Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Sapnis par policiju kopš vidusskolas

Māra Majore - Linē
18:31
09.07.2015
44
Img 5953 1

Maija beigās Cēsu policijas iecirknī darbu sāka jaunā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniece Valda Cīrule. “Druva” ar V.Cīruli sarunājās gan par dienestu policijā, gan aktualitātēm drošības un kārtības jomā.

Aktualitāšu daudz

V. Cīrule dienestu policijā sākusi Valkas iecirknī, vēlāk strādāts arī Valmierā – Operatīvās vadības nodaļā, nu dzīves ceļi atveduši uz Cēsīm. 14 gadu dienesta laikā gūta plaša pieredze dažādos amatos un sfērās. V. Cīrule stāsta: “Sāku strādāt patruļdienestā, esmu bijusi iecirkņa inspektore, kā izmeklētāja guvu pieredzi Kriminālpolicijā un biju vecākā inspektore arī Ceļu policijā. Ģimenes apstākļu dēļ pārcēlos uz Valmieru, kur biju dežurante Operatīvās vadības nodaļā. Uzskatu, ka gūtā pieredze dažādās policijas nodaļās palīdzēs arī šajā amatā. Turklāt svarīgi, ka dienestu esmu sākusi no apakšas, tādēļ izprotu patruļnieku, iecirkņu inspektoru, tautā saukto – ceļu policistu – darba specifiku.”

V. Cīrule piekrīt, ka vadīt Cēsu policijas iecirkņa Kārtības policijas nodaļu ir liels izaicinājums. Viņa atzīst, ka runāt par vīzijām un pārmaiņām nodaļas darbībā varēs tad, kad pamatīgāk būs iepazīta situācija policijas iecirknī, arī iekšējā darba organizācija un specifika. Tajā pašā laikā viņa uzsver, ka aktualitātes un policijas darba prioritātes ir līdzīgas visā valstī: “Kārtības policijas pamatā ir darbs ar sabiedrību, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, prevencija. Darāmā policijas darbiniekiem netrūkst, grūti izcelt kādas konkrētas aktualitātes. Piemēram, vasarā vairāk cilvēku bauda atpūtu pie dabas, dažādos pasākumos, koncertos, festivālos. Ar to nereti saistīta arī pārmērīga alkohola lietošana, mantu pazaudēšana un arī zādzības. Nenoliedzami, vasarā palielinās arī rūpes par ceļu satiksmes drošību, jo cilvēki nereti piemirst par drošības pasākumiem, brauc ātrāk, diemžēl ir autovadītāji, kuri iereibuši sēžas pie transportlīdzekļu stūres. Īpaši jau vasarā aktualizējas jautājumi par bērnu drošību, jo ir skolēnu brīvlaiks- viņi atpūšas, pavada daudz brīvā laika ārā, un diemžēl notiek arī negadījumi.

Nemainīgi aktuāla problēma ir nelikumīga akcīzes preču aprite, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Diemžēl notiek arī zādzības, un vasaras sezonā palielinās, piemēram, velosipēdu zādzību skaits. Kad mazdārziņos ienāksies raža, visticamāk, aktualizēsies arī zādzības no tiem. Notiek arī zādzības no mājām, lauku īpašumiem, dzīvokļiem. Zagļi īpaši izmanto, piemēram, svētku brīvdienas, kad cilvēki dodas prom no saviem īpašumiem uz vairākām dienām. Pa retam, tomēr gadās arī sērijveida zādzības, piemēram, tādas tika atklātas Piebalgā. Šīs ir vien dažas aktualitātes, kas nemainās gadu no gada. To policijas darbinieki ņem vērā un pievērš pastiprinātu uzmanību.”

V. Cīrule piekrīt, ka Cēsīs ļoti nepieciešama atskurbtuve, par kuras izveidi tiek runāts jau ilgstoši, un pēdējo pāris gadu laikā radušās cerības, ka atskurbtuve tuvākā nākotnē arī varētu būt: “Atskurbtuve ir vajadzīga. Vasarā šī problēma nav tik sāpīga, jo ir silts un nav nosalšanas riska, ja pārlieku iereibušais piemieg skvērā uz soliņa. Tomēr laika apstākļi nemazina risku tam, ka iereibušie izraisa nepatikšanas, izdara likumpārkāpumus vai arī paši kļūst par upuriem. Tādēļ, lai pārlieku iereibušie neapdraudētu sevi un līdzcilvēkus, policijas darbinieki viņus nogādā dzīvesvietā vai medicīnas iestādē. Taču īstā vieta, kur viņus vajadzētu nogādāt, būtu atskurbtuve.”

Sekojot līdzi policijas sniegtajai informācijai par reģistrētajiem notikumiem, nevar nepamanīt, ka laiku pa laikam vēsturiskā Cēsu rajona novados, tai skaitā arī Cēsīs, tiek reģistrēti piekaušanas gadījumi. V. Cīrule uzsver – lai gan ir atsevišķi gadījumi, kad notikušas laupīšanas, tomēr, kopumā ņemot, situācija ir droša, arī vēlos vakaros nav jābaidās staigāt pa Cēsu naksnīgajām ielām. Lielākoties kautiņi, dažādu miesas bojājumu gūšana ir saistīta ar sadzīviskiem ķīviņiem, ģimenes skandāliem. Turklāt itin bieži strīdi un kautiņi izceļas alkohola ietekmē.
Nereti izskan iedzīvotāju viedoklis, ka policijas darbiniekus būtu nepieciešams redzēt vairāk patrulējam, ejot kājām. V. Cīrule piekrīt, ka klātbūtnes sajūta ir svarīga. Ja policijas darbinieki biežāk dotos patruļās kājām, sabiedrībā palielinātos drošības sajūta, turklāt arī policijas darbinieki pamanītu to, ko no mašīnas nevar ieraudzīt. Tādēļ V. Cīrule pieļauj, ka ar laiku šādas patrulēšanas varētu notikt vairāk.

Sarunas gaitā V. Cīrule vairākkārt uzsver, cik būtiska ir laba un veiksmīga policijas un sabiedrības komunikācija: “Sabiedrībai ir nepieciešama policija, un policijai ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Līdzcilvēku atbalsts, sniegtā informācija nereti ir pamatu pamats, lai operatīvi atklātu kādu notikumu vai palīdzētu nelaimē nonākušajiem. Piemēram, nesen, pateicoties līdzcilvēku atsaucībai, ļoti ātri izdevās atklāt vairākas velosipēdu zādzības.”

Policijas darbinieks un arī mamma

V. Cīrule neslēpj, ka, līdzīgi kā daudziem policijas darbiniekiem, viņai dienests ir aicinājums: “Jau vidusskolas laikā zināju, ka vēlos strādāt policijā. Pēc vidusskolas devos mācīties uz policijas skolu, un tā sākās mans ceļš policijā. Nesen kādā pasākumā man vaicāja, kāds būtu mans ceļš, ja vēlreiz būtu dota iespēja izvēlēties, ko darīt pēc vidusskolas absolvēšanas. Atbildēju, ka izvēlētos tieši to pašu.”

V. Cīrule nav tikai policijas darbinieks. Viņa ir arī divu dēlu un deviņus mēnešus vecas meitiņas mamma. Lai gan darbs nav pārāk draudzīgs ģimenei, jo dažkārt jāstrādā naktīs, ir arī bīstamības risks, turklāt jāsaskaras ar daudz negācijām, V. Cīrule nenožēlo izvēli – dzīvi saistīt ar policiju: “Cenšos nodalīt darbu no mājas dzīves. Darbā esmu policijas darbinieks, mājās – sieva un mamma, saimniece savā lauku sētā. Protams, arī mājās saņemu tālruņa zvanus par darba jautājumiem, tāpat arī domas par darbu iezogas prātā, bet, esot ar ģimeni, cenšos tām neļaut vaļu. Mēģinu rast balansu starp darbu un mājām. Jā, ikdienā nākas pieredzēt daudz negāciju, tomēr tās nedrīkst pārāk dziļi ielaist sirdī. Policijas darbiniekam jebkurā situācijā jāspēj saglabāt profesionalitāti, jāraugās uz notikumiem, ņemot vērā normatīvos aktus, bet reizē nedrīkst pazaudēt cilvēcīgumu. Ir situācijas, kad policija var palīdzēt, bet ir situācijas, kurās to nevar. Tad mums, policijas darbiniekiem, jāmāk uzklausīt un cilvēkam izskaidrot, kādēļ nav iespējams palīdzēt, un iespēju robežās ieteikt, kur meklēt palīdzību.”

Nereti grūtāk esot tad, kad nākas saskarties ar lietām, kurās kā iesaistītie vai pat cietušie ir bērni. V. Cīrule neslēpj, ka tad ir īpaši smagi.

Runājot par bīstamām situācijām, V. Cīrule skaidro, ka, saskaroties ar riskantām situācijām, vispirms ieslēdzas profesionālā reakcija, bet, kad notikums jau pagājis, nāk apjausma, ka “tas taču varēja beigties ne tik labi, kā beidzās, bet man taču mājās ir bērni, vīrs” .

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
21

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
96

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
305

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
113

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
21

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
18
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
35
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
19
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
31
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi