Raksti

Dzīves stils

Katra kultūra jāmāk izaudzēt

Cidonijām raža laba. Līgatnietis Krists Zicmanis ar šīs vasaras ogu ražu ir apmierināts, vienīgi rudens avenēm nogatavoties traucē vēsais laiks.
Foto: Sarmīte Feldmane

Rudens vienmēr sagādā pārsteigumus. Vienu gadu ilgi turas silts, citu lietains, ka nevar tikt tīrumā, šogad agrāk nekā pēdējos gados uznāca salnas.

“Katru rītu skatos prognozi. Vasarā apkaimē lija, “Zan­deriem” mākoņi gāja apkārt. Tika vien nebūtiski nokrišņi. Pēdējos divos gados toties nebija pavasara salnu, bet šoruden pārsteidza agrāk,” saka līgatnietis Krists Zicmanis.

Avenēm vajag siltumu

Pārstaigājot rudens aveņu lauku, K.Zicmanis vērtē: “Pērn jau augusta vidū ogas bija gatavas. Tagad vēlākā šķirne vēl nav īsti sākusi sārtoties. Ogu aizmeties ļoti daudz. Pēc karstās un sausās vasaras vajag vien siltākas un sau­lainākas dienas, tad ogulāji būs sarkani.

“Avenes  vasarā laistījām, upenēm, cidonijām dziļāka sakņu sistēma, arī ģeotekstils notur mitrumu.    Pērn avenēm    uzmetās rūsa, nopļāvām, sadedzinājām, tikai tā var iznīcināt slimības un kaitēkļus. Bioloģiski saimniekojot, iespējas nav plašas,” stāsta K.Zicmanis.

Pieprasījums pēc rudens avenēm ir liels. Iepriekšējos gados no Līgatnes tās piegādāja arī lielveikaliem, bet to nodrošināt nav tik vienkārši. Šoruden brauc paš­lasītāji.  “Kad ielikām ziņu feis­­­bukā un apskatā, kurās saimniecībās var braukt lasīt rudens avenes, telefons zvana nepārtraukti. Rīdzinieki ir sajūsmā ne tikai, ka var lasīt ogas, bet arī par apkārtējo dabu. Teju katrs otrais pajautā, vai drīkst izjāt ar zirgu.    Domino jau ir 31 gads, bauda brīvību un papildina lauku ainavu,” pastāsta līgatnietis un atzīst, ka pašlasīšana saimniekiem ir izdevīga, protams, jārēķinās, ka lasītāji ir dažādi.

Pamatkultūra – aronijas

Aronijas jau novāktas. Stādījumi aizņem 35 hektārus. Pie tā, ka Krists kopā ar tēvu Gunti    sāka nodarboties ar ogu audzēšanu, vainojamas tieši aronijas. Īpašumā tika iegūti kādreizējās padomju saimniecības aroniju lauki, tie bija jāapsaimnieko. Aronijas nopļāva, atauga dzinumi. Pēdējos gados stādījumi palielināti. Tagad tāpat kā pirms gadu desmitiem Līgatnē redzami plaši aroniju lauki.

“Aronijām lielākās problēmas sagādā meža dzīvnieki. Jaunajos dārzos nograuž jaunos dzinumus, pirmajos gados vēl nekas, krūmi sacero, bet vēlāk nograuž ražojošos zarus. Šogad tas bija ļoti redzams. Ko darīt, jāsadzīvo un jārēķinās, ka 40, 50 staltbriežu bars paviesosies aronijās. Arī mežacūkas sāk atgriezties, mežs jau uzrakts. Žogu aplikt nav reāli,” stāsta Krists un piebilst, ka aronijām lielās ražas vēl priekšā, tikai desmit hektāri ir vecie stādījumi. Saimniecībā aronijas arī turpmāk būs pamatkultūra.

Savi lauki cidonijām, upenēm

Turpat blakus laukā astoņos hektāros pretī saulei tiecas zeltainās krūmcidonijas. “Par ražu nevar sūdzēties, augļi gan mazāki nekā citus rudeņus. Vasarā iemetās tinējs, bet daudz neapskādēja. Zinu, ka citiem cidoniju audzētāju laukiem nodarīja lielus zaudējumus,” atklāj K.Zicmanis.
Ja aronijas, upenes var novākt ar tehniku, cidonijas tikai ar rokām.    “Vienā projektā analizējām krūmcidoniju    audzēšanu, spriedām arī, kā varētu mehanizēt novākšanu. Diemžēl pagaidām nav risinājumu. Cidonijas auglim, ja dabū triecienu, izveidojas bojājums, auglis tūlīt jāsasaldē. Tā izskatās stingra, bet tā nav,” stāsta līgatnietis un piebilst, ka līdz mīnus pieciem grādiem sals cidonijām skādi nenodara. Cidoniju stādījumus iecerēts palielināt. K.Zicmanis pārliecināts, ka tā ir kultūra, kurai pieprasījums tikai palielināsies.

Šovasar  no 13 hektāriem upeņu tika ievākta    laba raža. Arī pieprasījums un cena apmierināja audzētājus. “Jārēķinās, ka cena kritīsies.    Bioloģiski audzētu upeņu pietrūkst, Rietumeiropā ir pieprasījums, bet visu, protams, noteiks ekonomiskā situācija,” teic K.Zicmanis un piebilst, ka pirms gadiem desmit aronijas savukārt labprāt iepirka Krievija, tad cena nokritās.

Daba dod, saimniekam jādomā

“Jārēķina līdzi, pārsteigumu daudz. Nav kā ar graudiem, iesēj, neiegūsti ražu, sēj nākamgad. Ogulāji dod peļņu ilgtermiņā, pirmo tikai pēc gadiem. Aronijām piektajā gadā, upenēm trešajā. Realizācija vienu gadu ir bez problēmām, citu nevienam nevajag, jāatdod lēti. Ja slikts gads, vairāk ieguldīts, nekā iegūts, ” stāsta K.Zicmanis    un piebilst, ka, lai sāktu audzēt ogas, ir daudz jāiegulda: jāpērk stādi, ģeotekstils, stādījumi jākopj. Viņš pārliecinājies, ka stādīt laukā bez ģeotekstila nav praktiski, tāpat jādomā, kurām kultūrām jāierīko laistīšanas sistēmas.    “Ko vien iespējams, mehanizējam, lai nav jāalgo strādnieki, lai paši varam tikt galā. Stādus audzējam paši, kādas jaunās, ražīgākās šķirnes nopērkam,” uzsver līgatnietis un atzīst, ka, domājot par izaudzētā realizāciju, stāsies kādā kooperatīvā, tas dod lielāku drošību.    Patlaban izveidojusies laba sadarbība ar vairākiem pārstrādātājiem.

Bioloģiskā saimniecība    SIA “Unus” Līgatnes pagastā kopā ar nomas zemēm apsaimnieko 110 hektārus. Ir īpašnieki, kuri slēdz ilgtermiņa līgumus, jo saprot, ka ogulājus stāda ilgākam laikam.

Vēl pirms pāris gadiem saimniecībā audzēja arī gaļas lopus. “Bija ap 40 liellopu, jādomā, vai palielināt ganāmpulku. Nav tik daudz zemes, lai pietiktu ogulājiem un ganāmpulka uzturēšanai. Tagad audzējam tikai ogas,” stāsta K.Zicmanis un uzsver, ka ne jau katrs lauks  der ogulājiem, piemēroti ir ap 70 hektāri. Ir skaidrs, ka tiks audzētas aronijas, cidonijas, upenes, kā papildkultūra rudens avenes. Šovasar pārējos laukos tika iesēti griķi. Diemžēl dažviet stiprā salna nosaldēja vēl  nenogatavojušos graudus.

Katrs rudens sagādā kādu pārsteigumu, bet K.Zicmanis , agronoms pēc profesijas, uzsver, ka ogu audzēšana ir nozare, kas viņam patīk. Tikai jāstrādā. Iz­mantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, iegādāts          traktors, lai izpļautu ogulāju rindstarpas, arī stādi un ogu kastes. K.Zicmanis vērtē, ka ar katru gadu projektos konkurence palielinās. Tas liecina, ka zemnieki domā par attīstību, modernizāciju.    Tāpat kā līgatnieši Krists un Guntis Zicmaņi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *