Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Jūra, miers, Mazirbe

Jānis Gabrāns
14:00
28.07.2015
10
Mazirbes Baznica

Jau vairākas vasaras cenšos izbrīvēt dažas dienas, lai atslēgtos no informācijas plūsmas, tādējādi attīrot gada laikā piepildītos failus. Par šādu attīrīšanās vietu esmu izvēlējies Mazirbi un saprotu, ka nav nekā labāka par šādu aizbēgšanu. Pieļauju, ka, arī dodoties uz kādu Vidusjūras salu, varētu panākt līdzīgu efektu, taču tad liels laiks jātērē lidostās, lidmašīnās, trinoties ļaužu pūļos, kas nemaz nevilina.

Kāpēc Mazirbe, ja tepat ir Vidzemes jūrmala? Ir, bet tas īpašais miers un klusums ir tikai Kurzemes atklātajā jūrā. Te 50 gadus bijusi slēgtā zona, tā nav piedzīvojusi tik plašu apbūvi kā līča krastos. Turklāt tur ir ļoti maza iespēja satikt kādu paziņu, kurš gribēs padalīties kādos politiskajos vērtējumos vai palūgs par kaut ko uzrakstīt “Druviņā”. Šogad, staigājot no Mazirbes līdz Košragam, apmēram divu kilometru posmā neredzējām nevienu cilvēku. Tikai jūra, saule, smiltis, vēju šalkas un priežu mežs. Var apsēsties kāpās, skatīties uz jūru, atslēgt domas un sajust, kā prāts attīrās. Tie ir brīži, ko novērtēju arvien vairāk.

Mazirbe ir arī vieta, kur neaizmirstami garšo tikko kūpinātas butes. Sēžot jūras krastā un pamanot, ka zvejas laiva nāk krastā, ir skaidrs, kā nākamajā dienā vairākās vietās būs norādes, ka tirgo kūpinātas butes. Un neesmu kļūdījies, arī pie veikala pašā Mazirbes centrā vienmēr ir kāds pārdevējs. Vīrs, kurš butes tirgo, gan stāsta, ka šobrīd tās vēl tādas sīkas, īstais laiks esot augustā, septembrī, bet nav laika gaidīt, jo kārdinošā smarža vilināt vilina. Viņš iesaka ņemt ilgāk kūpinātās, tādas savām vajadzībām gatavojot vietējie, bet ātrā versija esot tūristiem. Laikam jau mūs notur par tādiem kā savējiem. Ilgāk kūpinātās droši varot kādu laiku glabāt. Nav laika gaidīt līdz apmešanās vietai, turpat veikalā tiek nopirkta maize, alus, un svētku mielasts var iet vaļā. Var ēst pilnām mutēm, jo zivju tirgotājs turpat blakus, vienmēr var aiziet un nopirkt vēl vienu zivtiņu. Ēšanas procesā visas nianses svarīgas – svaigi kūpinātas butes garša, smarža un pats lupināšanas process. Ideāli! Te nu vietā leģendārais teiciens – kas var būt labāks par šo!

Bet ne jau tikai jūra un butes raksturo Mazirbi. Tur vērts iegriezties kaut vai garāmbraucot. Mazirbe ir lielākais lībiešu ciems Baltijas jūras Kurzemes piekrastē, un augusta pirmajā sestdienā tur notiek lībiešu svētki. Mazirbē atrodas 1939. gadā celtais Lībiešu Tautas nams, kurā skatāma ekspozīcija par lībiešu vēsturi un kultūras mantojumu.

Kāpu zonā iespējams apskatīt laivu kapsētu, kas veidojusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Padomju armija centās ierobežot zvejniecību piekrastē, laivām vairs nebija pielietojuma, tās novietoja piekrastes kāpās, kur lēnām padevās laika zobam.

Jūrā, iepretim Mazirbei, redzamas zvejnieku ostas steķu paliekas. Pirmskara Latvijas laikā šī bijusi aktīva zvejniecības vieta, šobrīd par to vēsta tikai atmiņas. Tāpat kā par padomju laika ro-bežsardzes aktivitātēm. Jūras krastā joprojām slejas sargtornis, kur modrie robežsargi vēroja, lai kāds nedomā iekļūt valstī, bet jo īpaši – vai kāds nedomā pamest “laimīgo zemi”.

Esot Mazirbē, noteikti jāaiziet līdz baznīcai, kas ir viens no skaistākajiem Kurzemes piekrastes dievnamiem. Padomju laikos izdemolēts, pēc Atmodas, pateicoties aktīviem cilvēkiem, piedzīvoja atdzimšanu un tagad priecē gan ceļotājus, gan baznīcēnus. Baznīca atrodas kalnā, sākotnēji tā kalpojusi arī kā dienas orientieris kuģotājiem.
Pie baznīcas veco kapu kalniņš – viduslaiku un mūsdienu kapsēta, kurā atrodas vairāki interesanti objekti. Būtu labi sastapt kādu vietējo, kurš parādītu un pastāstītu ko vairāk. Mums izdevās, un tagad zinām, ka tur atrodas Vecā Taizeļa piemineklis – rakstnieka Marģera Zariņa stāstā un lugā aprakstītā vecā Taizeļa prototipa – zvejnieka Nika Freimaņa (1845-1908) kaps. Bet kā īpašs objekts tiek rādīts vilkača kaps – teikām un spoku stāstiem apvīta vieta – sens, ar akmeņiem apkrauts, kaps. Stāstītāja atklāja, ka šī esot vienīgā Latvijā zināmā vilkača kapa vieta.
Bet pāri visam tomēr ir tas īpašais Mazirbes miers un Kurzemes jūrmala, un, protams, neaizmirstamie saulrieti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
63

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
21

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
37

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
151

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
39

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Lai skaisti ikdienā

10:04
09.04.2024
332

“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai    mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka. “Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi