Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Pirmā gadumija trijatā

Madara Ozoliņa
13:02
03.01.2018
3
Jaundzimusie Decembris Laila 1

Nav nozīmes, cik pašam gadu, nav nozīmes, cik ilgi esat kopā. Ja ir mīlestība, tad viss cits ir mazsvarīgs.

Lailai Felkerei ir 23 gadi. Viņa ir māmiņa divus mēnešus vecajam Oskaram, kurš pasaulē nāca oktobrī. “Ar vīru kopā esam mazliet vairāk nekā gadu. Tas liekas tik īss laika periods, bet, ja jūti, ka esi saticis īsto cilvēku, tad nav tāda piemērota vai nepiemērota laika bērnu radīšanai. Viss notiek tad, kad tam ir jānotiek. Nedēļu pirms dēla piedzimšanas mēs ar Rolandu sarakstījāmies – šķita, ka tas tikai pastiprinās ģimenisko sajūtu, un tā arī notika,” atceras Laila.

Oskars dzima Vidzemes slimnīcā Valmierā. “Biju dzirdējusi gana daudz labas atsauksmes par šo slimnīcu, lai droši pieņemtu šādu lēmumu. Attieksme no mediķiem bija augstākajā līmenī. Tā kā Oskars man ir pirmais bērniņš, tad, visam notiekot pirmo reizi, man bija svarīgi, lai man bez aizvainojumiem un liekiem komentāriem pastāstītu, kas un kā jādara. Ja grūtniecības laiks bija ļoti viegls un to izbaudīju, tad dzemdībās radās sarežģījumi. Biju nobijusies, nesapratu, kas notiek. Tādēļ priecājos, ka blakus bija atbalstošs un zinošs medicīniskais personāls, kas visu paskaidroja un palīdzēja. Blakus bija arī mans vīrs, viņa lēmumu piedalīties dzemdībās nudien novērtēju,” stāsta jaunā māmiņa.

Laila atzīst, ka grūtniecības laika domas par to, kāda būs ikdiena ar mazu bērniņu, krasi atšķiras no realitātes: “Man šķita, ka pirmajos mēnešos bērns tikai to vien darīs, kā gulēs un ēdīs. Es tikmēr spēšu paveikt mājas darbus. Bet bērniņš jūt, kad mamma aiziet kaut kur tālāk, un sākas niķītis. Pavisam trakas bija pirmās dienas, kad mūsu suņu meitenei Lotei piedzima kucēni. Bija jārūpējas ne tikai par Oskariņu un mājas soli, bet arī par kucēniem. Priecājos, ka man ir vīrs, kurš cenšas pēc iespējas vairāk palīdzēt.”

Laila stāsta, ka vīrs Rolands ir mīļš un sirsnīgs cilvēks. Jaunā māmiņa savā vīrā saskata to, ko gribētu iemācīt arī dēlam: “Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai sieviete blakus vīram justos droši. Es tā jūtos. Rolands nebaidās no darba. Un tieši mīlestību pret darbu es gribētu iemācīt arī Os­karam. Ir svarīgi, lai vīrietis spētu pēc iespējas vairāk izdarīt pats savām rokām, lai salabotu katru lietu, nebūtu jāzvana meistaram. Tāpat es vīram varu uzticēt Oskaru, jo zinu, ka viņš lieliski spēs tikt galā – gan autiņbiksītes nomainīs, gan samīļos.”

Nākotnes plānus Laila kaļ, tomēr ir piesardzīga. Ne vienmēr viss izdodas, kā iecerēts. “Es pati esmu no Tukuma, bet vīrs ir no Sērmūkšu puses. Tagad abi dzīvojam Cēsīs. Mums šeit patīk, jūtamies labi. Grūtības sagādā plašāka dzīvokļa atrašana, jo piedāvājuma klāsts ir mazs, cenas augstas. Tas ir mazliet dīvaini, jo, pastaigājoties pa pilsētu, var redzēt, ka šeit ir gana daudz tukšu dzīvokļu. Kam tie pieder? Mēs noteikti gribēsim vēl bērnus, tādēļ pēc plašākas dzīvesvietas lūkojam jau tagad. Savukārt, domājot par karjeras iespējām, šis tas ir padomā. Esmu mācījusies par tūrisma speciālisti, tomēr sevi šajā profesijā neredzu. Labprāt iegūtu pirmsskolas pedagoga izglītību. Ļoti vēlētos strādāt bērnudārzā par audzinātāju vai auklīti. Tas būtu noderīgi gan man pašai, audzinot savus bērnus, gan varētu strādāt bērnudārzā vai pieskatīt bērniņus privāti,” stāsta Laila.

Laila un Rolands ik dienu novērtē to, kas viņiem dots. Pirms bērna piedzimšanas pāris labprāt nodevās aktivitātēm svaigā gaisā. Tas nav mainījies arī pēc Oskara piedzimšanas: “Esam aktīvi riteņbraucēji un pastaigu taku apmeklētāji. Pēc Oskara piedzimšanas nekas nav mainījies – mēs dodamies ārā, braucam ciemos, nesēžam mājās. Ja vien ir vēlme kaut ko darīt, var atrast risinājumus, kā to paveikt. Piemēram, ja kaut kur netiec ar bērnu ratiņiem, tad vari izmantot ķengursomu vai slingu.”

Šī būs pirmā gadumija, ko Laila un Rolands sagaidīs kopā ģimenē un ar savu dēliņu. Būs arī ciemošanās gan pie Lailas vecākiem, gan pie Rolanda radiņiem. Pa vidu svētku drūzmai jaunā ģimene klusībā pateicas, ka ir viens otram un svētkus var pavadīt kopā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
5

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
124

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
68

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi