Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Nekautrējas no sava vecuma

Mairita Kaņepe
14:34
26.07.2016
7
Olga Drege 1 1

07.07.2016. 3 Olgas - Olga Dreģe, Olga Freiberga, Olga Rajecka piedalās preses konferencē.

Saruna ar aktrisi Olgu Dreģi atgādina brīnišķīgu strauta burbuļošanu. Viņa stāsta aizrautīgi, runā pašironiski, un sacītais apliecina vienu – tas ir cilvēks, kuru 78 gadu vecumā nav pametušas dzīves kaismīgas alkas. Intervijas ar žurnālistiem var notikt tikai vakaros, jo, visticamāk, dienā aktrise Olga Dreģe būs aizņemta pat vasarā.

– Šovasar Cēsu Mākslas festivāla programmā no Dailes teātra repertuāra ir izraudzīta izrāde “Iespējamā tikšanās”. Tā stāsta par mūzikas dižgaru – Baha un Hendeļa it kā kopīgi aizvadītām pusdienām. Kā tas nākas, ka abas vīriešu lomas režisors Dmitrijs Petrenko uzticējis sievietēm – jums, Olga, un jūsu vienaudzei Lidijai Pupurei?

– Manuprāt, tas bija jaunā, talantīgā režisora Dimas liels risks un pat pārgalvība, mūs ar Lidiju uzaicinot spēlēt mūzikas dižgarus, bet, redz, kāds labs rezultāts iznācis! Teikšu arī to, ka iestudēšanas darba procesā viegli negāja. Mēs daudz strīdējāmies. Abas ar studiju biedreni Lidiju pat ļoti, bet, redz, strīdos nonācām pie rezultāta, un mūsu – aktrišu – veikums ir tik augstu novērtēts!

– Jā, teātra balvu “Spēlmaņu nakts” žūrija jūs abas izvirzījusi apbalvošanai nominācijā “Gada aktrise”. Vai tas nav jocīgi, ka kritika šādi jūsu spožo skatuves darbu ierauga tad, kad spēlējat vīriešus?

– Jā, par to faktu es mazliet pavīpsnāju. Savā garajā aktrises mūžā no tik daudzām lomām nekad netiku nominēta kā gada labākā aktrise. Tagad es smejos – tātad vajadzēja izmainīt dzimumu, lai žūrija mani pamanītu, nosauktu starp gada labākajām aktrisēm.

– Vai vēl kādreiz esat iejutusies vīrieša lomā?

– Nekad! Taču par to, ka esmu vīrietis, man šajā izrādē nav jādomā, jo talantam un dvēselei nemaz nav dzimuma. Izrādē nav runa par vīriešiem vai sievietēm. Stāsts ir par dižgariem, par talantīgu cilvēku māku sadzīvot ar savu raksturu, ar savu laiku un tā laika kritiku. Tas radošiem cilvēkiem visos laikos bijis grūti. Iedomājieties, mans spēlētais komponists savā mūžā tik atzīts, milzu slavu ieguvis, vienalga apskaudis citu komponistu – Bahu – un pat no viņa baidījies.
Par ļoti talantīgu izrādes režisora veiktu gājienu uzskatu arī to, ka viņš uzaicināja muzicēt brīnišķīgo zēnu Reini Tomiņu.

– Muzikālu vecāku un Cēsu mūzikas skolā audzināts, Reinis tik atraktīvi spēlē eksotisko marimbu, ka visiem prieks viņā klausīties un skatīties, tāpēc skatītāju atzinības aplausi zēnam tiek kā alga. Bet jūsu algas pielikums teātra sezonas beigās taču izrādījās apsveikumi par kritiķu augsto novērtējumu?

– Zinot manu jau cienījamo vecumu, mani fani droši vien saka: “Beidzot viņa ir žūrijas novērtēta!” Taču es saku – priekš kam man tas vairs? Bez šaubām, ir arī prieks – nekad jau nav par vēlu, bet mani īpaši nesatrauc, ka esmu žūrijas ievērota. Uz notikušo skatos ar rezervētu prātu un saprātu, bez sajūsmas. Manuprāt, 23. novembrī, kad tiks paziņota īstā Gada balvas ieguvēja aktrise, es pie pašas balvas netikšu, un tas nav arī svarīgi. Prieks ir par to, ka mani uztver kā līdzvērtīgu ar šī brīža izcilām aktrisēm, kāda, piemēram, mūsu teātrī ir Ilze Ķuzule – Skrastiņa jaunākajā lomā.
Mums katram ir savs talants. To apzinos, bet tagad arī saprotu, ka man nav jābaidās par savu šī brīža veikumu uz skatuves. Tāpat kā manam spēlētajam Hendelim toreiz – pirms gadsimtiem – taču nebija jābaidās no sava rakstura un talanta.

– Kā jūs izskaidrojat savu tik veiksmīgo šī brīža darbību uz skatuves?

– Ar dievišķiem spēkiem un doto talantu, kas man palīdz. Paldies arī manam raksturam. Tāpēc jau esmu noturējusies teātrī, pat mainoties vairākām paaudzēm. Mani tā mīļo jaunās paaudzes partneri! Esmu ieredzēta ne tikai sabiedrībā, bet arī Dailes teātra kolektīvā, un šī nominācija “Gada labākā aktrise” man dod tiesības aizvien būt uz skatuves, vēl spēlēt un nekautrēties no sava vecuma.

– Aktieriem tagad ir atvaļinājums, bet jūs tik aizņemta aktrises darbā arī vasarā!

– Tā ir! Man gan uzdeva celis, un es mazliet to ārstēju sanatorijā Ķemeros. Tagad atkal esmu darbos. Augstākiem spēkiem nekad neesmu īpaši lūgusies, lai dod darbu, jo esmu pēc savas dabas pieticīgs cilvēks. Esmu pieredzējusi kara un pēckara šausmas, un trūkumu mūsu lielajā ģimenē. Esmu izdzīvojusi briesmīgos kolhozu laikus un to radīto nabadzību. Ar tik lielu dzīves pieredzi neko ārkārtīgi īpašu neesmu vēlējusies, kaut gan no atzinības neatsakos.
Skatījos, kā pirms gada Uldi Dumpi un Ģirtu Jakovļevu pagodināja ar balvu par mūža ieguldījumu uz skatuves. Es laikam skaitos vēl par jaunu, kaut man to gadu vairāk! (Atskan Olgas smiekli. M.K.) Savu vecumu labi apzinos. Mans darbs var apstāties kurā katrā mirklī, tāpēc es jums saku, nesūdzos par to, kā ir, ka vēl varu strādāt, sevi radoši apliecināt.

– Jūs esat no tām modernajām vecmāmiņām, kurām vienmēr nav laika?

– Jā, kad man jautā par adīšanu vai tamborēšanu, zaptes vārīšanu un ēst taisīšanu – es saku: “Man nav laika.” Ēšana man tagad ir tik nesvarīga! Man joprojām ir svarīga sevis radoša apliecināšana darbā, un daru es visu un atbildīgi.

– Cik liels izaudzis jūsu mazdēls, vai jau labs sarunu biedrs?

– Justam ir deviņi gadi, viņš beidza 2. klasi un mācās divās skolās uzreiz – ģimnāzijā un mūzikas skolā, jo viņam ir brīnišķīga dzirde un balss. Skolotāja liek uz viņu lielas cerības. Lai Dievs stāv klāt! Lai puikam pietiek izturības! Justs man daudz prieka sagādā. Justs raksta stāstus un ar mani sarunās ir radošs. Abi runājam un diskutējam. Tagad viņš ar vecākiem ir ceļojumā ārzemēs, pilnveidojas.

– Jūlijā jūs gaida divas skatuves – Cēsu, lai būtu pasaulē slavena mūziķa lomā, bet Lielvārdē – pati savā – dziedošās aktrises Olgas Dreģes lomā? Imantdienām sekos Olgu diena?

– Jā, tas būs – radošo Olgu koncerts! Kad plašāk darījām zināmu, ka abas ar Olgu Rajecku dziedāsim uz vienas skatuves, kāda no vietējām Lielvārdes Olgām, dziesmu rakstītājām, ar sava dēla starpniecību atsūtīja man savu sacerētu dziesmu. Viņa, rakstīja, ka Olgas ir stipras sievietes, ka mums visām sevi jāparāda. Es piekritu un dziedāšu viņas dziesmu. Mēs, Olgas, parādīsim, ka sievietes ir stipras. Man ir daudz zināmu Olgu – friziere, draudzene ar īpašām spējām psiholoģijā.
Kaut gan sievietes stipras ir ne tikai Latvijā. Paskat, Anglijā! Vīrieši bija tie, kas galvenokārt aicināja angļiem balsot par Breksitu, bet, kad nu Anglijai jāizstājas no Eiropas Savienības, tad par darītāju ielika sievieti.

– Kāpēc vecāki jums lika vārdu Olga?

– Tētiņš to lika. Es biju sestais bērns un atšķīros no citām māsām ar savu izskatu. Es biju ar lielām, melnām spalvām noaugusi. Mamma mani tinusi mīklā, lai spalvas norautu no miesas. Tēvam es esot atgādinājusi kādu simpātiju jaunībā, un viņas vārds bijis Olga. Ilgi nevarēju sadzīvot ar savu vārdu. Tas man šķita pārāk skarbs. Varbūt vārds manu dabu paveidoja. Dvēsele man ir maiga, bet uz āru man ir skaļa balss, un varu dziedāt visā diapazonā, man ir arī žirgts temperaments.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
47

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
21

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
37

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
149

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
39

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Lai skaisti ikdienā

10:04
09.04.2024
332

“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai    mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka. “Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
27
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi