Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Patīk vecās mašīnas

Liene Lote Grizāne
17:04
28.10.2015
27
Img 4166 1

Guntars Zicāns pavisam noteikti ar automašīnām ir uz “tu”. Viņš ir Latvijas un Igaunijas čempions autorallijā, kā arī daudzu starptautisku autoralliju uzvarētājs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā.

“Druva”, viesojoties viņa mājās, devās aplūkot, kādas automašīnas sportistam stāv garāžā, un mūs sagaidīja vairāki pārsteigumi. Pirmkārt jau, bijušā sportista automašīnas, turklāt vairākas no tām gana vēsturiskas. Otrkārt, pārsteidza attieksme pret auto kā tādu. Diezin cik vīriem garāžās ir gaiša grīda, kas telpā rada īpašu auru.
“Piekrītu, šī telpa ir īpaša, un, tiesa, arī grīdas segums te ir dārgāks nekā labas kvalitātes flīzes vai parkets. Bet, kad būvēju māju, zināju, ka man būs viena šāda garāžas telpa, kurā stāvēs nevis ikdienas automašīnas, bet īpašās. Tā te ikdienā tiek turētas divas īpašas automašīnas – vecā “Volga”, bobiks – un mocis, rāda G. Zicāns un bilst, ka viņam patīk vecās automašīnas. Tās tiek iegādātas, restaurētas un pēc tam pašam priecē sirdi.

“Šī gaiši zilā ir PSRS autobūves viens no labākajiem auto – 1969. gada “GAZ 21” jeb tautā saukta par “Veco Volgu”. Ar šo auto pats kādreiz izbraucu, arī draugiem mēdzu aizlienēt uz kādu īpašu pasākumu. Man patīk, ka man pieder tāda automašīna, jo cik tad daudziem Latvijā vispār tādas ir?” saka auto īpašnieks. Viņš rāda arī otru auto – 1967. gada GAZ 69 jeb veco bobiku, no kura oriģinālā izskata gan palicis pavisam maz. Šī mašīna ir pilnībā pārbūvēta. Arī sēdvietas izvietotas citādāk.

“Tiešām var sacīt, ka tajā teju nekas nav palicis no oriģināla, tikai nosaukums. Ar šo mašīnu varbūt pāris reizes gadā izbraucu, bet ikdienā tā stāv garāžā un priecē acis. Taču ar to patiešām ir prieks braukt. Uzreiz visi uz ceļa atskatās, signalizē. Forši,” saka G. Zicāns un atklāj, ka viņam ir arī vēl otrs bobis – 1965. gada “GAZ 69”, tas gan nav restaurēts un izskatās ļoti sens.

“Ar šo auto gan pārvietojos diezgan bieži, piemēram, dodoties uz medībām,” stāsta auto īpašnieks un atklāj, ka labprāt vēlētos vēl kādu vecu auto, bet saprot, ka šādu automašīnu restaurēšana, uzturēšana un kopšana prasa daudz līdzekļu.

NO ORIĢINĀLĀ MAZ KAS PALICIS. 1967. gada GAZ 69 ir pilnībā pārbūvēta un kļuvusi par stila automašīnu, ko uz ceļa noteikti pamana.

* NO ORIĢINĀLĀ MAZ KAS PALICIS. 1967. gada GAZ 69 ir pilnībā pārbūvēta un kļuvusi par stila automašīnu, ko uz ceļa noteikti pamana.

Ar Guntaru Zicānu runājam par atšķirīgo starp mūsdienu modernajām automašīnām un tām, ko saucam jau par senām. Viņš teic, ka, nenoliedzami, ir grūti salīdzināt jaunos auto ar vecajiem. “Mūsdienās ir pavisam cits komforts un ērtības. Taču vecajām automašīnām ir īpaša aura,” saka Guntars. Ikdienā bijušais sportists brauc vai nu ar Subaru Impreza WRX STI 2,0l Turbo, vai Dodge RAM 1500 5,7 l HEMI. “Abas man ir supermīļas mašīnas. Dodge mani uzrunāja ar masīvo, lielo izskatu. Arī ar īpašo skaņu, kad motors iedarbināts. Man vīri smej, ka pa gabalu jau dzird, kad es braucu. Savukārt 2004. gada Subaru, lai arī jau morāli novecojusi un daudz nobraukta, bet tā ir mana mīļākā un pat sapņu mašīna vēl joprojām. Es pagaidām labāku un atbilstošāku auto sev vispār neredzu. Tas tādēļ, ka tā oriģināli būvēta kā sporta mašīna. Tai ir rallija dvēsele. Savam Subaru esmu bijis vienīgais īpašnieks un nobraucis ap 370 tūkstošus kilometru. Pats arī visu laiku sekoju auto tehniskajam stāvoklim. Viss laikus tiek mainīts un uzturēts kārtībā. Tā ir klasiskās rallija mašīnas modelis, ar to arī Peters Solbergs 2003. gadā vinnēja Pasaules čempionātu. Lielisks autiņš,” domās dalās Guntars. Vaicāts, vai atceras, kad sācis aizrauties ar auto, viņš pastāsta: “Nav tā, ka mani no bērnības būtu aizrāvušas automašīnas. Vecākiem auto pat nebija. Daudz pārvietojos ar vilcienu, autobusu. Atnācu no armijas un tikai 24 gados nopirku pirmo auto. Bet arī tad nebiju no tiem džekiem, kas paši skrūvē un darbojas ar eļļainām rokām. Arī tagad automašīnu remontu uzticu profesionāļiem, pats neko neskrūvēju. Laikam īstā pavilkšanās bija 1996. gadā, kad mani viens draugs paņēma līdzi uz ralliju. Sākumā gadus piecus cītīgi braukāju uz visām sacensībām, skatījos. Tad 2002. gadā pats sāku braukt rallijā. Tagad saprotu, ka manā dzīvē lielu lomu spēlē automašīnas,” saka bijušais sportists Guntars Zicāns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
12

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
16

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
35

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
148

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
39

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Lai skaisti ikdienā

10:04
09.04.2024
332

“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai    mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka. “Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi