Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Mārrutki. No saknes līdz gardai piedevai

Sarmīte Feldmane
19:11
21.12.2020
18
Marrutki Fotomarta 1

Laikā, kad gaidām ziemu, arī ēdienkarte ir pamainījusies. Vairāk kārojas gaļa un pie tās noteikti mārrutkus – stiprus, garšīgus un veselīgus. Iveta un Kaspars Baloži Stalbes pagastā audzē un gatavo mārrutkus. Tos novērtējuši ne tikai vietējie, iepazinuši arī citviet Latvijā.

Garšo, kā mājas saimnieces gatavoti

“Pirms tam audzējām kartupeļus, tiem vairs nebija noieta. Draugi ieteica, ka izdevīgi audzēt mārrutkus. Iestādījām, aizvedām pārdot saknes, sapratām, ka nekāds bizness neiznāk, jo pusi svara norēķina nost par zemēm, sīkajām sak­nītēm,” stāsta Kaspars, bet Iveta piebilst: “Tā arī sākām malt paši. Izejvielu nedrīkst pārdot, ja pats vari pārstrādāt. Kāpēc ievest, ja mākam izaudzēt un gatavot garšīgu produktu.” Tika meklēta īstā recepte. Savulaik Straupē bija mārrutku cehs, padomu neliedza bijušie darbinieki. Palīdzēja un kādus sīkumus izstāstīja tie, kuri sev mājās gatavo mārrutkus. “Neizmantojam mākslīgos konservantus, tikai sāli, cukuru, nedaudz etiķa. Cilvēki to novērtē. Daudzi uzreiz teica, ka garšo, kā mājās gatavoti. Tāpēc arī “Mājas mārrutki”. Uz etiķetes ir mājas siluets,” pastāsta Iveta un piebilst, ka apsvēruši arī citus nosaukumus, bet, ja jau gatavo mājās un garšo, kā mājās gatavoti, kāpēc gan saukt citādi.

“Mājas mārrutkus” pagaršoja viens, otrs, atsauksmes bija labas, kāpēc gan nepārdot. Tika nokārtotas nepieciešamās atļaujas, lai varētu tirgot. “Sākumā piedāvājām, tagad jau paši zvana, zina mūsu “Mājas mārrutkus”. Laiks ap gadu miju ir tas, kad mārrutkus ēd visvairāk. Jāspēj tikai gatavot,” ar gandarījumu, ka darbs tiek novērtēts, saka Iveta.

Vajag bagātīgu augsni, bet uzglabāt viegli

Uzsākot ko jaunu un reizē it kā zināmu, jārēķinās, ka pieredze krājas gadiem. Ne katrs gatavs atklāt sīkumus, par kuriem pārliecinājies praksē. “Divus gadus pēc kārtas vienā laukā stādīt nevajag, jo mārrutki ļoti izmanto visu, kas ir zemē. Tiem vajag auglīgu augsni. Mēslojam tikai ar kūtsmēsliem un vircu. Katru pavasari stādām no jauna, vecie augi pārstrādei nav tik kvalitatīvi. Lai cik cītīgi lauku noraktu, tomēr kāda sak­nīte paliek un mārrutki aug, jādomā, ko sēt, lai tos nomāktu, ielabotu augsni,” stāsta Kaspars.

Saimniecībā mārrutki tiek audzēti līdz 0,4 hektāru platībā. Ik rudeni saimnieki novāc ap trīs tonnām sakņu. Rudenī norok pusi tīruma, saliek pagrabā glabāšanai, pārējo pavasarī, vēl nedaudz arī vasarā. “Zemē tie vienmēr ir svaigi,” uzsver Iveta. Tika izmēģināts saknes uzglabāt kaudzēs uz lauka, bet ziemā, ja lielāks sals, ne vienmēr var tikt klāt.

Palielināt mārrutku stādījumus saimnieki pagaidām nedomā. “Nav jau māka izaudzēt un saražot, bet vajag pārdot. Uz Rīgu divas kastītes nevedīšu, tas neatmaksājas. Meklējam dažādas iespējas, paši uz tirdziņiem gan nebraucam,” teic Kaspars, bet Iveta piebilst: “Arī interneta iespējas neizmantojam, pircēji uzzina cits no cita. Šķita, ka vasarā gan mārrutkus nepirks, bet pieprasījums tomēr ir, kaut mazāks. Cik varam, tik saražojam un pārdodam. Ja palielinātu apjomu, paši vien galā netiktu, jo abi strādājam arī algotu darbu.”

Gādā tehniku un plāno nākotni

Vispiņķerīgākais darbs ir mārrutku sakņu tīrīšana. Katra saknīte tiek rūpīgi nokasīta un tad samalta. “Esam salauzuši vairākas gaļas maļamās mašīnas, mēģinot samalt cieto sakni. Kaut skaitās profesionāls maļamais, mārrutkiem tas neder. Beidzot pēc draugu ieteikuma iegādājāmies Baltkrievijā ražotu, kalpo divus gadus, tikai kādas detaļas jāpamaina,” atklāj Kaspars un piebilst, ka nu laiks gādāt jaudīgāku maļamo mašīnu.

“Ar kartupeļu racēju norakt nevar, jo saknes dziļākas. Nācās uzlabot. Tagad cita rakšana. Arī par mārrutku stādāmo jādomā, jo ne visam var kaut ko pielāgot,” stāsta Kaspars. Viņš pats izdomā, pārliecinās, kā ērtāk strādāt, kas mārrutku audzēšanai der, kas ne.

“Ja gribi kaut ko darīt, jāiet uz priekšu,” pārliecināts stalbēnietis. Domājot par mārrutku audzēšanas un pārstrādes tālāku attīstību, saimnieki piedalījās pašvaldības grantu konkursā un ieguva finansiālu atbalstu. Iegādāts mārrutku rokamais, mazgājamā iekārta un ledusskapis.

Kaspars atklāj, ka nopietni tiek apsvērta ražotnes celtniecība, jo mārrutku pārstrādei atvēlētā telpa kļūst par mazu un strādāšana nav ērta. “Jādomā, kā izmantot sīkās saknītes, arī mārrutku lapas. Esam pamēģinājuši mārrutkus ar piedevām, receptes jāpilnveido, jāvērtē. Visu laiku mācāmies,” atklāj Iveta. Kaspars pastāsta, ka draugi no Dānijas atveduši mārrutkus, daudz stiprākus. “Būtu jāaizbrauc paskatīties, ko un kā audzē. Jāpa­mēģina, vai aug arī pie mums. Gaumes ir dažādas,” pārdomās dalās Kaspars.

Iveta un Kaspars atzīst, ka tuvākajā apkārtnē mārrutkus tik lielā platībā neviens neaudzē. Tirdzi­ņos mājražotāji piedāvā pašu gatavotus, bet tie audzēti nelielās platībās un gatavoti vien kā papildinājums pārējai produkcijai. Lielie pārstrādāji izejvielas iepērk ārzemēs, tā izdevīgāk. “Veikalos mārrutki nav lēti, jo tirgotājs uzliek augstu uzcenojumu. Mums ne tikai jāizaudzē, jāpārstrādā, jāpērk burciņas, vāciņi, etiķetes, par elektrību jāmaksā, ieguldām arī lielu roku darbu,” atgādina Kas­pars, bet Iveta uzsver: “Sākuši esam, jāturpina.”

UZZIŅAI

Mārrutki ir daudzgadīgi augi, kuri pieder pie kāpostu dzimtas. To dzimtene ir Vidusjūras zemes. Vēlāk mārrutki kļuva populāri Krievijā, kur tos izmantoja kā maģisku produktu un kā elementu kāzu rituālos. Praktisks pielietojums radās ne tikai mārrutka saknei, kas šodien tiek izmantota kā garšviela, bet arī lapām. Mārrutkos ir daudz B grupas, C, E un PP vitamīnu, tajos ir arī daudz kālija, kalcija, magnija, sēra un selēna. Bet askorbīnskābes koncentrācijas ziņā mārrutki pārspēj pat citronus un upenes. Mārrutks gan uzlabo ēdiena garšu, gan veicina gremošanu. To kā ēdiena piedevu un ārstniecības augu izmantojuši jau mūsu senči.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
63

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
21

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
37

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
151

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
39

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Lai skaisti ikdienā

10:04
09.04.2024
332

“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai    mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka. “Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi