Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Mazs un mīlīgs, bet ar raksturu

Kitija Ločmele
13:53
07.12.2016
31
Adele 1 1

Ieraugot punduršpicu jeb Pomenārijas špicu, neviens nepaliek vienaldzīgs, jo krāšņais, biezais apmatojums un mīlīgais purniņš liek katram pasmaidīt. Tomēr aiz ārēji jaukā suņuka tēla slēpjas modrs, temperamentīgs un nepakļāvīgs raksturs, kas nozīmē, ka suņuka īpašniekam ir jābūt neizsīkstošai pacietībai. Par to ir pārliecinājusies arī cēsniece Sabīne Miezīte, kura punduršpica meitenīti Adeli iegādājās aizpagājušā vasarā. “Adele atzīst tikai savus saimniekus, tāpēc lielākās problēmas sagādā pastaigas pa pilsētu. Suņukam nepatīk sveši cilvēki, jo domā, ka tie nodarīs pāri. Gadījies, ka pieaugušie vai mazi bērni bez jautāšanas, vai suņuku drīkst aiztikt, mēģina to paijāt. Adelei tas nepatīk, tāpēc ir bijušas pat reizes, kad kucīte iekož. Tādā veidā viņa aizstāvas, jo nezina, kāds ir cilvēka nolūks. Savukārt, ja ģimenē kāds viesojas, tad Adele ir mierīga, jo atrodas savā teritorijā, turklāt blakus ir saimnieki. Tāpat tuvākie draugi zina, ka, nākot ciemos, Adelei jāpakasa vēders, tad tā neries,” smejoties teic punduršpica saimniece.

adeleCilvēkiem šķiet, ka ir nepieciešamas lielas rūpes, lai saglabātu skaistu suņuka apmatojumu, bet tā nemaz neesot. “Adeli mazgāju divas reizes mēnesī, kažoku apgriežu pati, tāpēc nevarētu teikt, ka tas būtu sarežģīti. Tā kā sunītim patīk mazgāties un žāvēties, tad process ir gana patīkams. Ja runājam par ēdienu, tad Adelei negaršo speciālā suņu barība, bet gan tas, ko ēdu es. Piemēram, saldumi. Mums ir viens kopīgs gardums – sieriņš “Kārums”,” atklāj Sabīne. Lielākas rūpes Adeles apmatojuma kopšanā sagādā suņa raksturs, ar kura sadzīvošanu ir grūti.

Sabīne skaidro, ka punduršpici mēdz būt arī atriebīgi un izstrādāt dažādas blēņas. “Viens no Adeles lielākajiem niķiem ir rakņāšanās pa somiņām. Viņa parasti kaut ko izvelk no somiņas un sagrauž. Lielākoties tie ir lūpu spīdumi, kuri pēc tam nav lietojami. Tāpat viņai nepatīk, ka drēbes stāv veļas kastē, tās Adele izvelk ārā,” par punduršpica nedarbiem stāsta saimniece un piebilst, ka pirms neilga laika dzīvokļa gaitenī nomainītas tapetes, bet Adelei tās nav gājušas pie sirds, tāpēc tās sabojājusi.

adele-2Tomēr, neskatoties uz nedarbiem, Sabīne atzīst, ka neesot jau tikai sliktās lietas, jo vienmēr ir kāds, kurš sagaida mājās un dāvā neviltotu mīlestību. Adelei patīk ielēkt saimniecei klēpī, lai atgādinātu, ka sunītis jāsamīļo. “Viņa ir gluži kā mazs bērns, jo nepārtraukti jāvelta uzmanība. Lai cik dīvaini izklausītos, bet Adelei patīk, ka ar viņu daudz runā. Tāpat sunīte neiebilst, ja tiek uzvilkts kāds apģērba gabals vai rota. Iespējams, nepakļāvīgais raksturs saistīts ar to, ka suņu meitene vēl ir jauna. Vasarā paliks tikai divi gadi. Varbūt ar gadiem blēņu būs mazāk,” spriež S. Miezīte.

Būt par punduršpica saimnieku nav viegli, tāpēc Sabīne uzskata, ka šīs šķirnes suņus jāiegādājas tiem, kuriem ikdienā ir gana daudz brīvā laika, lai pievērstos sunim, ietu garās pastaigās un to audzinātu. Iespējams, šīs šķirnes dzīvnieks būtu labs draugs un kompanjons vecāka gada gājuma cilvēkiem, jo punduršpiciem, spriežot pēc Adeles, ne visai patīk mazi bērni un citi mājdzīvnieki, tai skaitā arī suņi. “Ir cilvēki, kuri punduršpicus iegādājās tikai tāpēc, lai piedalītos izstādēs, bet, manuprāt, tā savā ziņā ir suņu mocīšana,” tā punduršpica Adeles saimniece Sabīne Miezīte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
7

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
14

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
35

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
148

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
39

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Lai skaisti ikdienā

10:04
09.04.2024
332

“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai    mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka. “Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi