Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Katra tukšā pudele nes naudu

Druva
05:51
22.10.2021
8
Arzemju Pieredze 1

Kamēr mēs Latvijā vēl tikai ar nepacietību gaidām depozīta sistēmas ieviešanu, citās Eiropas valstīs tāda darbojas jau gadiem. Jāteic gan, ka pārāk plaši tā izplatīta nav, jo ieviesta vien desmit valstīs. Pirmā bija Zviedrija jau tālajā 1984. gadā, bet Lietuva depozīta sistēmu ieviesa samērā nesen, 2016. gadā.

Bērni kabatas naudu pelna paši

Lai uzzinātu, kas mainās paradumos, kad šāda sistēma valstī darbojas, vaicājām mūsu tautiešiem, kas tagad pastāvīgi dzīvo ārvalstīs. Tur, kur depozīta sistēma darbojas, uzrunātās latvietes uzsvēra tikai pozitīvus ieguvumus. Pirmkārt, apkārtējā vide nenoliedzami ir tīrāka nekā pie mums, otrkārt, tas rosina lielāku uzmanību pievērst atkritumu šķirošanai.

Šķiet, vistālāk arī šajā aspektā tikusi Zviedrija. Dace Balode, kuras dzimtā puse ir Jaunpiebalga, šajā Ziemeļvalstī dzīvo 19 gadus un jau ierodoties satikusies ar depozīta sistēmu. Viņa neslēpj savu pārsteigumu, ka Latvijā tikai tagad nonākuši līdz tam: “Bet – labāk vēlāk nekā nekad.”

Dace pastāsta, ka Zviedrijā gadu gaitā audzis to vietu skaits, kur var nodot pudeles un skārda traukus: “Šī infrastruktūra ir ļoti attīstīta, par to vispār nedomājam, jo zinām, ka, ejot uz veikalu, tur varēsim nodot otrreiz pārstrādājamo iepakojumu. Zviedrijā atkritumu šķirošanai kopumā pievērš ļoti lielu uzmanību, tur daudz kas tiek nošķirots, arī tara, kas der depozītam, tiek uzkrāta, un, ejot uz veikalu, to ņemam līdzi, tā ir normāla situācija. Ja piemirstas vienā reizē, sakrājam divus, trīs maisus. Nododot pudeles, taromāts izsniedz kvīti, ko var izmantot uzreiz konkrētajā iepirkšanās reizē, bet var uzkrāt, jo kvīts derīga kādu gadu. Var krāt sev vai dot bērniem kā kabatas naudu. Patiesībā bērniem ir motīvs nest tukšās pudeles uz veikalu, jo tā viņi tiek pie naudas kādam kārumam. Neviens arī nekautrējas, kad iet ar tukšu pudeļu maisiem uz veikalu, jo tā taču dara visi.”

Protams, ne visiem zviedriem ir vajadzība pēc mazās naudiņas, ko var šādi atgūt, viņi nododamo iepakojumu atstājot šķirošanas laukumos, dažkārt arī sabiedriskās vietās. Tur to savācot tie sabiedrības pārstāvji, kam trūkst naudas iztikai. Cilvēki no Austrumeiropas valstīm, kas nevēlas strādāt, nereti sastopami ubagojot vai uzlasot to taru, kas der depozītam. “Var teikt, ka ar šiem iebraucējiem saasinās sociālā problēma, bet, no otras puses, viņi, paceļot katru nomestu iepakojumu, kas der depozītā, palīdz uzturēt tīru vidi,” saka D. Balode.

Atbrauc svinēt, aizbrauc ar maisiem

Nesen sistēma ieviesta Lietuvā. Gunta Gelgote no Līgatnes, kura jau ilgus gadus dzīvo Viļņā, stāsta, ka arī tur iespēja nodot tukšās dzēriena pudeles pārstrādei jūtami ietekmējusi vides tīrību. Lietuvā sabiedrība ziņu par depozīta sistēmas ieviešanu uzņēmusi pozitīvi. “Cilvēki iekrīt azartā, jo par katru vienību var atgūt desmit centus, un visi taru uz veikaliem nes ļoti cītīgi. Pavisam mazos veikalos to nevar nodot, bet ir pietiekami daudz vietu, kur pieņemšanas automāti uzstādīti. Pie tā ātri pierod, un cilvēki sāk rēķināt. Varētu jau tās pudeles samīcīt, iemest šķirotajos, bet sāc domāt, ka tā ar katru iepakojumu izmet desmit centus. Varbūt labāk likt kastē, un, ejot uz veikalu, nodot,” Gunta ir pārliecināta.

Viņai prieks redzēt, kā mainījusies cilvēku attieksme. “Teiksim, brauc kompānija svinēt kādus svētkus uz laukiem vai pie dabas un mājās atgriežas ar maisiem, kur tukšā tara, nekas atstāts netiek. Protams, gadās arī izņēmumi, bet vienmēr būs kādi, kuri šo taru savāks, kuriem desmit centi noder,” novērojusi mūsu tautiete.

Kopumā esot jūtams, ka depozīta sistēmas ieviešana ļāvusi lietuviešiem būt krietnu soli tālāk atkritumu šķirošanā. Visur valstī ir konteineri dalītai atkritumu šķirošanai, un daudziem tā ir ikdienas norma – šķirot. “Ik pa laikam dzīvoju arī Liepājā, un tur man ļoti pietrūkst ērtas iespējas šķirot. Automātiski turpinu šķirot atkritumus, tikai nav, kur izmest. Tagad ar prieku klausos, ka arī Latvijā beidzot būs depozīta sistēma,” Gunta saka.

Mājās četri konteineri

Rīdziniece Iveta Prese jau 20 gadus dzīvo Vācijas pilsētā Rastedē. Kad tur ieradusies, depozītu sistēma jau darbojusies. “Protams, man tas bija kas jauns. Sākumā biju nesaprašanā, kāpēc man par pudeli, bundžu jāmaksā vairāk?! Vācijā par PET pudeli vai kolas bundžu jāsamaksā 25 centi, tātad – ja nopirki četras, tas jau ir viens eiro. Stikla tara ir lētāka, zem 20 centiem. Tas liek domāt, vai šo eiro kaut kur vienkārši izmest vai tomēr dabūt atpakaļ. Un, ja brauc nodot reizi mēnesī, tur jau salasās pat 20 eiro. Katrā veikalā, kur pārdod dzeramos, jānodrošina, lai pircējs var taru nodot atpakaļ. Protams, ir cilvēki, kas domā, ka 25 centi nav nauda, un piknikā bundžas tiek atstātas, bet vienmēr ir cilvēki, kas tās salasa un nodod,” novērojusi Iveta.

Kopumā šķirošanas kultūra Vācijā ir augstā līmenī, tiek šķirots stikls pa krāsām, arī pārējais, tostarp bioloģiskie atkritumi. “Dzīvoju privātmājā, un mums ir četri konteineri, kur likt šķirotos atkritumus. Tas jādara apzinīgi. Ja neesi pareizi sašķirojis, konteiners netiek paņemts, bet pie tā pieliek zīmīti, ka saturs jāpāršķiro pašam. Tā ir kā mācību stunda šķirošanā. Mums tas nav gadījies, ir dzirdēts par tādiem gadījumiem, bet es šādu mācību stundu negribētu piedzīvot,” I. Prese padalās savā pieredzē.

UZZIŅAI

Depozīta sistēmas ieviešana Eiropas valstīs

Zviedrija – 1984. gads,

Islande – 1989. gads,

Somija – 1996. gads,

Norvēģija – 1999. gads,

Dānija – 2002. gads,

Vācija – 2003. gads,

Igaunija un Nīderlande – 2005. gads,

Horvātija – 2006. gads,

Lietuva – 2016. gads.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
8

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
126

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
72

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi