārtoja savu kautuvi, tā ir saņēmusi atzīšanu, sertificēta, tajā pārdošanai drīkst kaut arī vistas, pīles, zosis.

“Līdz šim viss darīts par pašu naudu, tāpēc nenotiek ātri. Vispirms kautuve saņēma pagaidu atzīšanu, ļāva iestrādāties, tad inspektori skatījās kaušanu, vai viss tiek darīts pareizi, kā sadalām gaļu,” pastāsta J. Kārkliņš.

Par pieprasījumu uzņēmējs sūdzēties nevar. “Tītaru gaļa kļūst aizvien iecienītāka. Un Latvijā audzēta ir Latvijā audzēta, to novērtē. Interesējas arī veikalu tīkli, bet vēl nav, ko piedāvāt. Cik nokaujam, tik uzreiz arī pārdodam,” stāsta tītaru audzētājs.

“Gaļu vedu pircējiem lielākoties uz Rīgu, bet braucu arī uz Valmieru, Cēsīm, Siguldu. Tagad ir cepešu laiks, lielāks pieprasījums ir pēc visa putna, bet ir klienti, kas vēlas filejas,” stāsta Jānis. Klienti labprāt pirktu arī malto gaļu, citus tītara gaļas produktus. Pagaidām tādas iespējas nav. “Nākotnē domājam par mājražošanu. No mūsu audzēto tītaru gaļas mājražotāja izgatavoja baltās desiņas, sardeles, pelmeņus. Ļoti garšīgi. Tiem, kuri grib malto gaļu, piedāvājam gabaliņos sagrieztu gaļu, jāmaļ pašiem,” nākotnes ieceres atklāj tītaru audzētājs un piebilst, ka vasarā varētu būt arī tītara gaļas šašliks.

Izvēli nenožēlo

Par uzņēmuma nosaukumu ilgi netika domāts. Straupes vārds Latvijā zināms, pircēji ar to pazīstami. “Kad atvedu pirmos tītarus, nedomāju, ka daudz vairāk laika un pūļu aizņems citi darbi, ne paši putni,” bilst straupietis un atzīst, ka dokumentācijas ir diezgan daudz. Tagad uzņēmumam ir savs logo, feisbuka lapa. Tas dzīvesbiedres Gintas ziņā, tāpat kā sadarbība ar klientiem.

Lai arī ne viss notiek tik ātri, kā gribētos, nākas pārvarēt dažādus šķēršļus, nozares izvēli Jānis Kārkliņš nenožēlo. Agrāk viņš audzēja gaļas lopus. “Naudas aprite ir ļoti lēna. Ar putniem citādi, ja cikls nepārtraukts, tad nauda apgrozās visu gadu. BIG-6 šķirnes jeb baltie platkrūšu tītari tiek audzēti visur pasaulē. Tītarus nav viegli izaudzēt un arī nav lēti. Tā kā graudaugu cenas palielinājušās, arī jebkura gaļa kļūs dārgāka,” saka straupietis.

Iecerēts paplašināt ne tikai kūti, arī pastaigu laukumu. Vasarā tītari brīvi staigā ārā, ēd zāli. Kaut apkārt meži, lapsas un vanagi tuvumā nav manīti, iespējams, atbaida lielais bars un troksnis. Domājot par tālāko attīstību, tiek apsvērts piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. “Vispirms jāiestrādājas, jādabū apgrozījums, tad varēs startēt projektu konkursā. Rutīnā ieiet nevar, katru dienu ir kas jauns,” saka SIA “Straupes tītars” saimnieks Jānis Kārkliņš.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *