Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Pasēdēsim lapenē, paslēpsimies aliņā

Guna Rukšāne
12:33
27.04.2016
9

Mēs runājam, kas tad ir labs ainavu arhitekts, un Straupes tirdziņa dvēsele Astrīde Rozīte izsaka domu, kas arī man vienmēr ir bijusi uz mēles: “Cilvēks var pabeigt arhitektus, apgūt papildu zināšanas par augiem Bulduros, bet, ja nebūs savas radošas domas, tad nekāds izcilais ainavists nesanāks.

Jā, viņš plānos pēc iemācītiem kanoniem, ieteiks augus, kas der vienā vai otrā pozīcijā, bet tur trūks galvenā – sava skatījuma, savas odziņas.” Tā nu ir, katram dārzam tā var būt sava – kāds neparasts koks, krūms vai puķe, tā var būt kolekcija, bet nu jau vairākus gadus es sapņoju par lapenīti.

IEDERAS. Štābiņš kokā ir laba rotaļu vieta bērniem, kā arī rotā pagalmu. Foto: NO ALBUMA

* IEDERAS. Štābiņš kokā ir laba rotaļu vieta bērniem, kā arī rotā pagalmu. Foto: NO ALBUMA

Savulaik ikviena sevi cienoša lauku māja tika būvēta ar verandu. Arī mūsu mazajai mājai tā ir bijusi, bet… aizmūrēta. Acīmredzot kaut kad, iespējams, padomju gados, veranda bija jāremontē, bet tas, protams, bija sarežģīti, vieglāk bija nojaukt un aizmūrēt durvis, kas veda no telpām. Parasti veranda bija greznākā mājas daļa, jo tai bija atpūtas vietas funkcija. Te pavērās dzīves paradīzes puse. Verandā saimniece uzņēma viesus un cienāja tos ar tēju vai kafiju, tajā varēja nosnaust pusdienlaiku, jo tur bez galda un krēsliem parasti bija arī kāda, kā teica Ulmaņlaikos, sofa. Kā jau atpūtas vietai, verandai bija vairāki dekoratīvi elementi – sīkrūšu logi, reizēm tie bija krāsaini vai pat ar mākslinieka veidotām vitrāžām, skaistas durvis, kas veda uz puķu dārzu, jo veranda parasti atradās pretējā pusē mājas pagalmam, kur noritēja saimnieciskā dzīve. Manai mājai tā bija vērsta uz dienvidu pusi, un priekšā ābeļu rindām greznojās puķu dobe, kurā vēl joprojām ik pavasari uzzied arī pa sendienās stādītam tulpju sīpolam. Tajā aug arī dzejnieku narcises un kāda visai vēsturiska šķirne, kura, kā minēja Jānis Rukšāns, iespējams, esot tautā tā sauktās ‘Līgatnes Briesmas’ – liela auguma dzeltena trompetnarcise. Man, ienākot mājā, dobes dominante – rožu krūms – jau bija aizgājis atpakaļ pie sākotnējā mežeņu potcelma, un nācās visai krietni pastrādāt, lai izraktu gan lielo sakneni, gan atvases, kuras nāca augšā no saknēm vēl daudzus pavasarus.

Nu labi, verandu atjaunot mūsmājās būtu sarežģīti, un ir jau pierasts bez tās, bet uzcelt lapenīti būtu vienkāršāk. Muižu parkos tādas, austrumnieciska stilā būvētas, slēgta vai pusatvērta tipa celtnes ir visai iespaidīgs akcents, ja atceramies kaut vai Ungurmuižas tējas namiņu. Tās bija pergolas vai atpūtas soliņi romantizētās (t.i., no jauna veidotās) drupās vai grotās, kā tas bija Veselavas muižā. Lauku mājā tas likumsakarīgi atkrīt nesaderības pēc, kā saka brīnišķā ainavu arhitekte un dendroloģe Aija Kaškure: “Visam jābūt rakstā…Arī nelielā pilsētas dārzā labāk iederēsies nojume, kura dos ēnu sutīgās vasaras dienās, bet lietainās pasargās no slapjuma. Paraugu te ir vesela jūra – var gan piebūvēt pie mājas, gan veidot atsevišķi. Ja mājās nav neviena celtniecības darbus pieprotoša vīrieša, tad nopirkt tagad var bezgala daudz un dažādas nojumes. Taču pirktai lietai ir viens trūkums – tās ir tipveida. Kurš gan grib tādu pat lapeni kā kaimiņam? Es noteikti ne. Tāpēc jāprojektē pašiem un jāmeklē celtnieks, kurš to paveiks.”

Tieši pavasara pirmais mēnesis ir tas, kurā vēl var izplānot savu sapņu namiņu. Latvijas īsajai vasarai un mainīgajiem laika apstākļiem vislabāk piederēsies no trim pusēm slēgta celtne ar skatu uz … jā, ainava. Ko tad mēs vērosim, kas visu laiku būs acu priekšā ? Skaists skats jau var būt, bet to var arī veidot, un te nu atkal ir jāņem talkā iztēle. Mūsu neordinārajai dārza daļai ar veciem kokiem un neregulārām puķu dobēm iederētos viegli japāniska lapenīte. Uz to vestu celiņš, izlikts ar lielām akmens plātnēm, un gājējs slapjā laikā pārvietotos uz lapenīti tādā kā zosu gājienā, no akmens uz akmeni, nesaslapinot kājas. Laukos jau akmeņus var dabūt, un iedziļināt tos zālājā nudien nav grūta lieta, piedevām akmeņi vienmēr piedos dekoratīvu izskatu jebkuram dārzam.

Taču nebūsim egoisti – arī mūsu atvases vēlas savu paslēptuvi. Var pašpikot no labiem paraugiem – štābiņš kokā un spēļu laukums ap to, un kur tad vēl pārvietošanās pa dažādām virvēm! Cēsīs, Maija parkā, lielā kokā arī ir uzbūvēts štābiņš – bērns uzkāpj pa kāpnēm, bet mamma tikmēr lejā var lasīt grāmatu. Tomēr katrs bērns kaut ko tādu vēlas savās mājās, ja vien viņš dzīvo laukos vai arī pilsētas privātmājā. Vislabāk kokā, jo tad tu jūties nepieejams. Bet ja nu nav piemērota koka? Var atrast arī kādu vieglāku risinājumu.

Kādā krievu dārza dizaina žurnālā ieraudzīju Čelsijā apbalvotu darbu „Boreal forest garden” – tulkojumā varētu būt taiga, kāda tā ir saglabājusies Sibīrijā un Kanādas ziemeļos jeb “Ziemeļu mežs”. Šajā piedāvājumā akcents bija pīts it kā milzu grozs jeb tūte, kur ielīst, kas, izklājot ādas, pārvērtās par alu. Nu skaidrs, ka ala ziemeļos piederēja lācim. Arī tas ir risinājums bērna vēlmei pēc savas paslēptuves. Mani šis grozs tā ieintriģēja, ka centīšos to uzpīt kopā ar mazmeitām. Kārklu ceļmalās mums Latvijā netrūkst, tikai pamatribām būs jāpameklē kas lielāks. Šeit nāk klāt tāds pluss kā darbošanās kopā ar bērniem – tad nebūs jāsūdzas par urbšanos tālrunī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
94

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
278

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
111

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
21

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
222

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
18
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
35
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
19
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
31
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi