Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Smēķēšana traucē normālu smadzeņu darbību

Druva
08:23
30.09.2022
22
Smekesana Smadzenes 2

Cigarešu smēķēšana ne tikai palielina sirds un asinsvadu slimību, insulta, vēža, plaušu saslimšanu riskus, bet tai ir arī negatīvi ietekme uz smadzenēm un prāta spējām. Tabakā esošais nikotīns ir spēcīgākā atkarību izraisošā viela, savukārt tabakas dedzināšana ir veselībai viskaitīgākais tabakas lietošanas veids. Cigaretei sadegot, kopā ar dūmiem cilvēka organismā nonāk virkne kaitīgu vielu un ķīmisku savienojumu, kas ir iemesls dažādām onkoloģiskām un sirds un asinsvadu saslimšanām.

Dedzināšana – viskaitīgākais tabakas uzņemšana veids

Cigarešu kaitīgas ietekmes galvenais cēlonis ir tabakas dedzināšanas process un dūmu ieelpošana. Kad cigarete tiek aizdedzināta, tā sadedzina tabaku līdz pat 900°C temperatūrā. Cigarešu dūmos ir aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. Dažas no cilvēka veselībai kaitīgākajām ir darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, kadmijs, ūdeņraža cianīds un svins. Cigarešu dūmos esošās vielas var izraisīt sirdslēkmi, plaušu slimības, smaganu slimības un iedragāt kopējo imūnsistēmu. Būtiski palielinās riski smadzeņu darbībai. Asinsvadu nosprostojuma vai arī asinsvada plīsuma dēļ var attīstīties insults. Smēķēšana bojā asinsvadus un insulta gadījumā bloķē asins piegādi smadzenēm. Smadzeņu šūnām tiek atņemts skābeklis, un tās sāk iet bojā. Insults var izraisīt paralīzi, neskaidru runu un mainīt smadzeņu darbību. Tāpat tas var izraisīt gan nāvi, gan arī invaliditāti uz visu atlikušo mūžu. Lielais mirušo un saslimušo skaits ir arī iemesls, kāpēc daudzās valstīs ir uzsākta arvien aktīvāka cīņa pret tradicionālajām cigaretēm, mudinot cilvēkus atmest smēķēšanu, bet gadījumā, ja atmest tik viegli neizdodas, vismaz pārslēgties uz veselībai mazāk kaitējošām bezdūmu alternatīvām.

Uztveres un prāta spēju paātrināta “novecošana”

Laika gaitā cilvēkam kļūstot vecākam bieži vien pavājinās arī uztveres un prāta spējas. Cilvēks var kļūt aizmāršīgāks un nespēt domāt tik ātri, kā to darīja jaunībā. Savukārt smēķētājiem uztveres spējas var “novecot” ievērojami straujāk nekā nesmēķētājiem. Tas iet roku rokā ar negatīvām pārmaiņām visā organismā – noveco un dzeltē āda, pelēkdzeltenā krāsā iekrāsojas zobi, paliek krunkaina sejas āda, ķermenis kļūs vājāks, arvien biežāk parādās krekšķis vai pat klepus utt. Galvenais iemesls – cigarešu dūmi un tajos esošo ķīmisko vielu kokteilis, kas traucē normālu organisma darbu, vājina imūnsistēmu un kaitē būtībā visiem cilvēka orgāniem, arī smadzenēm.

Lielāks smadzeņu samazināšanās risks

Smēķētājiem ir arī paaugstināts demences risks, kas var ietekmēt atmiņu, domāšanu, valodas prasmes, spriestspēju un uzvedību. Tas var izraisīt arī personības izmaiņas. Kopumā smēķētājiem ir par 30% lielāka iespēja saslimt ar demenci, savukārt atmetot smēķēšanu demences risks atkal samazinās. Pētījumi parāda, ka ilgstošiem smēķētājiem ir arī lielāks ar vecumu saistītā smadzeņu apjoma samazināšanās risks.

Iluzorā labsajūta

Smēķējot, nikotīns smadzenēs veicina adrenalīna izdalīšanos, paaugstinās organisma aktivitāte un pastiprināti izdalās dopamīns jeb “prieka hormons”. Smadzenes būtībā tiek apmānītas un cilvēks īslaicīgi piedzīvo pacilātu noskaņojumu, eiforiju un miera sajūtu. Ķīmisko vielu ietekmē smadzenes nespēj vairs nodalīt realitāti no iluzorajām izjūtām – cilvēka veselībai un organismam ārkārtīgi kaitējošās cigaretes tiek emocionāli pieņemtas kā patīkamu sajūtu avots. Šīs sajūtas īpaši spēcīgi izdzīvo cilvēki, kuriem tobrīd ir kāds emocionāli smagāks dzīves periods, daudz negatīvu emociju vai pat depresija. Šādā stāvoklī cilvēks ir daudz atvērtāks atkarībām, jo smadzenes tiecas pēc stimulējošu, nomierinošu un apbalvojošu sajūtu avotiem. Tās daudz vieglāk aizmirst visu negatīvo, traumatisko un rūpes radošo. Tādejādi cigaretes ar labsajūtu radošo vielu palīdzību apmāna smadzenes. Iegūtā labsajūta ir tūlītēja, savukārt smēķēšanas negatīvās sekas parasti sāk parādīties tikai pēc zināma laika perioda.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
19

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
45

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
114

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
361

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
114

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
28
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi