Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Sasniegtas septiņas virsotnes un noķerts kalnu negaiss

Kristīne Lāce
06:33
17.10.2019
14
Inga Anna 1

Cēsnieces Anna Lazdiņa (28) un Inga Balode (28) par savu šīs vasaras galamērķi bija izvēlējušās Zakopane, pilsētu Polijas dienvidu daļā, Tatru Nacionālajā parkā.

Inga ir medicīnas fiziķe. “Izkustēties svaigā gaisā nesanāk bieži, bet dejoju tautas dejas. Kāpjot Tatros, lieti noderēja izturība, kas uztrenēta uz deju grīdas,” atzīst Inga. Anna ir deju skolotāja, māca bērniem mīlēt deju, dejo arī pati. Taču abām patīk kalni, tāpēc par ceļojuma galamērķi izvēlēta vieta Tatru Na­cionālajā parkā. “Meklējot iespējas atvaļinājumu pavadīt kalnos, izlēmām par Poliju, jo tā ir Latvijai tuvākā vieta, kur baudīt kalnu varenību,” atzīst Inga. Nakšņošanai izraudzīts mazs dzīvoklītis. Tā ir iespēja būt netraucētām, iet un nākt, kad gribas, pašām gatavot maltītes no vietējiem produktiem. “Un žāvēt savas slapjās drēbes, jo gandrīz visu ceļojuma laiku bija lietains,” nosmej Inga.

“Nokļūstot Zakapone, bijām pārsteigtas, redzējām ļoti daudz tūristu, lielākoties tie bija paši poļi. Zakapone ir ļoti skaista, maza kalnu pilsētiņa, tajā ir tradicionālās poļu mājas, īpaša vietējā arhitektūra. Tā kā mūsu mērķis bija kalni, tad kultūras iestādes – muzejus, izstādes un citas arhitektūras nozīmīgas vietas – neapmeklējām,” pauž Anna.

Pa kalnu takām četrās dienās ceļotājas nogāja vairāk par 70 kilometriem. Maršrutus plānoja pašas, izmantojot lietotni Trails Tatras. Bija jāpārvar lielāki un mazāki kāpumi, sasniedzot septiņas virsotnes, no kurām trīs bija virs 2000 mvjl., pa ceļam varēja apskatīt arī vairākus ezerus. Pozitīvi, ka slāpes veldzēt varēja, dzerot kalnu strautu ūdeni, kurā karstajās dienās varēja arī atveldzēt kājas. “Atzīšos, kāpieni nebija viegli, it sevišķi pirmajā dienā, pieveicot 30 kilometrus un atrodoties tiešos saules staros,” saka Inga.

Pārgājiens pa kalnu takām noteikti ir grūtāks nekā gājiens pa līdzenumu, jo mainās gan gaisa temperatūra, gan tas kļūst retinātāks, ķermenim jāspēj adaptēties. Tam nepieciešams gribasspēks un arī izturība. Zināms, ka divatā kalnos kāpšanai ir plusi un ir arī mīnusi, jo var atšķirties kāpšanas tempa ātrums un noguruma iestāšanās fāzes. Uz jautājumu, kā ir kāpt kalnos divatā, Anna un Inga atbild: “Divatā ir drošāk nekā vienatnē, jo, mērojot ceļu vairāku stundu garumā, nevar zināt, kurā brīdī ķermenis izdomās sagurt vai gadīsies kāda trauma. Ir labi, ja otrs ir blakus – ir, kas atbalsta, motivē grūtākos brīžos, un ir, ar ko kopā novērtēt kalnu varenību. Protams, ceļojuma laikā saskārāmies ar grūtībām – noberztas kājas un sāpoši muskuļi. Kāpjot kalnos, notiek arī nemitīga cīņa ar sevi.”

Abām ceļotājām liels pārbaudījums bija brīdī, kad kalnos sākās negaiss. “Pēc karstas un saulainas dienas vakarpusē debesīs sāka parādīties mākoņi, bet kalnos nekad neko nevar zināt, jo mākoņi var palikt starp virsotnēm vai pagriezties uz otru pusi. Bet, sākot ceļu lejā, kad norāde liecināja, ka līdz finišam vēl divas stundas, sāka ducināt pērkons. Pretimnācēji tik noteica, ka vēl piecpadsmit minūtes nelīs. Tad sākās piecpadsmit minūšu skrējiens, lai aizbēgtu no lietus. Precīzi pēc piecpa­dsmit minūtēm arī sāka gāzt lietus. Pirmās sajūtas – patīkams atsvaidzinājums pēc garās dienas -, bet, kad debess nomācas un esi meža vidū, kur zibeņo un taka ātri pārvēršas upē, pārņem bailes. Arī ūdens izturīgie zābaki “padevās”. Un tad pārņēma sajūtas, ka jāiet vēl vesela mūžība. Pēc desmit minūtēm sapratām, ka vairs jau nav ko – viss līdz vīlītēm slapjš. Tumsa, mežs, nedrošs pamats zem kājām, tas pieprasīja maksimālu piepūli. Bet pēc negaisa vienmēr ir saule, un liels uzmundrinājums un neviltots prieks, atrodoties kalnu pārējā, bija redzēt varavīksni. Šādu dabasskatu dēļ ir vērts sevi pārvarēt,” atzīst Anna.

 

Abas kalnu taku cienītājas sniedz padomus, ar kādu ekipējumu būtu jānodrošinās, lai kāptu kalnos.

– Pats svarīgākais ir ērti un droši apavi. Mēs izvēlējāmies trekinga jeb pārgājienu apavu zābakus ar labu protektoru, kas bija ļoti piemēroti staigāšanai pa akmeņainu segumu. Liela nozīme ir arī apģērbam. Tam jābūt vēju aizturošam un mitrumu necaurlaidīgam. Lieti noder arī lietusmēteļi. Kaut gan kāpām vairākas stundas, kalnos līdzi ņēmām pārtiku tikai vienai ēdienreizei un pāris uzkodu, kā arī dzēriena pudeli, kuru tur varējām no jauna piepildīt. Tas tāpēc, lai samazinātu līdzi nesamo svaru uz muguras un atvieglotu kāpšanas procesu.

Iesakām iepriekš nedaudz sagatavoties, lai ceļojums būtu baudāms un fiziski izturams. Mēs gatavojāmies vismaz mēnesi iepriekš, dienā nogājām ap 10 000 soļu, kā arī bija garāki treniņu pārgājieni, apskatījām Gaujas nacionālā parka skaistumus. Var teikt, ja nav iespējams aizbraukt uz Tatriem, tad noteikti šeit pat apkārtnē ir neskaitāmi daudz skaistu vietu, ko apskatīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
63

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
21

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
37

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
151

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
39

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Lai skaisti ikdienā

10:04
09.04.2024
332

“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai    mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka. “Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi