Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Paradīze ir tepat

Monika Sproģe
15:49
28.06.2017
12
Gvido Apsenieks 3

“Jo dabīgāks uzturs, jo dabīgāka domāšana. Ģenētiski modificētais uzturs rada virkni problēmu, tāpat kā cilvēku psihe pāriem, kuri plāno mazuļus,” saka reiki skolotājs un pirtnieks Gvido Apšenieks, kurš atzīst, ka pieprot arī dziedniecību un buramvārdus. Viņš esot pirmais, kurš Latvijā 1994.gadā sāka mācības tradicionālajā reiki un tagad esot meistara kārtā. Pasaulē daudz redzējis, vairākās vietās dzīvojis, tomēr, pirmo reizi ieraugot Pār­gaujas novada Stalbes pagasta “Āsterus”, esot bijis pilnīgi skaidrs, ka šī ir svētnīca. Īstā vieta, kurp pārcelties uz dzīvi, ieguldīt savu darbu un laimīgi gaidīt vecumdienas.

Mūsu saruna notiek pirtiņas priekštelpā, ko, pēc viņa sacītā, esot cēluši prasmīgi cilvēki bez alkohola dzīslās un lamuvārdiem uz mēles. “Cilvēkam tīrību vajag ne tikai miesai, bet arī garam,” pārliecināts G. Apšenieks, “jau mūsu senči zināja, ka pirts ir tā vieta, kur attīrīties. Mans uzdevums ir palīdzēt atbrīvoties no sārņiem – gan fiziskiem, gan mentāliem un garīgiem. Ir tikai viens noteikums, šajā pirtī nedrīkst lietot alkoholu. Alkohols ir agresors, vai otrādi – stresam, dusmām, aiz­vainojumam prasās grādīgos dzērienus, kad iekšējā negatīvā enerģija vēlas izreaģēt, izlauzties brīvībā. Pirtī notiek daudz enerģētisko procesu, un katrs cilvēks ir pilnībā atšķirīgs. Vienam ir vairāk piesārņojumu (negatīvās enerģijas sabiezējumu astrālī), citam mazāk- es to redzu un jūtu, tāpēc pirts reize var aizņemt no divām līdz pat astoņām stundām. Ie­priekš neko nevar paredzēt, taču, kad pirtošanās beigusies, man nepieciešamas pāris dienas, lai atkoptos. Nestrādāju pēc pieraksta,” stāsta reiki skolotājs.

Atgriežoties pie pārtikas un bērnu radīšanas, reiki skolotājs saka, ka lielu postažu dara kontrolējošs prāts, bet radīšanas procesā bērns ir tas, kurš izvēlas vecākus un apstākļus, kādos piedzimt. “Mums māca domāt par pensijas fondu. Kas par muļķībām! Tas ir apzināti izdomāts mehānisms. Kādreiz pensiju fonds bija ļoti vienkāršs. Ģimenē bija pieci seši bērni, kad vecāki novecoja, bērni palīdzēja, un viss “pensiju fonds” bija dzīvelīgs. Vecāki mīlēja savus bērnus, bērni cienīja savus vecākus un sasniedza vairāk, nekā sasniedza viņu vecāki. Tagad “pensiju fonds” ir izbraucis, pametis valsti un mēs cīnāmies ar sekām, “ uzskata G. Apšenieks, piebilstot, ka mūsdienās cilvēki grib tikai saņemt, nevis dot. “Cilvēki izceļo, domādami, ka tur ir tie lielie naudas maki, taču arī izdevumu ir vairāk, un lietderības koeficients ir viens pret vienu kā šeit tā tur. Saikne ar vietu pazūd, saikne ar tautu pazūd, un pazūd arī saikne ar rasi. Beigās latvietis tur ir tas pats, kas arābs šeit – svešinieks. Šie jautājumi ir mākslīgi radīti un darbojas tikai, kristieši teiktu, – sātana interesēs,” domā reiki skolotājs.

“Visvienkāršāk ir patiesi lasīt Svētos rakstus, nevis klausīties, ko par tiem stāsta citi. Ja fizikā māca, ka pluss pievelk mīnusu, tad Visumā ir otrādi – vienāds pievelk vienādu. Es bieži cilvēkiem uzdodu jautājumu, vai viņi grib tikt Paradīzē? Bet Paradīzē var tikt pie viena nosacījuma, ja to dabū gatavu zemes virsū. Ar to es domāju – savā ģimenē, savā mājā, dzīvoklī, savā sētā. Uz to cilvēkam ir jāiet, tas pats klāt nenāk,” tā G. Apšenieks.

Taujāts par cilvēces nākotni, pirtnieks saka, ka gaidāma dabīgā atlase, tomēr norāda, ka uz planētas pārapdzīvotības nav: “Uz Zemes var būt piecas reizes vairāk iedzīvotāju. Visi būs paēduši, visiem visa kā pietiks. Tas, ka brēc par resursu trūkumu, tā ir tikai tukša salmu kulšana, jo braukt var ne tikai ar benzīnu vai dīzeli, braukt var ar ūdeni, māju var apsildīt ar malku, elektrību var iegūt alternatīvā veidā, un, ja jums pieder kāds zemes gabaliņš, būsiet arī paēdis.”

Saku, ka ne jau visiem ir zeme un daudzi dzīvo pilsētās, taču G.Apšenieks turpina, skaidrojot, ka pārapdzīvotība nav iespējama, jo Zeme pati attīrīsies: “Jau tagad pastāv kartes, kuras atspoguļo, kas Latviju sagaida 2060. gadā. Proti – Liepājas, Ventspils un Jel­gavas vairs nebūs. Tas viss paliks zem ūdens. Otrs aspekts, cilvēks piedzimst konkrētā vietā, tā vieta atrodas noteiktā augstumā virs jūras līmeņa. Ja cilvēkam ir tendence dzīvot un strādāt zemāk, nekā viņš ir dzimis, enerģētiski viņš iet degradācijā. Ja cilvēks paliek turpat vai augstāk, viņš iet attīstības ceļu. Rīga jau tagad praktiski atrodas vienādā augstumā ar jūras līmeni, bet te, Cēsu apvidus, Straupes puse, Gaiziņš, mēs būsim pasargāti. Cilvēki ar savu neiecietību, nežēlību un agresiju šos iznīcības procesus tikai veicina, bet izmaiņas būs tā vai tā.

Latvijai ir praktiski tikai viens ceļš ejams, un tā ir bioloģiski, ekoloģiski tīra vide, ar to var pārspēt jebko un jebkuru valsti. Lai tik bioloģiski tīru pārtiku dabūtu Vācijā, viņiem ir jānomaina viens metrs zemes virskārtas. Holandē un Dānijā tas pats. Mūsu valstī ķīmijas visvairāk ir Zemgalē.”

Pieturoties pie apgalvojuma, ka enerģētikai ģimenē ir būtiska nozīme, lai mēs, cilvēki, radītu Paradīzi zemes virsū, G.Apše­nieks atgriežas pie ģimenes un skaidro, ka jāpievērš uzmanība pirmsākumam, nevis jācīnās ar sekām. “Pirmos septiņus gadus bērns ir mātes enerģētikā, otrie septiņi tēva neatkarīgi, vai vecāki dzīvo kopā vai ne, tālākajos septiņos bērns iepazīst, kas ir ģimene, un veidojas ģimenes enerģētika, pēc tam viņš ir sasniedzis pilngadību un var sākt dzīvot savu dzīvi. Visbūtiskākie ir tieši pirmie septiņi gadi. Tajos mammai jābūt blakus, bet kā ir mūsdienu sabiedrībā? Tikko bērns sasniedzis gadiņu, pusotru, mamma dodas darbā.

Zinot enerģētikas uzbūvi un mij­iedarbību, sieviete pilnīgi bez raizēm var dzīvot mājās. Bieži vīrieši domā, ka tas, ko viņi dzīvē sasniedz, ir viņu nopelns, taču patiesībā tas ir sievietes nopelns. Ja, ejot darbā, sieviete šo enerģētiku atdod uzņēmumam, tad vīram ienākumi sarūk,” uzsver G.Ap­šenieks, sarunu nobeidzot ar mierinājumu, ka Visumā ir savi likumi un, tiem sekojot, mēs varam dzīvot mierā, saticībā un pārpilnībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
13

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
56

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
195

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Kurpju jaunākās tendences

15:35
08.03.2024
48

Jaunākās kurpju tendences ir mainījušas modes ainavu, piedāvājot jaunus un aizraujošus apavu dizainus. Šajā rakstā tiks izskatītas aktuālās apavu tendences – no futūristiskiem sporta apaviem līdz elegantiem klasiskiem modeļiem. Metāliskas un neona krāsas Metāliskas un neona krāsas ir ļoti populāras pēdējā laikā. Neona toņi dod kurpēm spilgtu izskatu, piesaistot uzmanību. Metāliskie akcenti var piešķirt eleganci […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
30
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
28
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi