Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Liepājas ezera aizaugšana. Vai cīņa ar vējdzirnavām?

Miks Kuncītis
05:48
10.09.2020
9
Dsc 8662 1

Raugoties no dažādiem skatpunktiem, Liepājas ezeru var uzskatīt par vienu no neparastākajiem Latvijā. Savienojoties ar vairākām upēm un jūru, tas nodrošina bagātīgus zivju resursus, kas makšķerniekus piesaista cauru gadu. Tāpat ezers ir īpašs ar to, ka tas iekļauts aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”. Liepājas ezerā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu, kā arī sastopamas ap 40 retu un aizsargājamu augu sugas, taču jau vismaz 20 gadus arvien lielāku satraukumu rada ezera straujā aizaugšana. Ir versijas, kā ar to cīnīties, taču pamatā visi iespējamie paņēmieni atduras pret finansējumu, kura šādam mērķim trūkst.

Pietrūkst laika un resursu

To, ka Liepājas ezers visai straujā tempā aizaug, pamanījuši ne tikai daudzie makšķernieki, bet arī biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors un ihtiologs Ēvalds Urtāns. Viņš stāsta: “Iespēju robežās darām visu, kas mūsu spēkos, lai izpļautu aizaugušās ezera teritorijas. Īpaši jau dienviddaļā, kas ir svarīgi, lai būtu regulāra ūdens caurtece, piemēram, pie Bārtas ietekas. Kopumā šogad esam izpļāvuši kādus 300 hektārus. Tiek attīrīts arī ezera kuģošanas ceļš, un palīdzam atsevišķiem laivu kooperatīviem, kuriem ir apgrūtināta izbraukšana. Tāpat kā pērn, arī šogad septembrī un oktobrī plānojam pļaut piekrasti Vaiņodes ielas galā. Pagājušajā gadā sešas tonnas ūdenszāļu no šīs vietas nogādājām Liepājas “RAS”.”

Ē. Urtāns gan neslēpj, ka ar pļaušanu pašreizējos apjomos esot par maz, jo katru gadu Liepājas ezeram pienākot klāt kāda mazāka vai lielāka pilnībā aizaugusi platība. Tā tas notiekot arī citur, piemēram, Burtnieku ezerā. “Iespējams, ezera aizaugšanu veicina no attīrīšanas iekārtām ūdenī nonākušais fosfors un slāpeklis, varbūt lietusgāžu laikā no laukiem minerālmēsli skalojas ūdenī. Tas gan ir tikai pieņēmums, apgalvot to nevaru. Turklāt pirms kāda laika tika veiktas analīzes, kas manu pieņēmumu neapstiprināja,” pastāsta Ē. Urtāns, piebilstot, ka šādu varbūtību tik un tā izslēgt nevar. Viņaprāt, savu ietekmi atstājusi arī koku izciršana upju krastos. “Gruntsūdens līmenis pazeminās, ūdens vienkārši iztvaiko gaisā. Ja apkārt augtu mežs, tad būtu citādāk. Par kādu ūdens caurteci saistībā ar upju ietekām varam runāt, ja tās aizaug. Piemēram, pie Bārtas upes ir izveidojies dažādu sanesu valnis, bet Otaņķē ūdens plūsma ir palikusi pavisam neliela.”

Ezera aizaugšanas dēļ ir samazinājušās arī makšķerēšanas un zvejas iespējas, rodas savstarpēji pārmetumi. Nepieciešams pamatīgs darbs ar vairāku traktoru iesaisti gan pļaušanā, gan zāļu aizvākšanā. “Pašlaik mums ir viens traktors, un tas pats jau 16 gadus kalpo. Jauna tehnika maksā milzu naudu, kuras biedrībai nav. Ja nebūtu šī traktora un nevarētu pļaut Nīcas novada Otaņķu pusē, tad tur jau būtu mūžamežs,” saka Ē. Urtāns.

Runājot par īpaši aizsargājamo teritoriju “Natura 2000”, biedrības pārstāvis stāsta, ka šī platība laika gaitā palielinājusies un līdz ar to ierobežo pļaušanu. “Mēs nevaram nepakļauties noteikumiem, ka atsevišķās vietās pļaušana atļauta tikai no 1. augusta. Taču līdz tam brīdim jau sēklas no doņiem ir izbirušas, un ezera aizaugšanas process turpinās,” skaidro Ē. Urtāns.

Ne viss gan šajā sakarā esot tik drūmos toņos krāsojams, jo, pēc Ē. Urtāna teiktā, šis bijis viens no retajiem gadiem, kad aizaugums ezerā bijis salīdzinoši neliels. “Droši vien tas ir vētrām un vējiem bagātās ziemas nopelns, kas norāva daļu no mazajām ūdens aļģēm, kas aug uz ezera grunts, un izmeta tās krastā. Tāpat vēl jūlijā novēroju, ka ezera dienvidu galā nezināmu iemeslu dēļ meldri bija diezgan pašķidri. Doņi mētājās pa ezera vidu, un to saknes bija nopuvušas,” atceras Ē. Urtāns. Tiesa, tas gan bijis īslaicīgi, jo pēc mēneša tās vietas jau atkal bija aizaugušas.

Kopumā raksturojot situāciju Liepājas ezerā, ihtiologs saka, ka kritiska situācija ir ezera dienvidu galā pie Bārtas ietekas, labāka – Atteku salas apkārtnē.

“Baltās puķītes” skatīties nebrauc

Makšķerēšanas entuziasts Andrejs Ivļijevs, kurš Liepājas ezeru izbraukājis krustu šķērsu, pirms mēneša devies ar kajaku uz Reiņu galu un bijis nepatīkami pārsteigts: “Tā saucamo peldošo salu sanesumu un smalkās zāles dēļ copmaņiem tik iecienītā vieta bija praktiski nepieejama. Tāda pati situācija ir ap Golodova dambi, kur ūdenszāles neļauj ne spiningot, ne arī baudīt pludiņmakšķerēšanu. Tur dambja tuvumā ir padziļinājums, taču pat tas aizsists ar zāli. Iespējams, tas kaut kādā veidā saistīts ar to, ka pēdējos divos gados nav bijusi kārtīga ziema. Ezers viennozīmīgi aizaug, vasarā tajā lielās platībās veidojas zāļu paklāji.”

Makšķernieks gan pieļauj, ka tā varētu būt visu lagūnas tipa ezeru realitāte, proti, tie laika gaitā dabīgā ceļā aizaug un pārpurvojas. “Makšķernieka viedoklis jau vienmēr būs tāds, ka ezers par seklu, pārāk aizaudzis, zivju par maz utt., bet patiesībā Liepājas ezerā zivju ir daudz,” teic A. Ivļijevs.

“Es ļoti labi saprotu, ka pašvaldības nav noteicējas par Liepājas ezera aizsargājamo teritoriju un arī dabas vērtības ir jāsaglabā, taču, no tūrisma skatpunkta raugoties, būtu jāattīsta ezera infrastruktūra un jāmazina ierobežojumi, kas attiecas uz putnu un augu sargāšanu. Viens otrs jau pasmejas par “baltajām puķītēm”. Ne jau tās cilvēki šeit brauc skatīties. Ir jāatrod kompromiss, kas apmierinās arī makšķerniekus, laivotājus un citus atpūtas baudītājus pie un uz ūdeņiem.”

Putni un augi vispirms

Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte saka: “Ir jāsaprot, ka dabas liegums izveidots, lai Liepājas ezeru saglabātu kā lagūnas tipa ezeru, kas ir svarīgs putniem. Tikpat būtiski ir ezera krastā esošie zālāji, pļavas. Dažas ar savu iesāļo augsni ir bagātīgas ar vērtīgām augu un gliemežu sugām. Bieži vien sabiedrību vairāk interesē materiālā puse, proti, ko var iebāzt mutē, bet zivju aizsardzībai ezerā liegums nav izveidots.

Ilgākā laikā izveidojusies polderu sistēma. Cilvēks uzņēmies rūpi, ka viņš sāks regulēt ūdenslīmeni ezerā, regulēs upes caurteces. Tādējādi tiek veicināta Liepājas ezera seklūdens daļas aizaugšana ar dažādiem ūdensaugiem. Galvenokārt tas notiek tādēļ, ka fosfora un slāpekļa savienojumi pa dažādiem ceļiem nonāk ezerā. Būtībā liela daļa, ko gāžam virsū lauksaimniecības zemēm, agrāk vai vēlāk nonāk ezerā. Tas pats attiecas uz ražotnēm, kā arī mežsaimniecisko darbību, piemēram, arī melnzemes nonākšana ezerā veicina aizaugšanu.”

D. Sāmīte piekrīt, ka Liepājas ezers būtiski mainās: “Ja Bārtas upes ietece ir sakārtota, tad izstrādātie projekti Otaņķes un Ālandes attīrīšanai palikuši nerealizēti trūkstošā finansējuma dēļ. Līdz ar to ir apgrūtināti zivju migrācijas ceļi. Nevar nepieminēt arī ziemu neesamību, kas noteikti atstāj savu iespaidu. Pavasarī ledus daļu niedres iznesa jūrā. Dažādiem faktoriem summējoties, esam nonākuši līdz šai situācijai. Iespējams, klimata pārmaiņu ietekmē būtu vērts papētīt, kā mainījusies putnu ligzdošana. Varbūt ir putnu sugas, kas sākušas ligzdot ātrāk nekā iepriekš. Tas ļautu mainīt pļaušanas termiņus Liepājas ezera regulējamās zonās.” Tiesa, pēc D. Sāmītes teiktā, arī šobrīd Ministru kabineta noteikumi neaizliedz pļaušanu pat stingrāk regulējamās zonās. Vienīgais, kas jāņem vērā, ka nedrīkst traucēt putnus ligzdošanas periodā. “Pašreizējais novērtējums ūdensputniem ir relatīvi stabils. Ligzdošanas vietu netrūkst, bet lielākie traucēkļi ir plēsēji, piemēram, Amerikas ūdele. Kopumā Liepājas ezerā sastopama 41 aizsargājama augu suga un 46 putnu sugas.”

Dabas aizsardzības plāns ir izstrādāts 2008. gadā, un tas būs aktuāls līdz 2023. gadam. “Izstrādājot šo plānu, notika sabiedriskā apspriešana un speciālisti vienojās par labāko risinājumu. Ja ir radušās kādas jaunas atziņas, pamatoti argumenti, ka pļaušana netraucēs putniem kādā citā laika posmā, tad dabas aizsardzības plānu pēc termiņa beigām var pārskatīt.”

Lielākā daļa cilvēku, kas pastaigājas gar Liepājas ezeru, parasti pamana tikai gulbjus un pīles, nemaz nenojaušot, ka šajā ūdenstilpē ligzdo vairāk nekā simt putnu sugu, tostarp īpaši aizsargājami putni, piemēram, mazais ormanītis, lielais un mazais dumpis, niedru lija, ragainais dūkuris u.c. Tāpat ezera piekrastē sastopami aizsargājami augi, kā jūrmalas miķelīte, zemeņu āboliņš u.c.

FOTO: Egons Zīverts

UZZIŅAI

Liepājas ezers

Dabas liegums no 1977. gada, ES nozīmes aizsargājama teritorija “Natura 2000”

Platība: 4643 hektāri

Dabas vērtības: Dabas lieguma teritorijas lielāko daļu aizņem Liepājas ezers, kas ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem mezotrofajiem ezeriem ar iesāļiem ūdeņiem raksturīgām augu sugām. Sākotnēji teritorija tika veidota kā ornitoloģiskais liegums ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai. Ezerā ligzdo vairāk nekā simts putnu sugu. Konstatēti divi Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi “3140 Ezeri ar mietturaļģu augāju” un “3150 Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju”, kā arī ap 40 retu un aizsargājamu augu sugu. Ezera austrumu krastā ir vērtīgi pļavu biotopi, no kuriem lielākā nozīme ir molīniju pļavām un jūrmalas pļavu fragmentiem ar iesāļiem jūrmalas biotopiem raksturīgām augu sugām. Teritorija iekļauta starptautiskajā putniem nozīmīgo vietu sarakstā (IBA).

Administratīvais iedalījums: Liepājas pilsēta, Nīcas novada Nīcas un Otaņķu pagasts, Grobiņas novada Grobiņas pagasts.

Avots: Dabas aizsardzības pārvalde

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
5

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
124

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
67

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi