Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Par mūziku un makšķerēšanu

Kristīne Lāce
07:59
03.12.2019
10
Kafijtase Fotomarta 1

Cēsnieks Andris Vilders šogad atzīmēja 75. jubileju. Viņa muzikālā darbība un ieguldījums ir ļoti daudzveidīgs: vadījis estrādes un vokāli instrumentālos ansambļus, strādājis kā koncertmeistars tautisko deju kolektīvos, bijis mūzikas pedagogs skolās, dziesmu aranžētājs un vēl, un vēl.

– Vai jau bērnībā zinājāt, ka nākotnes ceļu saistīsiet ar mūziku?
– Nepavisam! Mācījos Cēsu 1.vidusskolā fizikas un matemātikas klasē. Tad sāku spēlēt Cēsu pienotavas orķestrī, tad mūs uzaicināja Cēsu Kultūras nama patstāvīgajā orķestrī, tur darbojāmies daudzu gadus. Es spēlēju klavieres un trombonu. Orķestris Kultūras namu apgādāja ar balles deju mūziku katru nedēļas nogali, uzstājoties brīvdienās – astoņas reizes mēnesī. Mūsdienās tādi brīnumi vairs nenotiek! Un tajā laikā cēsnieki aktīvi nāca uz ballēm, visiem bija prieks.

– Kā ritēja jūsu mūziķa gaitas?
– Īsu brīdi mācījos Cēsu Mū­zikas vidusskolā, bet, viens un divi, tiku ārā, jo šlāgerdziedātājus galīgi necieta. Tad iestājos Kul­tūras izglītības un darbinieku tehnikumā (tagad – Kultūras koledža). Tas laiks bija fantastisks, pedagogi bija lieliski savā jomā. Uzskatu, man ļoti palaimējās, ka aizgāju mācīties uz Rīgu, jo šau­bos, ka Cēsīs būtu ieguvis tādas zināšanas. Pēc tam bija Latvijas Konservatorija (tagad – J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), kur gadu mācījos spēlēt sitaminstrumentus. Atklāju, ka tie nav mani mīļākie instrumenti, jo patīk klavieres. Un tā augstāko dokumentu mūzikā nesaņēmu, bet to nenožēloju, jo dzīve aizveda uz aranžēšanu.

– Un kā nonācāt līdz aranžēšanai?
– Pēc tehnikuma beigšanas vadīju Cēsu estrādes orķestri, varēju izpausties. Ļoti daudz klausījos ārzemju ierakstus. Melodisko basa līniju. Vienu vārdu sakot, visus tos “trikus” apguvu lēnā garā, daudzu gadu garumā. Ļoti daudz pats strādāju ar sevi un mūziku.
Pirms gada beidza pastāvēt skolas Taurenē un Inešos, kur vadīju bērnu popgrupas, arī tām veidoju aranžijas, tas nekas, ka esmu opītis (smejas). Inešos vadīju bērnu ansambli – popgrupu “Kikī”, kas guva atzinības dažādos konkursos.

– Ko mācījāt skolā, un kā ir būt mūzikas pedagogam mūsdienās?
– Ne tikai bērnu ansambļu vadītājs biju, bet mācīju arī mūziku, īpaši klasisko, kas ir pamats daudziem citiem mūzikas žanriem. Es pret bērniem biju atklāts, un bija tāds gadījums… Skolēni man teica: “Skolotāj, mums tā klasiskā mūzika riebjas!” Bet es atbildēju, ka man jāstrādā pēc programmas, tomēr viena izeja ir – ja atnesīs no ģimenes ārsta zīmi, ka no klasiskās mūzikas metas pumpas vai sāp vēders, tad domāsim, kā to lietu risināt tālāk. Bet, protams, neviens to zīmi nedabūja un turpinājām mīlēt klasisko mūziku tāpat (smejas).
Es ne tikai mācīju viņus, bet bērni mācīja arī mani. Uzzināju no viņiem vairāk par to, kas notiek viņu iecienītajā latviešu un ārzemju popmūzikas žanrā – bija jābūt apritē.

– Padalīsieties ar kādu interesantu notikumu no savas muzikanta dzīves?
– Tādu gadījumu ir daudz! Bet, piemēram.. Jauns būdams, bieži spēlēju kāzās. Un cik tad var spēlēt vienu un to pašu? Sāku improvizēt un variēt, un vienās kāzās pienāk klāt tāds vīrietis cienījamos gados un saka: “Zini, es arī savos laikos biju muzikants. Klausos, tev sanāk. Sākumā spēlēji pat ļoti labi, bet tad tev, dēliņ, galīgi viss sajuka. Neuztraucies! Tu vēl jauns – paspēsi visu iemācīties!” Lūk, tādu kuriozu atceros.

– Kādu mūziku pats klausāties?
– Ļoti daudz ko! Piemēram, grupas “Tautumeitas” vai “Tri­ānas parks” – ļoti daudz interesantu lietu mūzikā parādās, ieklausos un mācos. Ar tādu mazu ironiju skatos uz šlāgerdziedātājiem. Šobrīd šlāgeri ir tādi pieticīgāki, piezemētāki, varētu pat teikt, ka degradējušies. Salīdzi­nājumā ar tiem laikiem, kad mēs spēlējām, tāda līmeņa mūzika, šeit runāju par vieglāko šlāgeri, nemaz netika tālāk par savu ciemu. Nav nekādas cenzūras. Tagad var spēlēt, ko un kā gribi – tauta ņem pretī visu. Agrāk bija kvalifikācijas skates, deju mūzikas ansambļiem vienreiz gadā obligāti bija jāiziet tarifikācija. Žūrijā bija nopietni profesionāļi, ansambļiem varēja piešķirt trīs kategorijas. Ar trešo kategoriju varēja spēlēt savā kolhozā, ar otro – drīkstēja braukt pa rajonu muzicēt, bet ar pirmo – pa visu Lat­viju. Tāda bija tā kārtība.

Vēl, protams, ļoti daudz klausos džezu. No radiostacijām vis­iecienītākā ir XO FM. Protams, klasiskā mūzika arī ir manu interešu lokā. Tā kā pats pēc dabas esmu romantiķis, tad ļoti patīk klausīties romantisku mūziku.

Kad aizbraucu makšķerēt, klausos dabas mūziku, klausos, kā dzied putni. Esmu aizbraucis relaksēties, lai saņemtu dabas dzīvo harmoniju.

– Tātad vaļasprieks ir makšķerēšana?
– Man patīk makšķerēt, bet esmu hobija makšķernieks, nevis “gaļas”. Es nešķiroju zivis. Lielākā līdaka šogad, ko noķēru, bija četrus kilogramus smaga. Tuvākajā apkārtnē makšķerēju Ungura ezerā, Lielezerā pie Limbažiem. Ir arī tāds skaists ezers Nedzis – Inešu pusē. Un tad, kad iznāk aizbraukt līdzi Tālim Jaunzemim uz Norvēģiju, tad tur arī makšķerējam pa fjordiem. Ir ļoti liela atšķirība starp makšķerēšanu Norvēģijā un Latvijā. Kad pirmo reizi aizbraucu uz turieni, mani vieglie Latvijas vizulīši nederēja. Norvēģijā makšķerēšana notiek septiņdesmit metru dziļumā, bet pie mums jau septiņi metri skaitās dziļi.

– Kādas jaunākās ieceres mūzikā?
– Tagad ar Vilni Auziņu strādājam pie jaunā instrumentālā albuma “Nostalģija II”. Mums kopā būs četri albumi – “Nostalģija Ziemassvētkos”, “Atmiņu lietus” un “Nostalģija”.

Mana diena sākas piecos no rīta. Ap pulksten sešiem sēžos pie sintezatora un muzicēju līdz pusdienlaikam. Kad deviņos no rīta zvanu Vilnim, lai dabūtu uz ģitāru vai saksofonu, viņš vēl vārtās pa gultu! Tik ilgu gulēšanu nevaru saprast, jo man visskaistākais darbs iznāk no rīta un pēc pieciem vakarā. Pa dienas vidu nav jēgas, neskan. Pēc pusdienām nekas radošs vairāk nesanāk, jo pēc dabas esmu cīrulis.

Joprojām spēlēju arī vokāli instrumentālajā ansamblī “Kaugu­rieši”, tā vairāk ir šlāgermūzika. Ansamblis izveidojies kolhoza laikos Kauguru pusē, bet nosaukumu nemainījām, jo tā mūs pazīst arī Cēsu pusē. Par savu mūziķa mājvietu šobrīd uzskatām kultūras biedrību “Harmonija”, tāpēc vēl nesen, 20. oktobrī, sadarbībā ar biedrību sniedzām koncertu un prezentējām kompaktdisku “At­miņas vasarai” Vidzemes kon­cert­zāles Kamerzālē.

– Kā raksturotu savu mūziku? Un kura dziesma varbūt pašam ir vismīļākā?
– Esmu pēc dabas romantiķis, tāpēc arī mūzika tāda. Tehniskā ziņā man ļoti tuvs ir topošais jaunais albums, mēs ar Vilni paši sev “piesienamies” detaļām, jo redzam, ka albums var izskanēt Latvijā. Dziesma “My way” jaunajā albumā būs tāda mīļa, bet kaut ko konkrētāk grūti atbildēt, jo visi skaņdarbi ir svarīgi.

– Kur smeļaties iedvesmu un enerģiju šādai muzicēšanai?
– Es vienkārši daru, jo man tas patīk un tā ir mana profesija. Laimīgi ir tie cilvēki, kuriem hobijs un darbs ir uz viena plauktiņa, nevis tie, kuriem darbs ir pa dienu, bet hobijs ir vakarā. Man tas viss ir kopā – darbs un hobijs!

– Ko novēlētu klausītājiem?
– Nāciet uz koncertiem tikai tad, ja jums patīk tas, ko mēs darām. Ja nepatīk, labāk nenāciet (smejas)!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
106

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
64

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Kurpju jaunākās tendences

15:35
08.03.2024
50

Jaunākās kurpju tendences ir mainījušas modes ainavu, piedāvājot jaunus un aizraujošus apavu dizainus. Šajā rakstā tiks izskatītas aktuālās apavu tendences – no futūristiskiem sporta apaviem līdz elegantiem klasiskiem modeļiem. Metāliskas un neona krāsas Metāliskas un neona krāsas ir ļoti populāras pēdējā laikā. Neona toņi dod kurpēm spilgtu izskatu, piesaistot uzmanību. Metāliskie akcenti var piešķirt eleganci […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi