Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Nomainīt biatlona šauteni pret mikrofonu

Jānis Gabrāns
08:20
17.01.2023
52
Daumants 2

Pēc gadu mijas pārtraukuma atsācies Pasaules kauss biatlonā, kura norisei Latvijas līdzjutēji var sekot līdzi LTV7 kanālā.

Komentētāja krēslā blakus pieredzējušajam Anatolijam Kreipānam vienmēr ir arī kāds biatlonists, un pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam Daumanta Lūsas balsi. Viņa dzimtā puse ir Jaunpiebalga, tagad dzīvo Cēsīs. Daumants slēpotāja, biatlonista gaitas sāka Cēsu Sporta skolā, bijis Latvijas izlasē, startējis Eiropas, Pasaules kausos, Eiropas un Pasaules čempionātos. Pirms dažiem gadiem lielajam biatlonam teica ardievas, tagad biatlona šauteni nomainījis pret komentētāja mikrofonu. Šī esot jau trešā sezona jaunajā ampluā.

Stress kā pirms starta

“Pirms tam ilgu laiku kopā ar Anatoliju Kreipānu sacensības komentēja Gundars Upenieks,” savu nonākšanu šajā amatā atceras Daumants. “Tad viņš kā Latvijas Biatlona federācijas viceprezidents devās uz Pasaules čempionātu un meklēja, kurš varētu viņu aizstāt komentētāja krēslā. Prasīja, vai es to gribētu. Bija aizlicis par mani labu vārdu Anatolijam, kā smejoties atzina, ka uz mani varot paļauties, tiešraidē nepateikšu neko sliktu, nenolamāšos un esmu zināmu laiku bijis biatlonā. Piezvanīja arī Anatolijs, jautāja, vai gribētu pamēģināt. Daudz nedomājot, piekritu, jo biju pārliecināts, ka tā būs vērtīga pieredze.”

Pirmās tiešraides bija veiksmīgas, televīzijas producenti bija apmierināti ar Daumanta paveikto un piedāvāja turpmāko sadarbību. Pagājušajā sezonā ēterā bija jau vairāk, komentēšanas laikus dalot ar G. Upenieku.

Jautāts, vai pirmajās tiešraidēs bijis jūtams pirmsstarta satraukums, Daumants atklāj, ka sajūtas tiešām esot līdzīgas kā pirms sacensībām: “Pirmajā ziemā pamatīgs satraukums bija vienmēr, arī pagājušās sezonas sākumā pēc vasaras pārtraukuma, pēc tam jau lēnām iegāju ritmā. Anatolijs parasti iesāk tiešraidi, tikmēr iejūtos un pievienojos, bet satraukums ir tieši kā pirms starta. Kad viss aiziet, iestājas miers, arī tas ir līdzīgi kā sacensībās, kad esi distancē, satraukums pazūd, atliek tikai darīt savu darbu. Tagad jau ir uzkrāta zināma pieredze, ir vieglāk. Bet sākumā, jā, nebija viegli, patiesībā pat grūtāk nekā mačos, jo tiem trenējos regulāri, bet komentēšanai ikdienā netrenējos, tur jāiet un jādara!”

Kreipāna faktors

Tie, kuri regulāri seko līdzi biatlona translācijām, novērtē pieredzējušā komentētāja Anatolija Kreipāna zināšanas, kurš gandrīz par katru sportistu māk pastāstīt    daudz un plaši līdz pat viņu vecvecākiem un vēl, un vēl. Arī citos sporta veidos, ko viņš komentē, Anatolijs apliecina, ka ir īstajā vietā.

D. Lūsa atzīst, ka no Anatolija var ļoti daudz mācīties: “Ikdienas skrējienā man tik daudz laika nesanāk interesēties par sportistu dzīvi, bērnību, radu rakstiem, un tad nu es arī ļoti daudz gūstu no Anatolija stāstījuma. Taču mans pluss, ka esmu daudzus gadus bijis biatlona apritē, varu biatlonistus atpazīt jau pēc slēpošanas tehnikas, slēpju zābakiem. Varu komentēšanā iedot savu kā biatlo­nis­ta pienesumu, kura savukārt nav Anatolijam. Komentējot atmiņā uzreiz ataust trase, kurā notiek sacensības, atceros katru kāpumu, nobraucienu, arī tas lieti noder. Piemēram, ja pēdējā aplī vairāki sportisti slēpo kopā, zinu, kurā brīdī var gaidīt kāda biatlonista izrāvienu, kādi var būt situācijas pavērsieni. Pieredze no savām biatlonista gaitām lieti noder.”

Formāts, ka sacensību komentēšanā blakus televīzijas komentētājam vienmēr ir konkrētā sporta veida pārstāvis, ir ļoti vērtīgs, jo skatītājs spēj iegūt iespējami plašu informāciju. Tas ir viens no Latvijas Televīzijas nosacījumiem, gandrīz visas nozīmīgas sporta sacensības komentē tandēms. Tā bija arī tikko aizvadītajā Pasaules kausa izcīņā futbolā.

Redzot, ka A. Kreipāns pamatīgi gatavojas katrai tiešraidei, arī Daumantam nākas būt formā.

“Pilnīgi noteikti jāiegulda laiks. Iepazīstos ar starta protokoliem, lai redzētu, kuri startē. Sekoju līdzi sportistiem sociālajos tīklos, tad jau zinu, kurš kāda iemesla dēļ nestartēs. Tur arī var uzzināt interesantus faktus, kas var noderēt komentējot. Jo brīdī, kad televīzijā parāda kādu biatlonistu, jāmāk kaut kas par viņu pateikt,” stāsta D. Lūsa, ar smaidu piebilstot, ka jācenšas turēt līdzi arī Anatolijam, kuram vienmēr ir, ko stāstīt.

Klausoties A. Kreipānu, ne reizi vien klausītājs aizdomājas, vai komentētājs visu, ko saka, zina no galvas, vai līdzi ir pieraksti. Bet klausoties rodas sajūta, ka viss notiek it kā pats no sevis. Tas apliecina viņa augsto profesionalitāti.    D. Lūsa saka, ka pirms sadarbības par to aizdomājies, bet tagad šo noslēpumu esot atklājis: “Liela daļa    rezultātu ir pierakstīta, to vienkārši būtu grūti atcerēties. Teiksim, kur izcīnīta pirmā medaļa vai cik dubultuzvaru bijušas brāļiem Bē no Norvēģijas, taču ļoti daudzi fakti viņam ir galvā. Anatolijs lasa, meklē informāciju, piefiksē, atceras. Īpašs azarts viņam rodas, ja ienāk kāds jauns sportists. Piemēram, šogad no slēpošanas biatlonā ienāca Ana­marija Lampiča, un jau nākamajā dienā viņam A4 lapa bija pilna ar informāciju par šo sportisti.”

Bez sporta nevar

Pats D. Lūsa biatlonu licis malā. Vai, komentējot sacensības, neiezogas vēlme būt trasē? Viņš neslēpj, ka ik pa laikam tāda sajūta esot, īpaši, ja sacensības notiek ideālos laika apstākļos, perfekti sagatavotās trasēs. “Protams, kad ir ļoti nelabvēlīgi laika apstākļi, nodomāju, cik labi, ka neesmu tur, bet siltā telpā pie televizora,” smejot saka D. Lūsa. “Laikam jau ir tā, ka ne tik daudz gribas piedalīties sacensībās, cik izbaudīt    atmosfēru, kas ļoti palikusi atmiņās.”

Fiziskās aktivitātes arī tagad nav noliktas malā. Sports esot saslimšana uz mūžu, bez kustībām nevarot iedomāties dzīvi, atzīst Daumants. Arī sacensību gars, adrenalīns nepieciešams. Tagad mazāk laika atvēl slēpošanai, biatlonam, bet izmēģinājis spēkus tenisā, startējot Cēsu tenisa čempionātā.

Laikam vēlme pēc adrenalīna izpaužas arī ikdienā, jo novembrī sācis mācības “Air Baltic” Pilotu akadēmijā. Atgādināsim, ka “Druva” rakstīja par priekulieti Mārci Ozoliņu, kurš tad no mūsu puses bija pirmais un vienīgais šajā skolā.

“Tagad viņam vairs nav tā goda,” saka Daumants. “Esmu tur pievienojies. Atceros, pavisam neilgi pirms iestāšanās izlasīju “Druvā” par Mārci,    pie sevis nodomāju, ka nu jau esam tur divi. Uzsākušās intensīvas mācības, būs jāskatās, kā savienot ar komentēšanu. Šonedēļ vēl ir brīvlaiks, varēšu būt komentētāja krēslā, bet turpmāk darba dienās būs jāraugās, ko varu pats vai kurš varētu mani tur aizstāt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
93

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
259

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
109

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
21

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
222

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
18
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
35
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
19
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
31
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi