Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Nakts piedzīvojums “Lielais lukturis”

Līga Eglīte
17:50
27.12.2017
6

Cēsu, Priekuļu, Amatas un Vecpiebalgas novadā norisinājās nakts sacensības intelektuālā sporta veidā ar visai daudzizsakošu nosaukumu: autofotoorientēšanās. Pasākumā piedalījos, palīdzot savai komandai absolūtā tumsā meklēt kontrolpunktus.

Idejas autors un daudzu sacensību rīkotājs Elmārs Biele skaidro, ka autofotoorientēšanās ir kartes “lasīšana”, fotografēšanās, skriešana un iešana, meklēšana, smiešanās un izmisums, gandarījuma sajūta par paveikto kopā, kā arī veselīga adrenalīna deva dienas garumā. Šādi var atklāt visneiedomājamākās vietas Latvijā, par kuru eksistenci vietējie pat nenojauš.

Veselavas pagastā, stāvlaukumā pie Bērzkroga, pulcējās komanda aiz komandas, kopā 44. Vairā­kums regulāri “rallisti”, kuriem aiz muguras dienas un nakts foto­orientēšanās ar rallija elementiem ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Tūrisma klasē startēja arī vietējo komandas, cerot, ka pazīstamā vidē palīdzēs pat dzimtie koki.

Četrās stundās nakts melnumā ar lukturīša palīdzību bija jāatrod pēc iespējas vairāk kontrolpunk­tu, pie tiem jānofotografējas un jāpaspēj finišā.

Komandā “Bebri brauc”, kurā startēju arī es, bija pieredzējuši da­lībnieki. Komandas pilots Imants Daugulis fotoorientēšanās sacensībās pirmoreiz piedalījies jau 1980.gadā, taču nakts sacensības visiem pirmās. Līdzi paņemta kaudze ceļa karšu. Daži nodrošinājušies ar “zvans draugam”, cerot, ka tumsā nesaredzamo mājās esošā atbalsta komanda atradīs internetā.

Daži dalībnieki mēdzot iepriekš izdrukāt autobusa pieturu saraks­tus, jo viens no uzdevumiem ir noteiktā secībā nofotografēt pieturu nosaukumus, kas sastāv no viena vārda. Šoreiz jāsameklē “Lācis”, tas paliek neizpildīts. Komandā esošie vietējie atklāj, ka vairums pieturu Cēsīs ir jaunas plāksnītes bez nosaukumiem. Nav ne Lauciņu, ne Cīrulīšu. Āraiši ir, bet, kur ņemt pieturu ar “I” burtu?

Pirms starta bija mazliet laika izpētīt lapu ar kontrolpunktu attēliem: dažādas būvdetaļas, uzraksti “kaut kur uz kaut kā”, ceļa norādes ar kilometriem, koku stumbri, grafiti un citi brīnumi. Gan­drīz nekā pazīstama! Viena viltīgā bilde ar objektu, kurš nebūs jāmeklē. Zinātāji saprot – Āraišu vējdzirnavas, kuras pašlaik neizskatās kā bildē, jo tiek remontētas un spārni vēl Rīgā tikai top.

Karte rokā un tūlīt starts! Pirmo punktu komanda cer “paķert” dažus kilometrus Smiltenes virzienā, bet acis vēl nav pieradušas tumsā saskatīt sīkus sānceliņus. Adrenalīns kāpj… Nekā, jāgriež uz Priekuļu pusi, kur ir “tā meitene”. Ģūģeru senkapi, informācijas stends, un tur jau viņa redzama – greznajā 11. gadsimta latgaļu tērpā. Nākamais kontrolpunkts – aprūsējušais ūdensrats Vaives dzirnavās, Priekuļos uzraksts uz staba “Kartupeļu pagrabs”. Ja tik raiti ies, tad jau… Bet Cēsīs visi atduras kā mieti. Jāatrod pieci punkti, kuri nav iezīmēti kartē. Divus atrodam ātri – veikala “Ro­ta” vecajās durvīs kokgriezumā veidotais zieds un Vecpilsētas aptiekas sienā metāla marķējums “Cēsu pils. Nr 10.”.

Laiks, laiks! Jādodas tālāk. Viņ­pus autoceļam A2 valda ziema. Vietām pat krietni daudz sniega, ceļi ledaini. Tumsā mirgo pieres lampu uguntiņas un automašīnu gabarītuguņi, atspīd citronzaļās vestes – tur kaut kas ir! Tā ir viena no nakts orientēšanās priekšrocībām, ka “citi palīdz” atrast punktus. Piemēram, tik grūti saskatāmu, mazu grafiti uz ķieģeļa autobusu pieturā vai stabiņu pie briežudārza, uz kura padzisis uzraksts “Privātīpašums”. Pama­zām krājas “atradumi”, un tad jau laiks atceļam. Rezultāti? Galve­nais ir prieks, emocijas, vēlme to visu apskatīt dienasgaismā un gatavoties nākamajam braucienam.

Nākamgad mūsu pusē notiks divas nakts sacensības – septembrī Nītaurē, bet decembrī Vecpie­balgā. Aiziet!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
5

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
43

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
114

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
355

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
114

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi