Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

No sēkliņas līdz zaķītim

Druva
08:56
11.09.2021
4
Dsc 3706 1

“Domā zaļi! Mīli dizainu! Atbalsti vietējo!” – balstoties uz šīm trim vērtībām, SIA “Wooly World” Liepājā no bioloģiskiem audumiem sāka ražot rotaļlietas, vēlāk arī apģērbu mazuļiem. Kā norāda uzņēmuma īpašniece Madara More, šodien ražotāji vairs nevar tā vienkārši visiem pateikt, ka ir zaļi domājoši. Tas tiešām ir jāpierāda ar rīcību.

Grūta izšķiršanās

“Wooly World”, kura produkcija vietējā un starptautiskā tirgū pazīstama ar zīmolu “Wooly Organic”, ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas pirms vairākiem gadiem ieguva Globālo organiskā tekstila standarta (GOTS) sertifikātu. Pagaidām Latvijā šādi sertifikāti esot tikai diviem uzņēmumiem, otrs piešķirts Liepājas ražotnei “ICotton”.

Lai šādu apliecinājumu iegūtu, jāizpilda daudzi nosacījumi. “Šis sertifikāts nozīmē, ka var izsekot visai tekstila ražošanas ķēdei – no kuras saimniecības nākušas kokvilnas sēklas, kur šķiedraugi auguši, kurš šuvējs ražojis produkciju, kādi diegi izmantoti utt. Visai šai struktūrai ir jābūt ļoti caurspīdīgai,” skaidro M. More.

Produkcijas realizācijai Latvijas tirgū šāds starptautiskā standarta apliecinājums gan daudz neko nedodot, bet eksportam to pieprasot visi sadarbības partneri.

Šogad “Wooly World” nosvinēja 10 gadu jubileju. Pirmos četrus gadus tas darbojās kā sociālais uzņēmums, kurā neredzīgi cilvēki filcēja rotaļu lācīšus. M. More teic, ka tolaik tas viņai bijis drīzāk hobijs, sociālais projekts. Lai tas pāraugtu klasiskā biznesā, bijis jāatsakās no sociālās uzņēmējdarbības, ar kuru nopelnīt vai atpelnīt ieguldījumus nebija iespējams. “Šodien sociālajā uzņēmējdarbībā ir citi likumi, citas paražas un cits atbalsts. Mēs to nesagaidījām,” viņa saka.

Zīmola dibinātāja atzīst, ka atteikties no sociālās uzņēmējdarbības bijis emocionāli grūti, turklāt viņai pietrūcis pārliecības, ka rotaļlietu ražošanu var pārvēst biznesā. “Tas bija ļoti grūts posms. Nospriedu, ja aizbraukšu uz izstādi un savākšu pasūtījumus par X summu, tad turpināšu. Ja neizdosies, tad nodarbi pārtraukšu. Protams, tā uzņēmuma vēsturē bija visveiksmīgākā izstāde,” viņa smaidot atceras un piebilst, ka pāreja uz nopietnu biznesu prasījusi divus gadus.

Arī pagājušais gads kovida pandēmijas dēļ bijis smags. “Kādā brīdī gandrīz visus darbiniekus atlaidām, jo mums viena mēneša laikā atteica pilnīgi visus pasūtījumus. Mums krīze sākās ātrāk nekā citiem, jo mūsu lielākais klients ir Itālija (tā Eiropā bija pirmā valsts, kur strauji sāka izplatīties Covid-19). Vienā brīdī sapratām, ka visi klienti ir pateikuši “nē”. Nezinājām, ko solīt darbiniekiem un kas būs nākotnē. Tas uzņēmumam bija pamatīgs transformācijas gads,” pandēmijas ietekmi raksturo M. More. Taču viņa spriež, ka šī krīze uzņēmumam devusi arī daudz pozitīva. Pagājušogad sasniegts vēsturiski vislielākais apgrozījums – 734 000 eiro, un gads noslēdzies ar visaugstāko rentabilitāti.

Daudzi šūšanas uzņēmumi pērn sāka ražot sejas aizsargmaskas, arī “Wooly World” izšķīries par šādu soli, piedāvājot biokokvilnas maskas gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tas izrādījies veiksmīgs spilvens krīzes radītajā kritienā un ļāvis uzņēmumam pieņemt atpakaļ darbiniekus. Pasūtījumi no Eiropas valstīm biruši kā no pārpilnības raga, 10 000 masku aizsūtītas pat uz Kanādu.

Atkritumu faktiski nav

“Es laikam sevi nevarētu dēvēt par simtprocentīgi zaļi domājošu cilvēku. Droši vien esmu savas paaudzes vidējais svērtais, bet saskatīju nišu, un man šķita, ka jaundzimušajiem tomēr nepieciešams bioloģisks apģērbs un rotaļlietas,” stāsta M. More.

Par to viņa aizdomājusies pirms 10 gadiem, kad māsai pasaulē nāca pirmais bērniņš. Pētot bērnu preču piedāvājumu veikalos, viņu pārsteidzis tas, kādi materiāli to ražošanā tiek izmantoti – poliesteris, plastmasa utt.

Pēdējā desmitgadē tā dēvētajā eko uzņēmējdarbībā Latvijā startējuši daudzi uzņēmumi, to skaitā rotaļlietu darinātāji, taču ne visi šajā nišā spējuši izdzīvot. Kā tas izdevās “Wooly World”? Uz to M. More atbild ar Raiņa slaveno domu – pastāvēs, kas mainīsies.

“Manuprāt, eko tendence ar katru gadu Latvijā tikai pieaug. Paaudžu vērtības būtiski mainījušās. Šobrīd tā dēvētās Z paaudzes jauniešu, kas ir vecumā līdz 25 gadiem, uzskats un psiholoģija ir tāda, ka mūsu paaudze ir sabojājusi šo zemeslodi. Viņi ļoti seko līdzi tam, ko ēd, pērk, kādus atkritumus ražo. Jaunie cilvēki daudz vairāk domā par to, kādus nospiedumus vidē atstāj. Manuprāt, tas tikai pieaugs un pastiprināsies,” spriež uzņēmēja.

Būt zaļi domājošam uzņēmumam nemaz neesot tik sarežģīti. “Mūsu gadījumā attīstības ceļš izrādījās vienkāršāks, nekā sākumā šķita. Visas normas ir saprotamas. Sertifikācija šķiet biedējoša līdz brīdim, kad esi to ieviesis. Ja ikdienā ar to strādā no A līdz Z, tas nemaz neprasa ļoti daudz pūļu. Protams, domājot par to, ko un kā ražosim, jau izsijājas tie klienti, kuri mums varētu vai nevarētu būt,” klāsta M. More.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka noteiktiem standartiem atbilstošam jābūt it visam “no papēžiem līdz matu galiņiem”, arī produkcijas iepakojumam jābūt ekoloģiskam. “Kā jau minēju, jāvar izsekot visam, arī tam, cik daudz atkritumu saražojam. Mēs, var teikt, atkritumus vispār nesaražojam. Auduma atgriezumus pārdodam vai nododam otrreizējai pārstrādei. Pat pusdienas darbiniekiem uz ražotni tiek vestas vairākkārt lietojamos traukos. Kad sākām darbiniekus nodrošināt ar ēdienu, veidojās ļoti liels plastmasas kalns. Sapratām, ka mēneša laikā desmitkāršojies atkritumu apjoms. Nebija gan viegli atrast uzņēmumu, kas būtu gatavs ar to krāmēties – piegādāt ēdienu vairākkārt izmantojamos traukos un pēc tam tos mazgāt.”

Uzņēmums nepatērē arī pārāk daudz ūdens, lai saražotu produkciju, tāpat nav liels elektroenerģijas patēriņš, jo mūsdienīgas šujmašīnas neēd daudz elektrības.

Būs arī grāmatiņa

Lai gan jau vairākus gadus “Wooly World” ražo arī bērnu apģērbu un aksesuārus, galvenais produkts joprojām ir rotaļlietas – tieši tās atver durvis pie klientiem. “Rotaļlietas ir mūsu unikalitāte, bet apģērbs, kura industrijā valda milzīga konkurence, ir sekundārs produkts. Eksporta klienti vispirms iepērk rotaļlietas, bet pēc tam sāk pasūtīt arī apģērbu. Rotaļlietas ir tās, kas pievilina klientus, taču ar katru gadu pieaug arī apģērbu pasūtījumu īpatsvars,” klāsta M. More.

Ražot apģērbu esot desmit reižu vieglāk nekā darināt rotaļlietas. Ja, piemēram, T kreklu var izgatavot desmit minūtēs, tad viena lācīša uzšūšana prasīs aptuveni stundu. Roku darbs šeit ir daudz lielāks. Arī rotaļlietu šuvējas apmācīt ir grūtāk. “Viņām pārbaudes laiks ar atvieglotām normām ilgst aptuveni gadu, kura laikā cilvēks tiek apmācīts un ievadīts darbā. Līdz ar to mēs nevaram ātri reaģēt uz lielākiem pasūtījumiem,” skaidro uzņēmēja.

Iepriekš produkcija tapa, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzējiem, taču nu jau vairākus gadus rotaļlietas un apģērbu ražo Liepājā, Strautu ielā.

Ap 25 cilvēku lielais kolektīvs rosās ražošanas ēkas trijos stāvos.

Nu jau telpas kļuvušas pa šaurām, un, lai darba vidē samazinātu kovida izplatības risku, daļa darbinieču pārcelšoties uz citu ēku.

Produkciju uzņēmums eksportē uz vairāk nekā 30 valstīm, taču ik gadu noiets pieaug arī vietējā tirgū. Latvijā “Wooly Worl” lielākais klients ir ilgtspējīga dizaina veikals bērniem “Mr. Bunny Shop”.

“Wooly Worl” tuvākais mērķis ir paplašināt ražošanu, dažādot piedāvājumu klāstu ar produktiem, kurus paši neražo uz vietas. Novembrī uzņēmumam sadarbībā ar izdevniecību “Zvaigzne ABC” un rakstnieci Eviju Gulbi nāks klajā pirmā kopprodukta grāmata “Zaķēns, kurš meklē vārdus”. Grāmatiņu papildinās “Wooly” zaķēns un puzle.

Savu uzņēmumu M. More raksturo kā trešo bērnu, kurš radīts ar lielu aizrautību. Vai, darbojoties šajā sfērā, pašai bija no kaut kā jāatsakās? “Nē, drīzāk es vairāk ieguvu. Pirmkārt, tā ir darba vide, kas pašai šķiet interesenta, otrkārt, komanda, ar kuru patiešām prieks kopā strādāt. Tas vairs nav vientuļa celmlauža darbs. Domāju, ka man būtu jāatsakās no kaut kā daudz vairāk, ja strādātu algotu darbu uzņēmumā, kas neatbilst manām vērtībām. Te ir sinerģija un enerģija, ko nevar salīdzināt ar monotonu darbu,” viņa atklāj.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
18

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
45

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
114

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
361

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
114

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
28
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi