Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Saglabājot veco, veido jauno

Sarmīte Feldmane
12:28
02.08.2017
11
Darzs

Cauri mežam, kur ik pa laikam redzami nelieli tīrumi, parādās neliels ceļš, kura malās aleja ved uz mājām kalniņā. Taurenes pagasta “Lejas Bērziņus” noslēpj koki, bet ceļā pie pagalma kā sargi sagaida divas tūjas. “Vecā māja bijusi lejā, tāpēc arī tāds nosaukums. Arī jaunā kalnā ir sirmgalve,” stāsta saimniece Diāna Ligere. “Lejas Bēr­ziņi” ir Diānas drauga Jāņa Grīn­berga mātesmātes māja. Pēdējos trijos gados viņi apkārtni pārvērtuši līdz nepazīšanai, te viss tiek veidots tā, kā pašiem patīk.

“Pagalmā kādreiz bija bijusi rožu dobe, tās auga arī otrpus mājai. Izveidoju apaļu dobi, sastādīju vēl citas šķirnes, bet goda vietā ir vecās saimnieces Elziņas roze. Prieks, ka visas pārziemoja. Ta­gad tikai čubinu, mēsloju ar zirga mēsliem, bet rozes grib saulīti, kuras trūkst. Pārstādīju arī vecās peonijas, kopā ar īrisiem tās veido skaistu dobi, “ stāsta Diāna un uzsver, ka vēl tikai praksē mācās un savu reizi kaut kas arī neizdodas, kā gribētos.

Plašo pagalmu no vējiem pasargā Jāņa mammas stādītais egļu dzīvžogs, jaunie saimnieki iestādījuši priedes. “Man patīk skujeņi. Gribu iemācīties tos pavairot,” saka Diāna un ved rādīt skaisto dobi, kas iekārtota pie jaunceļamā staļļa. Divi milzeņi izauguši pie mājas, pārāk tuvu ēkai, un viņa mēģinās pārstādīt. “Stādām dekoratīvos kokus, krūmus, jaunus augļu kokus. Vecās ābeles pēc apzāģēšanas ir ļoti skaistas. Tās pagalmā dod tādu īpašu noskaņu. Kad zied, ir tik gleznaini,” stāsta saimniece un atklāj, ka katrs koks tiek iestādīts ar kādu nākotnes domu, ko abi ar Jāni grib īstenot. Viena no tām – lai apkārt būtu skaisti un te būtu laimīgi dzīvot.

“Katram augam svarīgākais – atrast īsto vietu. Ja redzu, ka kaut kas nepatīk, pačubinu, vēlāk pārstādu,” saka Diāna.

Pagalmā vairākas puķu kompozīcijas, kuras saimniece sauc par laivām – izgrebtos koka bluķos stādītas dažādas puķes. Tās priecē ar krāsām. Vienā, piemēram, mīļi sadzīvo begonijas, mazās rozītes un studentu neļķes. Studen­tu neļķu gadu gaitā saaudzis pagalmā daudz, dažviet tās zied kā paklājs.

“Man dobēm patīk dažādas formas, ne kvadrāti. Pavasarī iztēlojos, ko gribu. Tagad redzu, kas iznācis, kur vajadzēja kādu košāku augu, kur garāku. Jo tālāk no mājas, jo stādu kaut ko garāku, lai pa gabalu redzams krāsains akcents,” pieredzē dalās taureniete.

Lielu daļu vasaras puķu stādu Diāna audzējusi pati. “Ledus­puķes pati pārziemināju istabā pie loga, kur gaišs, nedaudz palaistīju, un jau ziemā uzziedēja. Lobēlijas labāk pirkt, nevis audzēt stādus, jo tomēr pārāk vēlu zied. Ar petūnijām var gadīties visādi. Samtenēm trūkst saules, tās ēd gliemeži, balzamīnes gan ne. Sasēju saulespuķes, tikai divas uzdīga. Bieži vien iznācis, ka lētākās sēklas un lētākie krūmi labāk aug,” ar smaidu stāsta saimniece un atklāj, ka ar istabas puķēm īsti nesaprotas, iespējams, tām telpās trūkst gaismas.

Pie mājas lejiņā ir dīķis. Nākamvasar Diāna un Jānis ķersies klāt tā sakopšanai. Un noteikti iestādīs arī kādu ūdensrozi.

“Darām tā, kā pašiem patīk, lai te justos labi,” saka Diāna un pārlaiž skatienu pagalmam. Aiz tā nelielas pļavas un visapkārt mežs. Lielie koki aiztur vējus. “Man vienmēr patikušas alejas. Katrā dārzā var iestādīt rozes, dažādus košumkrūmus, bet ne tādus kokus,” ar lepnumu stāsta saimniece. Iebraucamā ceļa alejā, vēl arī pagalmā, veci oši, kļavas, gobas, ozoli. “Puķes, kas zied, dod prieku, bet vecajiem kokiem ir cita vērtība, tādu nav pie katras mājas. Cik daudz šie varenie oši varētu pastāstīt, ko pieredzējuši! Uztrau­cos par ošu slimību, dzirdēju, ka arī Piebalgā vairāki gājuši bojā,” pārdomās dalās taureniete un lietišķi piebilst, ka starp ošiem vēlas iekārt šūpuļtīklu. Karstās dienās tā būtu ļoti jauka atpūtas vieta.

Ar smaidu Diāna pastāsta, ka daudzi brīnās, vai viņai laukos nav garlaicīgi. Diāna tikai atsmej: “Te visu dienu ir ko darīt. Un man patīk!” Viņa ir rīdziniece, kura jau bērnībā zinājusi, ka reiz dzīvos laukos. Netālu, tepat Taure­nes pagastā, dzīvo vecvecāki. Jānis katru dienu brauc uz darbu Valmierā. Diānas aizraušanās ir zirgi. Patlaban viņai ir ķēve un kumeliņš, līdz rudenim “Lejas Bērziņos” tiks uzcelts stallis. “Mums vakaros patīk doties izjādēs un pastaigās. Ap saulrietu noskaņa dabā ir neizstāstāma,” bilst taureniete un atzīst, ka abi ar draugu domā par kādu nodarbošanos laukos.

“Te redzams padarītā rezultāts, to īpaši pamana tie, kuri kādu laiku nav bijuši ciemos. Māja veca, uzturam, remontējam, kopjam. Apkārtnē gribam saglabāt vērtīgo un veidot ko jaunu. Esam jauni, viss vēl priekšā, plāni lieli, tikai jāīsteno,” saka taureniete Diāna Ligere “Lejas Bērziņos”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
63

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
21

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
37

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
151

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
39

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Lai skaisti ikdienā

10:04
09.04.2024
332

“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai    mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka. “Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi