Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Puišu vidū tagad arī meitiņa peciņa

Kristīne Lāce
22:54
26.11.2020
11
Darta Celmina1 1

Dārtas un Aleksandra dzīvē sācies jauns posms – septembrī kopīgi sagaidījuši savu otro bērnu – meitiņu Odriju. Kaut gan Aleksandram darba nolūkos bieži jābrauc ārzemju komandējumos, viņš izbauda ikvienu mirkli kopā ar savām ģimenes sievietēm.

Dārta Celmiņa ar savu dzīvesbiedru iepazinusies pirms četriem gadiem caur kopīgiem draugiem un paziņām. Protams, sākotnēji bijis randiņu laiks, Dārta atceroties pasmaida: “Kad Alek­sandrs brauca ciemos, vienmēr veda manu iecienītāko gardumu – siera kūku.” Baudot viens otra sabiedrību tikšanās reizēs, laikam ritot, nolēmuši dzīvot kopā. Dārtas dzimtā vieta ir Cēsis, bet Aleksandrs, mīlestības vadīts, pārcēlies uz Cēsīm no Jēkabpils. Dārtai no citām attiecībām ir divi dēli – Markuss (10) un Hugo (5), kurus Aleksandrs pieņem kā savējos, un Dārta viņam par to ir ļoti pateicīga. Vēl ģimenē dzīvo abu kopīgais jaunākais dēls Kār­lis (2,5 gadi).

“Kādam tur augšā bija savi plāni, un viņš deva man iespēju būt par meitenītes māmiņu,” ar smaidu sejā teic Dārta. Par savu ceturto grūtniecību māmiņa papildina: “Tas laiks ritēja ļoti labi. Bija, protams, nelabumi, jūtams nogurums un muguras sāpes, bet šādas organisma izpausmes ir raksturīgas. Mēs, sievietes, esam īpašas, jo spējam ar savu ķermeni pielāgoties jauniem apstākļiem. At­zīšos, kamēr gaidīju Odriju, ļoti izjutu vēlmi pēc kaut kā salda. Kūkas varēju ēst katru dienu, pat nedomāju par to, cik pieņemšos svarā.”

Par bērniņa dzimumu Dārta uzzinājusi pēdējā brīdī. “Bērniņš vēderā bija sagriezies, gulēja tā, ka dzimumu slēpa līdz pēdējam brīdim. Esmu triju puišu mamma, saprotams, ka klusībā cerēju uz meitiņu. Tā kā skaidras atbildes nebija, līdz bērniņa nākšanai pasaulē drēbītes un visu citu nepieciešamo iegādājos neitrālos toņos,” teic Dārta.

Ceturtdienas, 10.septembra, rītā, dažas dienas pirms pašas Dārtas dzimšanas dienas, sākusi just sāpes, teikusi Aleksandram, lai ved viņu uz slimnīcu. “Kad devāmies Valmieras virzienā, atminos, ka sāpes kļuva aizvien spēcīgākas. Bet Vidzemes slimnīcā kopā ar dakteriem secinājām, ka tā bija viltus trauksme un par bērniņa nākšanu pasaulē nekas neliecināja. Ja jau bijām Val­mierā, ar dzīvesdraugu izdomājām pastaigāties un apskatīt pilsētas rudens ainavas. Staigājot pa Valmieru, sāpes kļuva aizvien stiprākas, pastiprinājās velkošā sajūta vēderā. Devāmies atkal uz slimnīcu, šoreiz viss bija pa īstam un nopietni. Visi mani bērni pasaulē nākuši dabiskā ceļā, arī Odrija. Dzemdības noritēja bez starpgadījumiem, un 54 cm mazo peciņu visai ātri sagaidījām sev blakus,” atminas Dārta. Papil­dinot sacīto, Odrijas māmiņa bilst: “Aleksandrs piedalījās dzemdībās, bija man blakus. Abi bijām satraukušies, bet priecājos par dzīvesbiedra klātesamību un atbalstu šajā vīrusa laikā.”

Par pirmajām sajūtām, turot rokās bērniņu, Dārta teic: “Nespēju noticēt, ka turu rokās savu meitiņu. Sajūtas bija neaprakstāmas. Vispirms Odriju rokās turēju es, pēc tam Aleksandrs. Arī dzīvesdraugs bija priecīgs un gandarīts, ka piedzimis mazais lolojums – meitiņa peciņa,” ar smaidu sejā atminas Dārta.

Nu jau Dārta varēja iegādāties arī rozā krāsas drēbītes, lai izbaudītu prieku tērpt meitiņu. Odrijas māmiņa atklāj, ka dienas un naktis ar mazulīti aizrit dažādi, bet visnotaļ mierīgi. “Šobrīd grūtākais ir tikt galā ar visiem darbiem, kad Aleksandrs ir prom. Prie­cājos, ka vecākais dēls Markuss palīdz.” Papildinot sacīto, viņa teic: “Liels prieks, ka savā starpā visi bērni sadzīvo labi. Brāļi mazo māsu ļoti mīļo, velta daudz uzmanības, reizēm pat šķiet, ka pārāk daudz. Markus cenšas man palīdzēt un izklaidē mazākos brāļus otrā istabā. Tā kā Aleksan­dram bieži jābrauc komandējumos uz ārzemēm, ļoti palīdz mana mamma, tētis un brālis. Tagad esmu pieradusi pie situācijas, vēlos savai ģimenei pateikt lielu paldies, ka darbadienu rītos paauklē Odriju, kamēr es aizvedu lielākos bērnus uz skolu un bērnudārzu. Ģimene ir ļoti liels atbalsts, un brīžos, kad nepieciešams laiks, varu lūgt pieskatīt bērnus un viņi nekad man neatsaka.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
33

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
111

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
337

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
113

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
34
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi