Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Mērķis – būt šlāgermūzikas virsotnē

Jānis Gabrāns
08:43
03.06.2019
14
Rikardions 1

Pērn šlāgermūzikas aptaujā “Latvijas sirdsdziesma” skatītāji par labāko atzina Rikardiona dziesmu “Vilciens”. Rikardions, īstajā vārdā Rihards Millers, dzīvo Priekuļu novadā, Liepā, viņš neslēpj, ka ir ceļā uz lielu mērķi -būt Latvijas šlāgermūzikas līderim.

Lai to sasniegtu, viņa dienas rit muzikāli piepildītas.

– Atpazīstamību ieguvi pirms vairākiem gadiem, startējot televīzijas šovā “Okartes skatuve”, un joprojām izdevies to noturēt. Vai tas izdodas viegli?

– Grūti pateikt, viegli vai grūti, varu teikt vien to, ka visu laiku pie tā jāstrādā. Nemitīgs darbs ir tas veiksmes ceļš, kas ļauj noturēties uz popularitātes viļņa. Lai gan nu jau vairs nedomāju par noturēšanos, bet par nonākšanu virsotnē. Noturēšanās nav mans mērķis.

– Kāds tad ir mērķis?

– Būt pirmajam! Jā, ļoti skaļi, bet ļoti precīzi! Šādu mērķi izvirzīju sev pirms pusotra gada, un esmu turp apņēmīgi gājis, gūstot panākumus. Pirmais panākums bija uzvara “Latvijas sirdsdziesmā”, kas laikam bija kā novērtējums manai centībai, virzībai uz mērķi.

Savu koncertdarbību pats plānoju, producēju, menedžēju, te lieti noder gūtās zināšanas “Turībā”, kur apgūstu mārketingu, tirdzniecību. Varu to likt lietā, veidojot savu muzikālo darbību. Cenšos saprast, kuros virzienos varu savu potenciālu veiksmīgi ieguldīt. Daudz tiek darīts sociālajos tīklos, arī pats kā mūziķis esmu latviešu publikā novērtēts, un tas ir viens no veiksmes faktoriem.

– Vai šlāgermūzika joprojām ir populāra?

– Manuprāt, Latvijā tā ir vispie­prasītākā. Nerunāšu par tādām popmūzikas zvaigznēm kā “Prāta vētra”, Intars Busulis, Dons, bet šlāgermūzika ir latviešiem raksturīga un mūziķiem peļņu nesoša.

– Kad rakstīji dziesmu “Vilciens”, domāji, ka tā kļūs par “Latvijas sirdsdziesmu”?

– Tas man bija zināms pārsteigums, bet laikam jau kaut kad tā veiksme nostrādā.

– Atradu informāciju, ka tev ir apmēram simts pasākumu gadā. Vai šo slodzi viegli izturēt?

– Darbadienās pārsvarā notiek menedžēšana, plānošana, bet nedēļas nogalēs ir koncerti, balles, un tas ir smags darbs. Viegli nav, balsij slodze liela. Protams, var būt situācijas, kad tā neklausa, nākas atteikt kādu uzstāšanos, bet cilvēki ir saprotoši. Jo balsi pārslogot nedrīkst, tad sekas var būt vēl bēdīgākas.

– Pirms kāda laika tevi varēja redzēt pie stūres “CATA” autobusos. Vai joprojām esi šoferītis?

– Nē, jau pērnruden pārtraucu šo darbu. Bija periods, kad radās problēmas ar balsi, jo koncertēju, neskatoties uz veselības stāvokli. Tā nodarīju sev sliktu, nācās paņemt garāku pauzi. Stājos darbā “CATĀ”, kur braucu pie autobusa stūres, bet arī tas bija vajadzīgs brīdis, jo ļāva iepazīt reālo dzīvi. Paldies uzņēmumam, ka mani pieņēma, šis laiks man ir labā atmiņā. Teikšu, ka šofera darbs ir grūtāks, nekā būt mūziķim, lai gan arī tas nav viegli. Bet šis laiks pie stūres iedeva jaunas emocijas, jaunu vielu dziesmām, tad arī tika sarakstīta dziesma “Vilciens”. Jā, varbūt skan jocīgi, ka, braucot pie autobusa stūres, sarakstīju dziesmu par vilcienu, bet tās domas par mīlestību, kas izskan dziesmā, jau valda visur, neatkarīgi no atrašanās vietas.

– Vari nosaukt trīs savas dziesmas, kas pašam vistuvākās? Kāds ir tavs top3?

– Te gan jāteic, ka tops no mana skatupunkta nedaudz atšķiras no skatītāju, klausītāju vērtējuma. Mans tas ir šāds – “Vilciens”, “Rudens”, kas man ļoti mīļa, jo ir mana pirmā sarakstītā dziesma, un kā trešā – dziesma “Mīlas tuksnesis”.

Ja raugāmies no skatītāju/ klausītāju skatupunkta, trijnieks šāds: “Mīlas tuksnesis”, “Odiņš” un “Vilciens”. Koncertos šīs dziesmas vienmēr tiek ļoti jūsmīgi uzņemtas, sajūtu enerģiju, kas plūst no cilvēkiem.

– Acīmredzot šīm dziesmām koncertos, ballēs jāizskan obligāti. Var jau dziedāt jaunas, nezināmākas, bet ir “zelta fonds”, kam noteikti jāskan.

– Tieši tā. Tagad, kad gatavoju repertuāru gaidāmajai koncerttūrei “Starp vasaru un ziemu.” Mūziķis Anatolijs Livča, kurš arī tajā piedalīsies, deva padomu – tu vari sastādīt pilnīgi jaunu repertuāru, bet ņem vērā, ka būs jādzied arī zelta hiti! Un tie būs jādzied, kamēr vien uzstāsies, jo tos prasīs, un publikas vēlmes nedrīkst ignorēt, klausītājiem katrs mūziķis saistās ar kādu konkrētu, populāru dziesmu.

-Koncerttūre, kas būs rudenī, nu ir izsludināta. Vai šlāgermūziķiem svarīgi tādas rīkot?

– Tas ir ļoti svarīgi, tas ir pavisam kas cits nekā ballītes vai privāti pasākumi. Šajos koncertos nāk tieši mana publika, tas ļauj izpausties citādi. Svarīgi, ka šādas tūres vairo popularitāti, pēc tām parasti nāk jauni pieprasījumi tieši pēc koncertiem, kas man ļoti ­saistoši.

-Vai koncertēšana uz lielākām skatuvēm uzliek arī lielāku atbildību?

– Nenoliedzami, tas nav nodziedāt ballīti, lai gan arī tur atlaides nevar būt. Nopietnā koncerttūrē jādomā par daudzām niansēm, lielākām un mazākām. Par skatuves noformējumu, piedāvājumu, repertuāru, viesmāksliniekiem un daudz ko citu. Bet, kad šie koncerti pienāk, kad esi uz skatuves, tās ir neaprakstāmas un neaizmirstamas sajūtas!

– Kopā ar tevi koncertos būs Anna Dribas un Ainars Bumbieris. Kāpēc tieši šāds risinājums?

– Tas nebija mirkļa lēmums, es papētīju, pavērtēju. Mums ir līdzīgas mērķauditorijas, arī viņi šo­brīd ir populāri, veiksmīgi uzstājas. Kā mums veiksies kopā, to varēšu pateikt, tūrei noslēdzoties.

– Kādas sajūtas pārņem, kad uz afišas lasi, ka tādā vai citā lielkoncertā uzstāsies šlāgermūzikas zvaigznes, un tur arī tavs vārds?

– Protams, vienmēr pagodinoši kāpt uz vienas skatuves kopā ar Latvijas šlāgermūzikā pazīstamākajiem dziedātājiem un grupām. Tā ir tikšanās ar kolēģiem, nodibinām kontaktus, veidojas attiecības. To, ko iegūstu šādos pasākumos, nevar nopirkt ne par kādu naudu.

– Esat konkurenti vai sadarbības partneri?

– Gan vieni, gan otri. Ir taču patīkami, ja tevi novērtē, ja tava dziesma uzvar aptaujā, to grib visi, pat ja kāds skaļi varbūt nepasaka. Taču attiecības ir draudzīgas, un tas apliecinās šādos kopīgos koncertos. Tuvākais būs tepat Valmierā jau nākamnedēļ, kad uz vienas skatuves pulcēsies Latvijas pazīstamākie šlāgermuzikanti. Jūnijā man ir seši septiņi lielāki pasākumi.

– Minēji “Prāta vētru”, Busuli, kuri koncertus rīko stadionos, “Arēnā Rīga”. Vai arī sevi redzi tik lielas auditorijas priekšā?

– Jā, tas ir viens no nākotnes mērķiem, proti 35 gadu jubilejas koncertu sarīkot “Arēnā Rīga”. Protams, vēl jāsaprot, vai tas iespējams, bet tas ir mans sapnis, uz ko iešu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
105

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
64

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Kurpju jaunākās tendences

15:35
08.03.2024
50

Jaunākās kurpju tendences ir mainījušas modes ainavu, piedāvājot jaunus un aizraujošus apavu dizainus. Šajā rakstā tiks izskatītas aktuālās apavu tendences – no futūristiskiem sporta apaviem līdz elegantiem klasiskiem modeļiem. Metāliskas un neona krāsas Metāliskas un neona krāsas ir ļoti populāras pēdējā laikā. Neona toņi dod kurpēm spilgtu izskatu, piesaistot uzmanību. Metāliskie akcenti var piešķirt eleganci […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi