Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

MEKLĒJAM INDRĀNES SKOLNIEKUS

Druva
10:28
21.02.2020
9
Indrane2 1

“Lūdzam atsaukties rakstnieces Ilzes Indrānes jeb pedagoģes Undīnas Jātnieces skolniekus, lai uzzinātu Jūsu iepazīšanās stāstu, – Madonas novada biedrības Nigeste vadītāja Inguna Roga-Saulīte aicina iesaistīties projektā INDRĀNE, novadnieces rakstnieces Ilzes Indrānes mūža devumu dokumentējot un godinot.
Biedrība īsteno projektu INDRĀNE trīs aktivitātēs:

•         Top dokumentālā filma ar spēlfilmas elementiem. Kino galvenais uzdevums – uzrunāt, iedrošināt aizdomāties un ļaut just. Šajā gadījumā – ļaut sajust izcilas personības mūžu, nojaust ticību, kam Indrāne ir sekojusi.

•         Tiek gatavota grāmata “Indrānes divpadsmit dārgumi” komplektā ar interaktīvu, radošu spēli bērniem un jauniešiem no 12 gadu vecuma par rakstnieces Indrānes mūžu. Plānots rast iespēju šo komplektu dāvināt visām 711 Latvijas vispārizglītojošām skolām.

•         Meklējam kā skolēnus, tā arī tos, kuriem Ilze Indrāne/Undīna Jātniece kļuvusi par dzīves skolotāju kādā noteiktā laika nogrieznī. Biedrība gaidīs Jūsu atmiņu stāstus, lai kopīgi šķetinātu likteņa līkločus, kā arī lai pilnveidotu materiālu, kas tiks izmantots grāmatas un dokumentālās filmas izveidē.

“Astoņus gadus tikāmies ar rakstnieci Ilzi Indrāni, lai runātu par reizēm bagāto bērnību, reizēm trūcīgo tagadni. Par naudu ne – par telpu, kur visu mēra garīgumā, sajēdzīgumā, cilvēcīgumā. Runājām par neesošu laulību, kam pāri stāv uzticība un esošu savienību, ko vajā nodevība. Par bērniem, par Balto mākoni, par dāvāto zemi, par spārniem un ticību. Par mūžību. Par to, ka vērts ir Cilvēks. Cilvēcīgs cilvēks. Un nabags tas, kam nav sakņu, piederības, dzimtenes…”- stāsta biedrības vadītāja.

Ilze Indrāne īstajā vārdā Undīna Jātniece (dzimusi Liepiņa 1927. gada 23. aprīlī). Izvēlējusies pedagoģes mūžu, strādājusi Mārcienas pamatskolā, direktores amatā atjaunojusi skolas darbību Kusā, par nepakļaušanos varai, atbrīvota no amata. Sākot strādāt Praulienas pamatskolā, nopietni pievēršas rakstīšanai. Literārie darbi: septiņi romāni  (“Lazdu laipa”, “Aisma”, “Ūdensnesējs”, “Cepure ar kastaņiem”, “Zemes vēzi dzirdēt”, “Dievsunīši”, “Putnu stunda”), četri īsprozas krājumi, deviņas bērnu grāmatas, četras lugas, kinofilmas “Liktenim spītējot” scenārijs.  2012. gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas kultūrā un izcilu radošā mūža ieguldījumu mūsdienu latviešu literatūrā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.

“Visu mēs ierakstām kaut kur augstāk. Nākošām paaudzēm mēs visas savas domas, kārības un vēlējumus ierakstām. Nākošajām paaudzēm vēl kas augstāk nāks aiz mums. Arī aiz mums vēl nāks. Varbūt vēl gudrāki, labāki, pareizāki. Un nezinās, kas ir kari, okupācijas, strīdi. Tautas varēs sadzīvot galvenās personības dievlīdzības lielumā, labumā, pašaizliedzībā, pašaizsardzībā. Laimīgi. Spēcīgi. Darbīgi. Tik daudz iespēju mums lieliem un labiem būt! Katrā laikā mums ir iespējams būt cilvēciskam cilvēkam!” (Ilze Indrāne.)

Realizējot apjomīgo projektu, biedrībai nozīmīgi noskaidrot tādus jautājumus kā – “Kur Jūsu dzīves ceļi krustojušies ar Ilzi Indrāni? Varbūt kopā uzaugāt, Vestienas upītē lipinot māla pīlītes? Vai Jūs klausījāties, kā jaunā skolotāja Mārcienā spēlē klavieres? Vai Jūs pazināt kādu no Undīnas audžumeitām? Varbūt kopā ar jauno direktori sitāt naglas dēļos, lai salāpītu savainotās skolas sienas? Varbūt literārie ceļi Jūs saveduši kopā? Iespējams, viņas darbi atvēruši Jūsu acis, sildījuši sirdi un atgādinājuši, ka esam Cilvēki?”- uzrunā biedrības vadītāja.

Lūgums pieteikties elektroniski – aizpildot mājas lapā www.nigeste.net sadaļā Aktuālie projekti “Meklējam Indrānes skolniekus” redzamo veidlapu vai atsūtot savu atmiņu stāstu uz biedrības adresi: biedrība Nigeste, Kalnāji, Aronas pagasts, Madonas novads, LV-4847.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
31

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
56

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
114

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
362

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
114

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
38
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
38
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi