Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Kurš kuram pa priekšu

Monika Sproģe
14:40
01.02.2017
31

Kāds teiks, ka atvērt durvis otram vai palaist pa priekšu, jo īpaši sievieti, ir novecojis stāsts un arhaiska rīcība. Tā kā vairums valstu un sabiedrību uzsver dzimumu vienlīdzības nozīmi, tad atsevišķas pretējā dzimuma rīcības varētu šķist diskriminējošas vai aizskarošas. Lai nu kā, tomēr ir svarīgi pārzināt arī šo etiķetes normu kaut vai tāpēc, ka tā vēl joprojām spēkā un galu galā – tas ir pieklājīgi.

Izprast un pārzināt vēl vienu zelta uzvedības likumu nenāks par ļaunu, palīdzot izvairīties arī no atsevišķiem neveikliem gadījumiem, kas ikdienā atgadās samērā bieži. Sīkāk par smalkā stila niansēm, diplomātisko protokolu un etiķeti stāsta Protokola un etiķetes eksperte Jana Trahimoviča, kura smalkajās niansēs konsultējusi vairākus Latvijas prezidentus un piedalījusies vērienīgās augsta ranga diplomātiskās sanāksmēs.

“Visbiežāk kļūmes atgadās brīžos, kad vēlamies kādu palaist pa priekšu, atvērt durvis, taču nezinām, kā to izdarīt un vai vispār darīt, vai vēl sliktāk – pārcenšamies,” saka J. Trahimoviča.

Vispirms par ienākšanu vai iziešanu. Pastāv uzskats, ka pirmais, kurš ierodas pie aizvērtām durvīm, tās arī atver un pirmais ieiet vai pa tām iziet. Bet eksperte paskaidro – ja vīrietis vēlas izrādīt īpašu cieņu, pieklājību pret sievieti, vecāka gada gājuma cilvēkiem vai kādam ar īpašām vajadzībām, kas atrodas pirmais pie durvīm, tad viņš var piedāvāt savu palīdzību atvērt durvis. Piemēram: “Atļaujiet, lūdzu, man!” u.c. uzrunājot. Ja palīdzību atsaka vai durvis gandrīz jau atvērtas, tad, izvērtējot situāciju, par visām varītēm nevajadzētu traukties uz priekšu un pārņemt atvēršanu pašam.

“Publiskajās vietās, tajā skaitā pie ēkas ārdurvīm, iekštelpās, sabiedriskajā transportā, liftā u.c., parasti vispirms tiek palaisti tie, kuri nāk ārā no ēkas, telpas, lifta vai transporta, tikai pēc tam var ieiet nākamie. Varētu teikt, ka tam, kurš no iekšpuses ver ārdurvis un nāk pa tām iekšā/ ārā, ir priekšroka attiecībā uz tiem, kuri atrodas ārpusē. Tiem, kuri ir ārpusē un dodas iekšā, pieklājība prasa nedaudz uzgaidīt. Izņēmums varētu būt ļoti augsta ranga amatpersona, kuru neatkarīgi no tā, kam ir vai nav priekšroka, būtu ieteicams palaist pa priekšu – kaut vai tā izrādot cieņu pret ieņemamo amatu. Ikdienā šādās situācijās, ja ir vēlme izpalīdzēt, izrādīt īpašu žestu, tad iespējams kādu ielaist vispirms un pēc tam tikai doties pašam. Taču arī tiem, kuri dodas pa durvīm iekšā, nevajadzētu to vienmēr uztvert kā citu pašsaprotamu rīcību. Noteikti būtu aicinājums palīdzēt sievietēm, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem pieturēt durvis un ielaist vispirms,” skaidro eksperte.

Neatkarīgi no dzimuma, dodoties ārā no ēkas vai telpas, vienmēr vajadzētu pārliecināties, vai aiz jums neatrodas vēl kāds. Ja atrodas, tad iespēju robežās censties nedaudz pieturēt otram durvis. Starp citu, šādās situācijās, izturoties vienaldzīgi, ir iespējams radīt otram savainojumus, jo arī durvis var būt dažāda lieluma un svara.

J.Trahimoviča skaidro: “Skatoties pēc statusa un amata rangiem, jāņem vērā, ka hierarhiski augstākai personai no telpas būtu jāiziet pirmajai. Līdzīgi ir ar ienākšanu telpā. Piemēram, oficiālo sasveicināšanos, tikšanos vai pasākumu laikā tiek sagaidīts, ka pirmā ienākošā persona telpā ir arī pati galvenā. Izņēmums var būt – protokola pārstāvis, kuram patiesībā visu laiku jābūt vairākus soļus priekšā amatpersonai, tā teikt – “jārāda ceļš”, taču vienlaikus arī jājūt konkrētā vieta un jācenšas būt mazāk pamanāmam. Tāpat arī, neatkarīgi no dzimuma, zemāka amata ranga pārstāvis var atvērt vai pieturēt durvis augstāk stāvošam amatā.

Interesantas situācijas var gadīties pie t.s. virpuļdurvīm. Jāatceras, ka tradicionāli vīrietis palaistu sievieti pa priekšu, pats sekotu aiz nākamā šādu durvju nodalījuma. Ja tās ir virpuļdurvis, kas darbojas nevis automātiski, bet manuāli, tad vīrietis var palīdzēt tās iegriezt. Ja tās ir īpaši smagas, tad viņš pats var iet sievietei pa priekšu un palīdzēt. Visos pārējos gadījumos – pa tām pirmais dodas tas, kurš pirmais ierodas pie durvīm. Kad esat iekšā virpuļdurvīs, vienmēr jāpārliecinās, vai bez jums tajās atrodas vēl kāds.

Kas attiecināms uz palaišanu pa priekšu, agrākos laikos, pavadot sievieti, kavalieris augšup pa kāpnēm gāja viņai pa priekšu, lejup – pretējā secībā. Mūsdienās tomēr ir jāņem vērā konkrētā situācija – ja jākāpj pa apledojušām kāpnēm, vīrietis, gan lejā, gan augšā kāpjot, iet sievietei blakus. No sabiedriskā transporta vīrietis var izkāpt un iekāpt pirmais, sniedzot dāmai roku. Ikdienā šādi pieklājības žesti pārpildītā sabiedriskajā transportā nav iespējami, taču vienmēr ikviens var palīdzēt veciem cilvēkiem, mātēm ar bērniem un bērnu ratiņiem. Uz eskalatora vīrietis uzkāpj un nokāpj no tā pirmais, tā pārliecinoties, vai sievietei nav nepieciešama kāda palīdzība.”

Atliek secināt, ka smalkā stila noteikumu ievērošanā nav nekā sarežģīta, vajag rīkoties dabiski un likt lietā veselo saprātu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
32

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
92

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
102

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
21

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
216

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
6
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi