Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Katrs mirklis – piedzīvojums (turpinājums)

Sandra Trēziņa
06:52
11.09.2018
9
Bali2 1

Par tempļiem varētu runāt ļoti daudz, jo tie Bali ir uz katra soļa. Katrai ģimenei, katrai iestādei ir savs templis, tad vēl tie, kuri apvieno jau plašākas sabiedrības grupas, kā arī vēsturiskie, no seniem laikiem saglabājušies.

Ja aprēķinātu tempļu aizņemto platību skaitļos, tā noteikti būtu daudz lielāka nekā tā, ko aizņem iedzīvotāju mājokļi un sabiedriskās celtnes. Tempļi, protams, ir saistīti ar reliģiju, un Ba­li salā tas ir hinduisms. Ie­dzi­ļināties šīs reliģijas būtībā nebija un nav mans mērķis, bet to, cik liela nozīme un loma Bali iedzīvotāju ikdienā un kultūrā ir reliģijai, varēja sajust nemitīgi.

Denpasarā ieradāmies va­ka­rā, kad jau bija satumsis, tomēr arī tumsā centāmies saskatīt, ko piedāvā neparastā vide. Neizpratni radīja akmens statujas, ietērptas rūtainos svārciņos. Apjausma nāca vēlāk, kad jau sapratām hinduisma vienu no raksturīgākajām īpašībām- cieņu un pielūgsmi pirmatnējiem spēkiem, gariem; tādēļ katru templi rotā dažādas statujas, turklāt – ietērptas. Bali pielūgsmes objekti iedveš bailes, jo viņu sejas izteiksme ir draudīga, laikam tādēļ viņi tik bieži jāpielabina. Viena no raksturīgākajām sadzīves ainām Bali – ziedojumu trauciņi cilvēku rokās, pie statujām, tempļu teritorijās, pat ceļu krustojumos. Trauciņi tiek gatavoti no banānu lapām, bet ievieto tajos sagrieztus augļus, dārzeņus, rotā ar ziediem, papildina ar vīraka kociņiem.

Protams, paši tempļi ir tūristu apskates objekts Nr.1, arī mēs pabijām vairākos. Ārpus pilsētām mēdz būt veseli tempļu kompleksi. Vispirms jāuzsver, ka tempļi kā celtnes, kas kalpo reliģisku mērķu piepildīšanai, ļoti atšķiras no baznīcām. Tempļi ir vairāk vai mazāk norobežota teritorija, kurā ir vairākas nojumes vai kaut kas līdzīgs kapelām. Pats raksturīgākais – svarīgākajām kapelām ir daudzpakāpju jumts, jo vairāk uz augšu, jo mazāks, veidojot tādu kā konusu. Jo jumta daļu vairāk, jo templis nozīmīgāks. Lielākajos tempļos ir iekārtotas skatuves vai amfiteātris izrādēm, kurām ir liela loma reliģisko rituālu noturēšanā. Un tūristu acīm izrādes tiešām ir piedzīvojums ne gluži satura, kas pastāstīts kustībās, dēļ: izrāžu pamatā ir kāds ar mitoloģiju saistīts stāsts, tā centrā cīņa ar ļaunajiem gariem, kas parasti iekāro kādu skaistu, jaunu meiteni; mīļotais steidz meiteni glābt, viņam palīdz labie gari, labie tēli, starp kuriem noteikti ir pērtiķis. Lielāko baudījumu laikam jau sagādā krāšņie, bagātīgie tērpi, izteiksmīgās maskas, kurās netrūkst krāsu, spalvu, spožu rotu, un muzikālais fons. Gan sitamo instrumentu ansambļa pavadījums vienā no izrādēm, gan 60 -70 vīru dziedājums citā bija kaut kas nedzirdēts un neizjusts mūsu dzirdei. Jā, pārsvarā uz skatuves darbojas vīrieši. Un puskailu vīru koris dzīvas uguns un saulrieta izrotātā skatuvē, izpildot ļoti īpatnēju pavadījumu stundas garumā tikai ar balsīm, ieved tiešām gandrīz transā. Sievietes uz skatuves redzamas maz, bet arī iespaidīgi, un savu lomu, krāšņi tērptas un uzkrāsotas, viņas izspēlē dejās: puspietupienā izpildīti deju soļi; izteiksmīgas lokanu roku un izliektu pirkstu kustības; sevišķi sais­toša acu grozīšana. Jā, tā noteikti ir māksla, kas jāapgūst no paaudzes paaudzē.

Lai cik dīvaini tas mums izskatās, bet pie reliģijas piederas arī pūķu laišana. Pūķis debesīs ir zīme, ka cilvēki uzrunā garus, prasa, piemēram, sausuma periodā, lietu. Ārī pūķu pagatavošanā izdomas netrūkst, tie ir patiešām iespaidīgi izmēros- vairāku metru gari un plati-, kā arī krāsās un formās dažādi. Pūķu palaišanā vajag vismaz sešus vīrus: divi tur auklas galu, divi palīdz auklu regulēt, pārējie nes pašu pūķi. Un nebija nevienas apdzīvotas vietas, virs kuras skatienu nepiesaistītu pūķi.
Tā jau nu ir, ka katra apmeklēta vieta paver plašāku redzesloku, rada lielāku interesi par pasauli. Pēc atgriešanās no Bali jau vairākkārt manu uzmanību piesaistījuši citu stāsti par In­do­nē­zi­jas salām. Starp tiem vairāki bries­mustāsti par kanibāliem, kas joprojām esot realitāte dažās no tām. Taču man par cilvēkiem Ba­li salā palicis vislabākais iespaids. Patiešām, tik izteiktu vies­­­mīlību nav nācies piedzīvot nekur. Ne tikai viesnīcas personāls, arī cilvēki ielās, veikalos, tempļos vienmēr bija laipni, izpalīdzīgi, smaidoši. Vis­lielākā cieņa mūsu grupu pavadošajam gidam, kurš katru rītu mūs jau gaidīja un vakarā pavadīja līdz viesnīcai, lai cik vēlu arī nebeigtos diena. Savus pienākumus un atbildību viņš nedalīja ne ar vienu un autobusā visus pār­­skaitīja pats. Tur­klāt jau pēc nedēļas gandrīz skaidrā latviešu valodā mūs uzrunāja: “Mīļie draugi!” Pa­tie­šām ne­saprotu, kā koru festivāla orga­ni­zatori noslēguma pa­sā­ku­mā, kad bija jau satumsis, starp vairākiem tūkstošiem da­līb­­nieku, tērp­tiem vienādos krek­liņos, atrada katru kori, lai pienestu glīti iepakotas siltas vakariņas!

Ar ko vēl pārsteidza Bali? Ar to, ka neredzējām ubagojošus, streipuļojošus vai ļoti piekusušus cilvēkus guļam kādā paēnā, kas taču tik siltā zemē būtu ļoti iespējams. Ra­dās iespaids, ka visi strādā, visi ir no­dar­bināti. Vei­­kalos, viesnīcās apkalpotāju netrūkst, kad tika pasniegtas vakariņas, visam līdzi sekoja vismaz septiņu acu pāri, veikalā vienmēr tika piedāvāta palīdzība, ja tika manīts, ka kaut ko nesaprotam. Bet nogurušo trūkums ielās izskaidrojams vienkārši – no alkoholiskajiem dzērieniem pamatā tiek lietots alus. Stiprāki dzērieni veikalā atrodas aiz atslēgas, lai tos iegādātos, jāiziet tāda garāka procedūra, obligāta ir arī pase.

Jā, un vēl, uz Bali var doties arī tad, ja gribas sajusties miljonāram. Lai tiktu pie miljons rūpijām, vajadzēs vien apmēram 60 eiro.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
22

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
57

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
195

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Kurpju jaunākās tendences

15:35
08.03.2024
48

Jaunākās kurpju tendences ir mainījušas modes ainavu, piedāvājot jaunus un aizraujošus apavu dizainus. Šajā rakstā tiks izskatītas aktuālās apavu tendences – no futūristiskiem sporta apaviem līdz elegantiem klasiskiem modeļiem. Metāliskas un neona krāsas Metāliskas un neona krāsas ir ļoti populāras pēdējā laikā. Neona toņi dod kurpēm spilgtu izskatu, piesaistot uzmanību. Metāliskie akcenti var piešķirt eleganci […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
30
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
28
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi