Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Saule, grieķu viesmīlība un nebeidzamas tavernas

Monika Sproģe
23:00
05.09.2017
10
Kreta

Krēta ir Grieķijas visskaistākā sala ar kalniem, vēsturi, pilsētām un kultūru. Vieta, kurā, kā vēsta sengrieķu mitoloģija, Diktes kalna stalaktītu alās dzimis dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkonu dievs Zevs. “Krēta ir tipiska bezrūpīgu tūristu atpūtas vieta – saule, pludmale, kalni, lejas, aktīva nakts dzīve, nebeidzamas tavernas, laipni vietējie salas iedzīvotāji un lieliski ēdieni,” vienā teikumā salu raksturo straupieši Evija un Aldis Ozoliņi, kuri uz Krētu devās kopā ar draugiem Daci un Uldi Ezeriem.

Lidojums no Rīgas līdz Herak­lionai ildzis trīs stundas. Evija saka, ka viņai tas esot bijis tāds kā “aklais randiņš” pretēji draugiem, kuri jau iepriekš viesojušies Krētā. Visi apmetušies viesnīcā Analipsis pilsētiņā, kas atrodas Krētas austrumu galā.

Brīvdienās bijis sauss un sau­lains laiks. Kaut termometra rādītājs dažbrīd sasniedzis 40 grādu temperatūru, izturīgajam tūristam tas esot nieks, jo gaiss Krētā ir citāds nekā Latvijā, skaidro Evija, sacīdama, ka dienas svelmē vietējos gan uz ielām nemana: “Klaiņo ārzemnieki, kas aizgūtnēm grābj iespaidus. Pusdienas laikā, ieraugot vietējos ar miegainām acīm, saproti, ka visa dzīve te sākas pēc saulrieta. Līdz ar tumsas iestāšanos uz piemāju soliņiem parādās pirmie grieķu večuki, tad jaunieši, mūzika un vakara saldme.”

Taujāta par ceļojuma mērķi, Evi­ja saka: “Braucām atpūsties, ķert pārdzīvojumus un prieku, nevis ievilkt ķeksīšus obligāti veicamu pasākumu plānā. Nebeidzama zvilnēšana pie baseina nav mūsu dabā, bet arī klunkurēšana nopakaļ svešu cilvēku grupai nesaista. Mēs esam tāds spēcīgs četru ceļotāju kodoliņš, kas mīl neatkarību un piedzīvojumus. Ar katru ceļojumu izzinām sevi arvien vairāk un tagad jau esam tik tālu viens otram pieslīpējušies, ka saprotamies no pāris vārdiem.”

Krētā esot svarīgi apgūt dažus sīkvārdiņus. Ja tūristi grieķu valodā pasaka labrīt, labdien, lūdzu un paldies, vietējie iedzīvotāji to protot novērtēt: “Tāds žests sasilda viņu sirdis un plašāk atver tavernas saimnieka rakijas (mums vairāk atpazīstama kā kandža), uozo un vīna krājumus. Tiesa, nekur nevar sastapt pārdzērušos ļautiņus. Visi ir ļoti pieklājīgi un kārtīgi, zina savu mēru.”

Piereģistrējoties rezervētajā viesnīciņā, vēl konkrēta rīcības plāna neesot bijis, taču skaidrs, ka skaisto apkārtni, kājām ejot, neaplūkosi, tāpēc nomāta mašīna. Aldis teic: “Auto ir mazi, toties ekonomiski un labi piemēroti šau­rajiem kalnu ceļiem.”

Viesnīcas reģistratore esot bijusi īpaši laipna un ieteikusi vietas, kuras, viņasprāt, vērts apmeklēt. Kā pirmā bijusi Čanijas vecpilsēta. “Skaista un senatnīga, ar šau­rām ieliņām un neskaitāmām tavernām. Pilsētiņā ir tirgus, kas izveidots krusta formā, devāmies turp. Tirgū dominē trīs lietas – garš­vielas, zīda šalles un olīvas. Grie­ķijā var kaulēties, tas šeit ir pieņemami, taču vajadzīgs ass prāts un neatlaidība,” saka straupiete.

Viena no vispopulārākajām salas vietām ir gleznainais Elundas zvejnieku ciemats un tā osta. No salas ar mazu kuģīti var nokļūt Mirabellas līcī uz nelielo Spina­longa salu. “Tā ir sala – cietoksnis. Cietoksnī atrodas īsta viduslaiku pilsēta ar traģisku vēsturi,” foto­grāfijas rādot, stāsta Evija, piebilz­dama, ka Spinalonga ir pēdējā lepras slimnieku kolonija, kas, pateicoties jaunatklātajām zā­lēm, pagājušā gadsimta 50.gados tika slēgta.

“Mēs Latvijā lepojamies ar simt­gadīgiem ozoliem, tas ir ilga mūža simbols, taču Krētā, Kato Poros pilsētiņā, var aplūkot 2000 gadus vecu koku un vēl pasēdēt tā pavēnī,” sievas stāstīto papildina Aldis.

Taujāti par lauksaimniecību un ražošanu, straupēnieši apgalvo, ka vasarā Krēta pelna ar sauli un viesmīlību, taču vietējie arī lietderīgi izmanto ikvienu zemes kvadrātmetru.

“Krēta ir kalnaina, pat klinšaina, un pirmajā brīdī šķiet, ka tādā zemē nekas neaug, tomēr, apbraukājot salu, redzējām bezgala plašus olīvkoku laukus, hektāriem siltumnīcas un, protams, vīnogu laukus. Krētieši ļoti lepojas ar kazas piena produktiem, kazas kalnainajās nogāzēs redzamas bieži, karstajā svelmē tās slēpjas krūmājos. Agrā pavasarī, kad vairāk līst, kad no kalniem straujāk tek upītes, katrs ūdens piliens tiek savākts lielās tvertnēs. Pie kociņiem zemē atrodas laistīšanas sistēmas, kur pa caurulītēm pilienveidā olīvkociņiem, vīnogulājiem un citiem augiem piegādā ūdeni. Kaut arī tie ir tikai daži pilieni, savs mitrums saknītēm tiek,” saka Aldis.

Tāpat Krētas salā esot ļoti daudz ģimenes uzņēmumu, kuri uztur paaudzēs nodotas tradīcijas. Vec­tēvs zināšanas nodod dēlam, tas savukārt savam, un tā uz priekšu. “Mājas tiek celtas uz augšu vairākos stāvos, jaunie nedodas prom no saimniecībām, bet jūtas lepni, ka var turpināt senču biznesu. Pārsvarā tās ir tavernas, kurās uzņem viesus, izrāda dzimtas vēsturi, cienā ar laikā pārbaudītiem, pašu gatavotiem dzērieniem un ēdieniem,” papildina Evija.

Runājot par ēdieniem, lielu pārsteigumu neesot, jo grieķi pārtikā izmanto līdzīgus produktus kā latvieši. “Atšķirība tikai garšā un svaigumā. To grūti salīdzināt. Krētā ļoti iecienītas ir dolmādes – ar rīsiem un garšvielām pildītas olīvkoku lapas, kaut kas līdzīgs mūsu kāpostu tīteņiem, tikai bez gaļas. Iecienīta ir fosolakia – ceptas, sutinātas pupiņas. Un kā gan bez kazas siera un olīvām! Tie ir viņu nacionālie produkti, tāpēc tos ēd gandrīz katrā ēdienreizē. Grieķi, dzīvodami pie jūras, ļoti iecienījuši arī jūras veltes, un, lai neradītu smaguma sajūtu, viņi tās necep eļļā vai taukos, bet sutina,” saka Evija.

Krētas piedzīvojums laimīgi noslēdzies, četrotne jau plāno nākamo ceļojumu. Aldis un Evija piekrīt, ka ceļošana bagātina ikvienu un viss sākas ar pirmo soli.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
11

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
140

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
76

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
84

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi