Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Sieviete ar samtainu tembru

Kristīne Lāce
11:00
11.02.2020
12
Ance Krauze Horizont 1

8.martā Vidzemes koncertzālē “Cēsis” viesosies dziedātāja Ance Krauze. Koncertā piedalīsies arī Maestro Raimonds Pauls, ar kuru kopā tapusi koncertprogramma “Sasala jūrīna”.

Ance Krauze atzīst, ka tā radusies īstajā laikā – brīdī, kad dziedātājai ir, ko teikt uz skatuves.

– Kas būs dzirdams koncertprogrammā “Sasala jūrīna”? Ar ko tā ir īpaša?
– Koncertprogramma man ir kā pārbaudījums, to veidoju kopā ar Maestro Raimondu Paulu, uzstāšos kopā ar pazīstamiem mūziķiem. Koncerta pirmajā daļā būs dzirdamas Maestro melodijas no izrādēm “Kabīrijas naktis” un “Marlēna”, otrajā daļā klausītājiem nodošu tautasdziesmas Raim­­­­onda Paula apdarē no mana – suitu – novada. Klausītāji varēs dzirdēt manu radošo izpaušanos, jo Maestro iedeva apdares melodiju, bet man pašai bija jāizdomā, ar kādām zilbēm un kā labāk melodiju izdziedāt. Koncerta izskaņā, protams, varēs dziedāt līdzi arī tautā iemīļotās dziesmas “Rasa”, “Šūpoles” un citas.

– Kādu laiku bijāt “pazudusi” no lielās skatuves. Kas mudināja atgriezties?
– Pēdējos gados vairāk pievērsos meitu audzināšanai. Pēc profesijas esmu skolotāja, jūtu, ka arī dzīves aicinājums ir būt pedagoģei. Tad, kad piedzima bērni, sapratu, ka mans aicinājums ir skolot, palīdzēt un atbalstīt meitiņas, tāpēc savas zināšanas nododu tieši viņām. Šajā koncertprogrammā priecēs mana vecākā meita Elza, kura spēlēs vijoli.

– Kā tapa ideja par savu koncertprogrammu?
– Draugi un paziņas ik pa laikam vaicāja, kad atkal kāpšu uz lielās skatuves. Nav tā, ka nedarīju neko, nereti iesaistījos projektos, bet līdz šim brīdim nevēlējos nekā liela, jo nebija jaunumu, ko parādīt citiem. Tagad ir īstais brīdis, man ir, ko teikt uz skatuves.
Atminos pirmo šīs koncertprogrammas izrādi publikai, tas bija novembrī, Mūzikas namā Daile. Tas man bija īpašs koncerts, nācās sakopot spēkus, bija liels satraukums, kā viss izdosies, jo dziedāšanu pāris gadu biju atstājusi otrajā plānā. Šķiet, vien minūtes piecas pirms koncerta tā īsti sapratu, ka būs jāiziet uz skatuves. Bija tāda sajūta kā nekad. Taču arī sapratu, ka šādu koncertprogrammu nevarētu nodziedāt agrāk. Īstais brīdis bija un ir tieši tagad, jo līdz katrai savai mazākajai šūnai sajūtu sevi un nododu emocijas klausītājam.

– Kā sākās jūsu mūzikas dzīve?
– Sākotnēji mācījos klavierspēli Alsungas Bērnu mūzikas skolā, pēc tam iestājos E.Melngaiļa Liepājas Mūzikas koledžā, apguvu klasisko vokālu. Tālāk jau dzīves ceļi veda uz Rīgu – J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kuru absolvēju kā mūzikas pedagoģe.

– Vai atminaties pirmo skatuves pieredzi?
– Nāku no Alsungas, aptuveni desmit gadu vecumā dziedāju ansamblī “Mazie suitiņi”. Suitu tautasdziesmu dziedāšanā raksturīgas saucējas, locītājas un vilcējas. Un kas ansamblī biju es? Protams, saucēja!

– Kā sākās jūsu sadarbība ar Maestro?
– Studiju laikos dziedāju Mūzi­kas akadēmijas korī, kur Maestro mani pamanīja un uzrunāja. Tolaik man bija 20 gadu, viņš piedāvāja piedalīties savā 65 gadu jubilejas koncertā. Man tas sākumā, protams, likās neticami, bet Maestro redzēja, ka pret iedoto nošu materiālu izturos ļoti nopietni, un tā mūsu sadarbība turpinās vēl šodien. Vēl joprojām pret Maestro izjūtu lielu cieņu.
Veidojot šo koncertprogrammu, prātoju, kā to visu salikt kopā, bet jutu Maestro atbalstu, viņš izstaroja tādu neaprakstāmu mieru, pateikdams, ka viss būs kārtībā un pats saliksies kopā īstajā brīdī un laikā. Viņam ir brīnišķīga intuīcija.

– Mākslinieki, kāpjot uz skatuves, sniedz savu enerģiju klausītājam. Kur smeļaties došanas enerģiju?
– Tā noteikti ir mana ģimene. Diendienā esmu kopā ar savām lieliskajām meitām un vīru. Redzu progresu it visā – kā viņas aug un attīstās, kā gūst zināšanas gan skolas mācību priekšmetos, gan mūzikas skolā. Mēs kopā mācāmies. Tajā es saskatu savu ieguldījumu. Protams, pozitīvas emocijas un enerģijas lādiņu sniedz arī mamma, māsa un pārējie radinieki.

Liela nozīme arī ir dzīvesveidam. Šobrīd aizvien populārāk ir ēst veselīgi un nodarboties ar sportiskām aktivitātēm. Arī es aizvien vairāk domāju par to, ko ēdu ikdienā un cik daudz kustos. Tas viss veido manu dzīves kvalitāti un sniedz enerģiju.

– Kāda šobrīd ir jūsu ikdiena, un ko varam sagaidīt nākotnē?
– Es varētu teikt, ka man dzīvē ir paveicies un esmu tāda kā izredzētā, jo sadarbojos ar Maestro Raimondu Paulu, esmu dziedājusi Jāņa Lūsēna izrādēs un koncertprogrammās un daudzos citos projektos, kas mani aizrāvuši. Man interesē tas, ko dziedu. Man nav pašmērķa tiekties pēc koncertu kvantitātes. Ja komponists redz mani savā darbā, tad ar lielāko prieku atsaucos. Katrs jauns projekts ir interesants man pašai. Patlaban nevaru neko solīt par nākotni.

– Kādā intervijā lasīju, ka aizraujaties ar distanču slēpošanu. Vai šosezon ir iznācis paslēpot?
– Šogad ziema diemžēl ir “zaļa”, manas slēpes nav varējušas slīdēt pa sniegu. Brīvajos brīžos skrienu, ja ir labvēlīgi laikapstākļi manam dziedātājas kaklam. Dzīvoju gaidās par siltākiem laikapstākļiem, lai varētu kaitot, jo arī tas man ļoti patīk.

– Kā sevi raksturotu vienā teikumā?
– Esmu sirdsapziņas cilvēks un cilvēks, kuram liekas, ka viss dzīvē ir jāizdara pašam.

– Padalieties ar kādu skatuves notikumu, kas liek jums pasmaidīt!
– Reiz, dziedot koncertā 11.novembra krastmalā, jutu, ka kleitai aizmugurē plīst un pamazām atveras rāvējslēdzējs. Šo koncertu filmēja tiešraidē televīzijā, operatori, protams, nemana, kas ar kleitu aizmugurē notiek, taču filmē arī no mugurpuses. Pēc tam man zvanīja draudzenes un kopīgi pasmējāmies par atgadījumu.
Vēl, protams, amizanti ir brīži, kad koncertā iznāc uz skatuves skaņdarbu ātrāk, nekā vajadzētu. Tas ir tāds neveikls brīdis, kad tā nemanāmi jācenšas noiet. Gājiens nost bieži vien ir vēl neveiklāks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
28

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
103

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
320

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
113

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
22
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
35
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
19
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
31
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi