Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Mācīties adīt var visu mūžu

Sarmīte Feldmane
02:28
24.03.2023
11
Vecpiebalga Ada 2 2

Piebalgas pusē visos laikos bijušas čaklas adītājas. Adītprasme    aizvien tiek godāta. Jau vairākus gadus ziemā vecpiebaldzēnietes rīko mācības, lai it kā tik zināmajā adīšanā apgūtu aizvien ko jaunu. Rudenī, piesaistot projekta finansējumu, ciklā “Mūsdienīgi adījumi bez vīlēm” notika septiņas nodarbības.

“Tās beidzās gada nogalē, bet ieinteresētība ir tik liela, ka turpinām un finansējam pašas,” stāsta vecpiebaldzēniete Benita Zvejniece. Apgūt ko jaunu uz nodarbībām nāk ne tikai Piebalgas puses sievas un meitas, brauc arī no Cēsīm, Vaives, Kocēniem, Variņiem.

“Latvieši ir radoši. Ja sāk adīt, tas iepatīkas, gribas aizvien pamēģināt ko jaunu. Domubiedres satiekas, cita citu iedvesmo. Ir tradicionālās lietas, kas balstās etnogrāfijā, bet ikdienā vajag cepures,    džemperus, jakas, un tad top tādas kā nevienam,” stāsta nodarbību vadītāja, tautas lietišķās mākslas studijas “Irbe” vadītāja Baiba Pilāne un atzīst, ka ir pat pārsteigta, cik daudzas vēlas iemācīties ko jaunu, cik cītīgi nodarbību dalībnieces pilda mājasdarbus.

“Jāizmanto iespēja kaut ko jaunu pamācīties. Adu visu mūžu, bet tik daudz nezināju, gan dažādus knifus, tehnikas,” saka vecpiebaldzēniete    Ligita Jurkāne un atzīst, ka brīnījusies, kā, pārgriežot džemperi, var tikt pie jakas. Ligita stāsta, ka adīt iemācījusi vecāmamma un mamma un šī nodarbe nomierina prātu.

Genovefa Eglīte no Bānūžiem pastāsta, ka daudz adījusi zeķes un cimdus, bet ne džemperus, jakas.  “Esmu priecīga, noadīju vesti ar interesantiem pleciem. Kaut kas citāds. Kamēr dārzā netiek, ir laiks adīšanai,” teic Genovefa.

Jaunpiebaldzēniete    Raita Ste­pāne atklāj, ka ir pirmo gadu pensijā un vēlas darīt to, kas patīk. “Nezinu,    ko vēl nezinu, un katrā nodarbībā atkal ir kāds jauns raksts, tehnika, ko izmēģinu,” stāsta Raita. Kopā ar Raitu nodarbības apmeklē arī meita Laura.    “Atbraucu ciemos pie mammas, tad abas dodamies uz nodarbību. Man vienmēr ļoti paticis adīt. Adu visu, kas vajadzīgs bērniem, arī draugiem, kuri neada,” pastāsta Laura un uzsver, ka ir ļoti svarīgi    satikties ar tiem, kuri dara kaut ko līdzīgu, dalīties prasmēs.

Vēl atlikusi viena cikla nodarbība, tad jau pavasaris un darāmi citi darbi. “Pēdējā tikšanās reizē katra rādīsim, ko esam iemācījušās. Noteikti būs daudz skaista,” uzsver B.Zvejniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
24

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
45

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
114

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
361

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
114

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
28
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi