Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Kolekcionēt jaunāko vēsturi

Jānis Gabrāns
12:48
23.11.2016
8
B74k6520 1

NBS Instruktoru skolas zālē skatāma vēstures pētnieka Jura Raķa, kurš plašāk pazīstams kā Karostas cietuma gids, izstāde “Kam pogas spīd un zābaks laistās…”, kas veltīta atjaunotās Latvijas armijas simbolikai. Taisnības labad jāsaka, skatāma tikai daļa no J. Raķa plašās kolekcijas, kurā viņš apkopojis Latvijas Republikas militāro un militarizēto struktūrvienību formas tērpus, atšķirības zīmes, apbalvojumus, krūšu zīmes, citas vēstures liecības.

Pēc izglītības viņš ir vēsturnieks, 1991.gadā sācis dienestu armijā, taču vēsturnieka aicinājumu nav zaudējis.

“Man paveicies, ka jau no pirmsākumiem biju klāt, tāpēc arī pats esmu vēstures daļa. No pirmās dienas sāku visu “likt kaudzītē”, un tagad varu teikt – paldies dievam, jo šobrīd diezgan daudz kas jau tīts vēstures miglā. Paies vēl pieci desmit gadi un vēsturnieki sāks lauzt šķēpus, vai tā ir vai nav noticis. Tāpēc svarīgi, lai šī vēsture tiktu saglabāta,” saka J. Raķis.

Viņa apjomīgajā kolekcijā var uzskatāmi izsekot, kā gadu gaitā mainījušies formas tērpi, simbolika, atšķirības zīmes. Kolekcionārs uzsver – lielākā vērtība tajā, ka aiz katras uzšuves, zīmotnes, kas ir kolekcijā, stāv kāds cilvēks. Bijušie dienesta biedri, karavīri, kurus viņš izaudzinājis, novēlējuši katrs savu vēstures daļiņu, un, saliekot visu kopā, var izsekot Latvijas militāro struktūru veidošanos un attīstībai pēc neatkarības atgūšanas.

Juris stāsta, ka katra valsts pati veido savu simboliku, tā bieži balstās tradīcijās, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Teiksim, britu gvarde staigā lāčādas cepurēs, jo tā ir tradīcija; grieķu gvarde staigā plisētos svārkos un baltās zeķēs, un tas nav smieklīgi, tā ir viņu tradīcija. Mūsu karavīru simbolikā redzams daudz folkloras elementu. Zīmotnēs, uzšuvēs tiek attēloti viltīgie zvēri – lūsis, vilks; latviskie simboli – ozollapas; latviskās zīmes. Simbolikas attīstību ietekmējušas arī skolās gūtās vēstures zināšanas, jo misijās tapušas vienības “Spartietis”, “Kentaurs”, kuru uzšuves redzamas kolekcijā. Tiek izmantota arī simbolika, kas vienāda visā pasaulē, teiksim, jūras spēkiem – enkurs.

J. Raķis stāsta, ka, lai arī pagājuši tikai 25 gadi, attīstība šajā laikā notikusi ļoti liela: “1991.gadā bija pamatīgs ķīselis. Gribējās ko pilnīgi citādu nekā padomju armijā, gribējās paņemt to, kas bija pirmās Latvijas armijā, un tika domāts, kā visu pielāgot mūsdienām. Tas nenācās viegli, izvēli ietekmēja arī apgādes problēmas. Teiksim, Liepājā izmantoja bijušās padomju jūrskolas krājumus – siksnas, jo uz sprādzes nebija padomju simbolikas, tikai enkurs. Cepurēm pielika Latvijas simboliku. Tika meklētas dažādas iespējas. No Vācijas veda humāno palīdzību, bija interesanti kamuflāžas tērpi. Interesanti ir stāsti, kā karavīri veidoja zīmotnes, uzšuves, kā rūpējās, lai tās būtu izturīgākas.”

Kolekcijā redzama bruņucepure, kādās pēc neatkarības atgūšanas karavīri stāvēja goda sardzē pie Brīvības pieminekļa. Unikāla lieta kolekcijā ir zīmotne – Brīvības pieminekļa sargs. Kolekcionārs stāsta, ka ne viss saglabājies līdz mūsdienām: “Pareizāk varbūt būtu teikt, nav nonācis manā kolekcijā. Ir pa kādam baltajam plankumam. Kādu laiku Zemessardzē bija obligātais dienests, bija īpašas uzšuves, kādu manā kolekcijā pagaidām nav. Ceru, ka kādam tās saglabājušās, kurš būtu gatavs dāvināt.

Tukšie plankumi pārsvarā ir no pirmajiem neatkarības gadiem, kad viss mainījās tik strauji, ka nepaspēju izsekot. Liela daļa simbolikas, zīmotnēm, kas kolekcijā, vairs netiek lietotas, tās ir vēsture.

Kolekcija papildinās arī šobrīd, jo daudzi zina par manu aizraušanos. Pirmais jūras spēku komandieris admirālis Gaidis Zeibots uzdāvināja savus uzplečus, NBS komandieris Raimonds Graube – uzšuves,” stāsta J. Raķis.

Jautāts par kolekcijas vērtīgāko eksponātu, J. Raķis norāda uz Latvijas karogu. Tam blakus sertifikāts, kas apliecina, ka tieši šis karogs plīvojis virs bāzes misijā Afganistānā. Kolekcijā arī zīmotnes, kas vēsta par latviešu karavīru dalību starptautiskajās misijās, zīmotnes no karavīriem, kuri darbojušies NATO štābos, dažādu karaskolu atšķirības zīmes, kurās mācījušies mūsu karavīri.

J. Raķis jaunāko laiku militārās simbolikas vēsturē ir gluži vai staigājoša enciklopēdija, par katru eksponātu viņam ir stāsts. Viņš var aizraujoši stāstīt, kā viss mainījies, attīstījies, un gatavs labprāt pieņemt kolekcijā tās vēstures liecības, kas līdz šim tai gājušas secen.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
15

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
56

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
195

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Kurpju jaunākās tendences

15:35
08.03.2024
48

Jaunākās kurpju tendences ir mainījušas modes ainavu, piedāvājot jaunus un aizraujošus apavu dizainus. Šajā rakstā tiks izskatītas aktuālās apavu tendences – no futūristiskiem sporta apaviem līdz elegantiem klasiskiem modeļiem. Metāliskas un neona krāsas Metāliskas un neona krāsas ir ļoti populāras pēdējā laikā. Neona toņi dod kurpēm spilgtu izskatu, piesaistot uzmanību. Metāliskie akcenti var piešķirt eleganci […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
30
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
28
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi