Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Pieredzes stāsts: digitālās prasmes kā solis pretī nākotnei

Druva
18:31
11.04.2022
6

Digitālās prasmes mūsdienās ir kļuvušas tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, vajadzība pēc to izmantošanas ikdienā pastāvīgi pieaug. Aleksandra Ļubinska ikdiena ir cieši saistīta ar digitālās vides attīstību. Viņš ir Cēsu Digitālā centra valdes loceklis, tehnoloģiju un dizaina mācību priekšmeta skolotājs Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, tikko apguvis digitālo līderu mācības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotās programmas “Dari digitāli” ietvaros.

Aleksandra “digitālais ceļš” sākās jau vairāk nekā pirms 25 gadiem, kad digitālo rīku izmantošana bija pavisam jauna un neierasta. Viņš uzskata, ka galvenais ir sekot līdzi laikam un spēt pielāgoties jauninājumiem.

Digitālās prasmes un iemaņas – neatsveramas mūsdienās

Ikdiena vairs nav iedomājama bez digitālajiem risinājumiem, un to izmantošana kļūst arvien izplatītāka, tāpēc digitālo prasmju apgūšana un iemaņu pilnveidošana ir ne tikai vēlama, bet arī nepieciešama. Aleksandrs uzsver: “Mēs visi kā sabiedrība vēlamies, lai procesi notiktu ļoti ātri, piemēram, pašvaldību pakalpojumi: iesniegumu sagatavošana, izziņu izsniegšana. Vēlamies saņemt ātru rezultātu, un digitālie rīki mums to nodrošina, arī pakalpojumu izmaksas šādā formātā ir krietni mazākas. Bet, lai šos pakalpojumus saņemtu, kaut kas ir jāiegulda arī pašiem – vismaz jāvēlas apgūt jaunos risinājumus un jācenšas tos pielietot. Jaunu digitālo prasmju apgūšana sniedz plašākas iespējas darba tirgū, ļaujot iegūt arī labāk apmaksātu amatu. Daudzi procesi ir automatizējami, un gudra tehnoloģiju pielietošana ļauj kļūt par šo procesu vadītājiem. Viennozīmīgi plusu ir vairāk nekā mīnusu.”

Aleksandra novērojumi liecina, ka cilvēki ir kūtri digitālo prasmju apgūšanā, jo neizprot digitālos procesus un rīkus, turklāt nereti pēc digitālo prasmju apguves neredz nepieciešamību tās praktiski izmantot. Bet, ja prasmes uzreiz netiek praktiski lietotas, daudziem tā šķiet tīrā laika tērēšana – un tā arī ir. Pieaugušajiem jāmācās tas, ko ir vērts mācīties, un apgūtais uzreiz jāliek lietā, uzsver Aleksandrs.

Ir jāprot orientēties informācijā

Ikdienā cilvēki saņem ļoti daudz informācijas no dažādiem avotiem, šobrīd vairāk nekā jebkad. Svarīgākais ir iemācīties meklēt kvalitatīvu informāciju un orientēties tajā, kas reizēm var izrādīties liels izaicinājums.

Aleksandrs stāsta, ka, arī apgūstot digitālās prasmes, cilvēki apjūk lielajā informācijas daudzumā: “Bieži savā ikdienā sastopos ar situācijām, kad cilvēks zina, kā izmantot vienu digitālo rīku, taču nesaprot, kā tehnoloģijas un dažādi digitālie procesi strādā kopumā. Reizēm cilvēks neizprot, kuras darbības var paveikt digitālajā ierīcē bez interneta pakalpojuma un kuras bez interneta nav iespējams izdarīt. Mums tiek piedāvātas neskaitāmas variācijas, kā pielietot digitālos risinājumus, taču ne vienmēr ir skaidrs, kuru no tām izvēlēties konkrētajā situācijā.”

Viena no iespējām, lai neapjuktu informācijas gūzmā un pilnveidotu savas digitālās prasmes, ir meklēt palīdzību pie tuvākā digitālā līdera*.

Digitālais līderis – cilvēks, kurš var palīdzēt līdzcilvēkiem

“Raugoties uz sabiedrību kopumā, varu teikt, ka daļa sabiedrības ļoti veiksmīgi tiek galā ar tehnoloģijām, bet otra daļa – lielākā sabiedrības daļa – neprot izmantot digitālos rīkus. Kā jau iepriekš minēju, cilvēki vēlas, lai pakalpojumi būtu lētāki un pieejamāki, bet, neejot digitālo ceļu, tas nav iespējams,” norāda Aleksandrs un atgādina – digitālo līderu tīklu veidošana reģionos veicina sabiedrības iespējas saņemt atbalstu un ierosmi digitālo risinājumu apgūšanai.

Piemēram, digitālie līderi var iedrošināt uzrakstīt un nosūtīt iesniegumu elektroniski, nevis doties uz pašvaldības iestādi vairāku kilometru attālumā, tā ietaupot gan laiku, gan ceļa izdevumus.

“Jā, ne visi ir gatavi labprāt mācīties,” atzīst Aleksandrs. “Cilvēki ir aizņemti ar ikdienas pienākumiem, un nav viegli savā dienas kārtībā atvēlēt papildu laiku apmācībām. Nākas arī grūti atzīt sev, ka atkal jāmācās, sevišķi cilvēkiem, kuri ilgi nav mācījušies neko jaunu. Taču no pieredzes varu teikt – tas ir to vērts, jo digitālās iespējas patiešām ļoti atvieglos arī to saspringto ikdienu, ko šobrīd cilvēki redz kā šķērsli jaunu prasmju apguvei.”

* Digitālie līderi ir cilvēki, kuri apguvuši programmas “Dari digitāli” apmācību kursu, bet vēl pirms tam izturējuši atlases procesu – kvalificējušies līderu apmācībām, izpildot īpašu iemaņu un personības testu. Digitālo līderu uzdevums ir palīdzēt ikvienam sabiedrības pārstāvim apgūt digitālās prasmes un e-risinājumu izmantošanu, gan pastāstot par tiem, gan praktiski apmācot cilvēkus. Tuvāko digitālo līderi var atrast vietnē mana.latvija.lv, kur pieejama digitālo līderu karte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
5

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
43

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
114

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
357

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
114

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi