Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Roķīgais dabas bērns

Arita lejiņa
11:52
12.08.2019
2
20190626 141255 1

Šovasar Latvijas pilsētu estrādes ieskandina krāšņs lielkoncerts “Vienā elpā”. Roķīgākās dziesmas arī koncertā Cēsu Pils parka estrādē izpildīs ogrēnietis, dziedātājs un, kā pats sevi raksturo – dabas bērns Atis Ieviņš.

-Kas ir “Vienā elpā” ?
– Koncerta programma ir ļoti krāšņa – no klasikas līdz pat rokam. Būs dzirdamas gan solodziesmas, gan kopdziesmas. Lielākā daļa dziesmu publikai ir labi zināmas, un ikviens varēs dziedāt līdzi. Pats dziedāšu grupas “Līvi” dziesmu “Es karājos tavā bizē”, kā arī nedaudz humoristisku Mārtiņa Brauna komponēto dziesmu “Bitīt’ matos, traļi vaļi”. Koncertā piedalīsies tādi dziedātāji kā Aija Andrejeva, Ieva Kerēvica, Agnese Rakovska, Ingus Pētersons, Igo un es – Atis Ieviņš. Kopā ar dziedātājiem uz skatuves muzicēs arī Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa un instrumentālā grupa Jāņa Strazda vadībā. Koncertā tiks svinēta dziedātāja Ingus Pētersona 60 gadu jubileja.

– Kā aizsākās Jūsu mūziķa karjera?
– Stāsts ir ļoti interesants. Viss sākās bērnībā, kad ar stikliem sagriezu roku. Tā uz kādu laiku bija paralizēta, un, lai to sāktu “atdzīvināt”, dakteris ieteica spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Tā sāku spēlēt ģitāru, gāju pie privātskolotāja. Viss pavisam dabiski notika. Sāku dziedāt, tad kādam citam māksliniekam spēlēju pavadījumu, tad darbs ierakstu studijās, kā arī dažādi piedāvājumi un uzaicinājumi. Piemēram, atveidot Dīteriha lomu rokoperā “Lāčplēsis” vai dalība telekanāla TV3 muzikālajā šovā “Izklausies redzēts”. Piedaloties šovā, es izaicināju sevi un pārkāpu pāri savām robežām. Tas man bija liels piedzīvojums, un šādus mērķus ir vērts sev uzstādīt! Pats priecājos, ka nekad neatsaku piedāvājumiem.

– Nesen klausītājiem nodevāt savu pirmo solo debijas singlu “Dejo ar ēnu”. Kur radās iniciatīva kam tādam?
– Jau diezgan sen esmu gribējis būt solo mākslinieks. Vēlos pārējiem parādīt, ka rakstu arī dziesmas, un tas vēl ir lielisks iemesls, lai kaut ko pēc sevis atstātu citiem. Šai dziesmai esmu gan vārdu, gan mūzikas autors. Diemžēl koncerta “Vienā elpā” programmā tā vēl nebūs dzirdama.

– Kā radās iedvesma sacerēt šo dziesmu?
– Mana sieva ir tautisko deju dejotāja. Dziesmu un deju svētkos deju lieluzveduma “Māras zeme” laikā bija ļoti jauka un patīkama atmosfēra. Tajā laikā pats atminējos laikus, kad dziedāju korī, un arī pašam gribējās piedalīties šajos svētkos. No manis gan nekāds dejotājs nesanāk, bet tobrīd ļoti bieži dzīvoju līdzi dejotājiem un biju visā procesā iekšā, jo sievas kolektīvam vajadzēja izpalīdzēt, kaut vai palīdzēt transportēt dažādas lietas. Un tā, vērojot daudzos tūkstošus apkārt, šo emociju virpulī radās dziesma “Dejo ar ēnu”.

– Par ko dziesmā ir stāsts?
– Dziesma “Dejo ar ēnu” ir par ikdienišķu situāciju. Vecrīgā kautrīgs puisis uzrunā kautrīgu meiteni, caur biklām sarunām abi iepazīstas. Puisis aicina meiteni uz pirmo deju, un abi ļaujas nakts valdzinājumam.

– Cik noprotu, šī noteikti nebūs jūsu pēdējā oriģināldziesma. Ko vēl mēs varam sagaidīt?
– Noteikti ne. Ar šo viss tikai sākas! Nākamgad vēlos braukt solo koncertos pa Latviju – uzstāties gan pilsētu svētkos, gan dažādos festivālos un koncertos ar savām solodziesmām. Noteikti gribētos arī atbraukt ciemos un uzstāties Cēsīs.

– Kas dziesmās rodas pirmais – mūzika vai teksts?
– Viss sākas ar iedvesmu, jo iekšējais dzinulis visu laiku liek sevi attīstīt un kaut ko jaunu radīt, darīt un rādīt citiem. Tad nāk melodija, kuru vairākkārt dungoju pie sevis, bet pēc tam ķepinu klāt tekstu – vārdu pa vārdam. Varētu teikt, ka manī mīt dzejnieks, kurš attīstās un pilnveidojas.

– Un no kurienes rodas tā radīšanas enerģija?
– Varētu teikt, ka esmu dabas bērns. Man patīk daba, atpūta klusumā un mierā. Patīk staigāt pa mežu un sajust dabas smaržu. Arī ceļojot ārpus Latvijas, neizvēlos ierastos tūrisma objektus un maršrutus. Patīk doties kalnos, garos pārgājienos, kāpt klintīs. Daba ir varena, un tā dod enerģiju! Uzskatu, ka viss pie cilvēka atnāk pareizajā laikā un brīdī, kad sakrustojas dažādas enerģijas un notiek apstākļu sakritības. Tas viss atnāk, tikai jāprot saskatīt pareizais mirklis.

– Vai ir kāds fakts vai lieta, ko citi līdz šim par jums nezina?
– Hmmm…Man ir pīrsingi intīmās vietās.

– Kā jūs sevi raksturotu vienā teikumā?
– Īsi un lakoniski – dzīvespriecīgs cilvēks! Kā savulaik Edgars Liepiņš teicis – atvērts visiem – gan idejām, gan cilvēkiem, un mīlu visus.
– Spilgtākais skatuves notikums vai atgadījums?
– Apmēram pirms astoņiem gadiem Lielvārdē notika koncerts, kur korim svinēja apaļu jubileju. Bija uzaicināts arī pats Maestro Raimonds Pauls, un pavadošajam sastāvam meklēja vietējos mūziķus. Saņēmu uzaicinājumu piedalīties koncertā un nedomājot piekritu. Pirms koncerta bija gods būt svinīgās vakariņās ar visiem dalībniekiem un pašu Maestro. Sākas koncerts, visi jau uz skatuves, bet es vēl pirms sava uznāciena domāju ātri aiziet uz tualeti. Ieeju tualetē, bet klausos, ka kāds aizslēdz durvis! Izrādās apkopēja nav pamanījusi, ka es ieeju, aizslēdza un aizgāja. Klauvējos un kliedzu, līdz mani sadzirdēja tā pati apkopēja, kas vēl turpat netālu “šiverēja”. Ļoti paveicās, un skriedams un elsdams paspēju uz savu uznācienu.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
6

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
14

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
35

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
148

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
39

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Lai skaisti ikdienā

10:04
09.04.2024
332

“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai    mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka. “Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi