Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Pensionāri tiekas ar Saeimas deputātiem

Sarmīte Feldmane
14:06
17.05.2016
4

Biedrība “Cēsu pensionāri” uz tikšanos bija aicinājusi Saeimas deputātus Arti Rasmani un Andri Siliņu, kurš ir arī Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs. Paklausīties Saeimā aktuālo, arī cerīgas izmaiņas pensionāru dzīvē bija atnākuši vairāki desmiti cēsnieku, ne tikai biedrības biedri. Artis Rasmanis Saeimā strādā Ārlietu, Ilgtspējīgas attīstības komisijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijā. Savukārt Andris Siliņš ir Sociālo un darba lietu, kā arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas loceklis. Viņš strādā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā. Andris Siliņš, protams, stāstīja par aktuālo pensiju jautājumos.

Siliņš arī minēja, ka ir daži simti pensionāru, kam pensijas ir vairāki tūkstoši eiro, bet pēc neoficiālām ziņām diviem tās ir septiņi tūkstoši eiro. “Viņi ap pusotru tūkstoti samaksā nodokļos. Ja atbalstām, ka pensijas ar nodokļiem neapliek, budžetā ienāks mazāk naudas, un tas nav mūsu mērķis,” sacīja deputāts un uzsvēra, ka Pensionāru federācija ir par to, lai pakāpeniski palielinātu neapliekamo ienākumu minimumu līdz minimālās algas līmenim. Pērn bijis opozīcijas priekšlikums neapliekamo minimumu palielināt līdz 280 eiro, tad tika solīts, ka no nākamā gada tas pamazām tiks palielināts par 10 līdz 20 eiro, bet priekšlikums, sastādot budžetu, tika noņemts. “Bet pie teikšanas vairs nav tie politiķi, kuri to solīja,” bilda Andris Siliņš. Viņš atzina, ka ir pensionāri, kuriem klājas ļoti grūti. Tie ir vientuļie pensionāri, īpaši tie, kuri dzīvo pilsētās. Pašvaldības viņus atbalsta.

“Viens pensionārs iesniedzis priekšlikumu, kas, protams, ir diskutabls. Laulātie vienojas, ka viņu pensijas apvieno un sadala uz pusēm. Daudz ir tādu ģimeņu, kur vīrs un sieva saņem ļoti dažādas pensijas. Piemēram, vienam ir 400, bet otram 200 eiro. Tad katrs saņemtu 300 un, ja paliek viens, arī saņemtu šo summu. Bet ko darīt, ja viens aiziet pensijā 20 gadus agrāk? Kā rīkoties, tiek domāts,” pastāstīja Saeimas deputāts.

Valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, pensiju fondā, kā stāstīja Andris Siliņš, ir uzkrājums ap 400 miljoniem eiro, gadā pensijās izmaksā ap pusotru miljardu eiro. Ja valsts budžets ir ap 7,5 miljardiem eiro, tad tas ir daudz. “Taču ir valsts kopbudžets, par ko atbild Finanšu ministrija, to uzrauga ES. Neizslēdzu, ka veselības apdrošināšanas sistēmai iezīmēs daļu no sociālās apdrošināšanas naudas,” vērtēja deputāts.

Sarunā tika skarta arī maksas par elektrību palielināšanās. Par to Pensionāru federācija rakstīs dažādām institūcijām. “Iznāk, ka pensionāram, kurš taupa katru kilovatu, būs jāmaksā vairāk,” sacīja deputāts. Izskanēja cēsnieces ierosinājums, ka varētu apvienoties tie, kuri aizstāv dabu, resursu tērēšanu, un cīnīties pret šo muļķību, jo, mazāk tērējot elektrību, taču tiek saudzēta daba. “Kā elektrība var būt produkts, tā ir prece, ko mēs pērkam. Es pērku preci – elektrību. Vai par latviešu valodas lietošanu netiek domāts, ka ienāk muļķīgi tulkojumi,” uz pārdomām rosināja cēsniece.

Andris Siliņš atgādināja, ka valsts ekonomiskās un finanšu iespējas nav rožainas, nākamgad budžets varētu pieaugt niecīgi. Senioru ieskatā ir uzpūsts valsts pārvaldes aparāts, par to federācijas valde runāšot ar premjeru. Viņš arī minēja piemēru, kā tiek izmantoti ES fondi. “Valsts nodarbinātības dienestam tiek piešķirta nauda ilgstošo bezdarbnieku rehabilitācijai. Zinām, kas viņi ir un kā izdzīvo bez darba, ar pabalstiem. ES dod 34 miljonus eiro, valstij jāpieliek seši. Programmā paredzēts, ka bezdarbniekus no visas Latvijas ved uz Jūrmalas rehabilitācijas centru, kur nodrošinās dzīvošanu, psihologa palīdzību, dažādas nodarbības, ēdināšanu. Vai seši miljoni nav valsts naudas tērēšana? Bet ir jāņem vērā, ka programmas realizācija dos naudu pārvadātājiem, viesnīcām, ēdinātājiem, ārstiem, organizatoriem un viņi maksās nodokļus. Labums būs lielāks nekā šie seši miljoni. Šādu programmu valstī ir daudz. Par katru gādā kāds ierēdnis, kuram nodrošināta darba vieta,” pastāstīja deputāts, un cēsnieki teikto uzņēma ar emocijām.

Cēsnieki pārmeta deputātiem, ka vairāk tiek domāts par pilsētas, ne lauku pensionāriem, jo, piemēram, Rīgā lauciniekiem par braukšanu jāmaksā. “Rīgas pašvaldība tā rūpējas par saviem pensionāriem. Vieni to nosoda, citi slavē. Rīga nav bagātākā pašvaldība, vairākas citas noteikušas maznodrošinātā statusu, dažā robeža bija 420 eiro, kam mazāki ienākumi, var saņemt atbalstu. Bet, tā kā Rīga ir galvaspilsēta, federācija jau pirms diviem gadiem iesniedza valdībai priekšlikumu, lai visiem iedzīvotājiem galvaspilsētā būtu vienādas iespējas un noteikumi,” informēja deputāts. Aizvien nav atrisināts jautājums par tiem, kuri pensijā aizgāja līdz 1996.gadam, kad pensijas aprēķināja pēc citas formulas. Deputāts stāstīja, ka ir priekšlikumi, kā šiem cilvēkiem palīdzēt. “90.gados daudzi, kuri strādāja kaitīgos apstākļos, izmantoja iespēju agrāk aiziet pensijā. Bet līdz ar to, aprēķinot pensiju, palielinās rādītājs – nodzīvotie gadi pēc aiziešanas pensijā, jo ilgāks paredzētais mūžs, jo mazāka pensija. Darba stāžs šiem cilvēkiem bija 20, 25 gadi, arī to iekļauj aprēķina formulā. Tādu pensionāru nav ļoti daudz, arī par viņiem jādomā,” bilda Andris Siliņš.

Artis Rasmanis uzsvēra, ka reģionu attīstība nedrīkst būt tikai vārdi. “Līdz 2020. gadam ir jāiemācās dzīvot patstāvīgi, jāiemācās pelnīt naudu pašiem, jo ES fondi būs iztērēti. Par daudzām lietām naudu varētu tērēt prātīgāk. Ja gada laikā valstī atvērtu vienu tādu uzņēmumu, kāds bija “Liepājas metalurgs”, ja ieguldītu naudu zinātnē un inovācijās, attīstība būtu,” skaidroja Artis Rasmanis. Viņš arī pastāstīja neracionālu saimniekošanas piemēru. “Katru rītu, braucot uz Rīgu, ap septiņiem no Cēsīm aiziet vilciens, uz Vidzemes šosejas satieku autobusu no Žīguriem, Ieriķos pietur autobuss no Madonas, Līgatnē vēl pievienojas “CATA” autobuss, Siguldā vēl Siguldas autobuss, pie “Sēnītes” autobuss no Valmieras, un Rīgas autoostā vienā laikā no vienas puses iebrauc seši septiņi autobusi. Tajos ir ap 300 sēdvietu, bet atbrauc cilvēki 30. Ir jādomā, kā racionāli tērēt naudu, Pasažieru pārvadājumus subsidē valsts,” pastāstīja Artis Rasmanis. Darbojoties Ilgtspējīgas attīstības komisijā, tiek spriests par praktiskām lietām, par to, kā nodrošināt iedzīvotājiem gan laukos, gan pilsētās tos pakalpojumus, kas nepieciešami.

Vēl tika runāts par ceļu stāvokli, medicīnas pieejamību un citiem. “Ja mūs aicina, labprāt tiekamies,” atzina Artis Rasmanis. Arī pensionāri bija apmierināti, jo uzzināja aktuālo un varēja paust savu viedokli.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
11

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
127

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
73

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
84

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi