Raksti

Dzīves stils

Jauni izaicinājumi sev – bērnu rotaļu istaba

Gandarīti. Ivars un Laura Cekuli ar dēlu Martinu pašu veidotajā rotaļu istabā bērniem.
Foto: no albuma

Jebkāda uzņēmējdarbība saistīta ar riskiem. Uzņēmēji nevar būt droši, ka viņu biznesa plāni dzīvē īstenosies tāpat kā “uz papīra”. Cēsnieki Laura un Ivars Cekuli līdztekus sveču ražošanai februāra beigās uzņēmās riskēt un atvēra Laureta bērnu rotaļu istabu Cēsīs.

Uz jautājumu, kā radās ideja par bērnu rotaļu istabas izveidi, Laura “Druvai” stāsta: “Mums ir dēls, kurš ik gadu kopā ar draugiem labprāt svin savu dzimšanas dienu. Tā kā mājas apstākļos apmēram desmit bērnus nodarbināt ir sarežģīti, vedām visus uz Valmieru, Siguldu vai pat Rīgu izklaidēties. Nokļūšana uz citām pilsētām bija sarežģīta, meklējot variantus ballītēm tuvāk mājām, sapratām, ka Cēsīs līdz šim bija iespējas bērniem organizēt pasākumus tikai savā mājā, dzīvoklī vai viesu mājā. Tā bija tukša niša. Sapratām vajadzību un izlēmām pamēģināt.”

Laureta bērnu rotaļu istaba atrodas Cēsīs, Vaļņu ielā. Telpas paredzētas bērnu ballītēm. Rotaļu istabā ir Latvijā ražotas Annels piepūšamās atrakcijas, slidkalniņš ar bumbu baseinu un tematiskie stūrīši bērniem: veikala kase ar rotaļu produktiem, virtuve ar cepeškrāsni, dažādas citas rotaļlietas, tunelītis mazākiem bērniem. Atrakcijas drīkst izmantot bērni līdz astoņu gadu vecumam. “Telpas ir paredzētas aptuveni desmit bērniem un sešiem pieaugušajiem. Bērnus izvirzām priekš­plānā. Svētku galdam pieejami neplīstoši trauki ēdiena servēšanai, ūdens kanna tējai un kafijai, galdi un krēsli,” atklāj Laura.

Istabas iekārtojums ir pašu radīts, paši krāsojuši sienas un durvis, ieklājuši arī paklāju. “Mūsu septiņgadīgais dēls Martins palīdzēja saprast, kas istabas izveidē nepieciešams. No viņa redzespunkta daudz ko ieguvām. Martins bija mūsu būvuzraugs,” smaidot atklāj Laura.

Sākoties Pvasarim, pasaules situācija ieviesa korekcijas Laureta bērnu rotaļu istabas plānos – darbība uz laiku bija jāpārtrauc. Sākumā bijuši daži pasākumi, bet pēc tam epidemioloģiskie drošības noteikumi aizlieguši strādāt. Rezervācijas bija vairākus mēnešus uz priekšu, bet diemžēl tās bija jāatceļ. Tagad Laura ir priecīga, ka bērnu rotaļu istaba atkal darbojas.

Vai interesenti šādai bērnu rotaļu istabai ir Cēsu un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji? Laura stāsta: “Tie, kuri viesojušies, ir cēsnieki un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji. Apmeklētāji teic, ka ir ļoti apmierināti, bērni izdzīvojušies, atpūtušies, un nelielā nekārtība, kas neizbēgami rodas, nav pašu mājā. Mazliet brīnos, kāpēc Cēsīs līdz šim nekā tāda nebija, jo citur Latvijā bērnu rotaļu istabas ir. Zinu, ka pavasarī, kad mēs atvērām savu, Cēsīs durvis vēra vēl viena svinību vieta bērniem. Bet neesam konkurenti, manuprāt, koncepti mums atšķiras.”

Tāpat kā Laureta Candles, arī Laureta bērnu rotaļu istaba ir ģimenes uzņēmums, kuri darbojas nesaistītās nozarēs. Laura un Ivars ar sveču ražošanu un to izejmateriāliem nodarbojas jau gandrīz desmit gadus. Laura teic, ka visu var savienot, ja saplāno.

Uz jautājumu, kā ir būt uzņēmējai, Laura atbild: “Grūts jautājums. Ir gan labās, gan sliktās puses. Kā darba ņēmēja neesmu strādājusi, izņemot prakses vietās, tāpēc salīdzināt man ar kaut ko citu ir grūti. Sveces un bērnu istabu neuztveru kā darbu. Ar lielāko prieku dodos uz šīm vietām, jo daru to, kas pašai tīk. Ja citiem svētdienā ir nepatīkamas sajūtas, ka brīvdienas beigušās un nākamajā dienā jāceļas uz darbu, tad manas sajūtas ir citādas. Tas ir prieks!”

Uzsākt uzņēmējdarbību ir riskanti. “Tiem, kuri baidās, nekas nesanāks. Kaut ko jaunu uzsākot, nav simtprocentīgas drošības garantijas. Man pašai arī nepatīk riskēt, bet nekad mēs nevaram būt pārliecināti, vai piedāvātais produkts vai pakalpojums “aizies tautās”. Neviens nevarēja paredzēt, ka bērnu rotaļu istaba kādu laiku nevarēs darboties,” dalās pārdomās Laura, un atklāj: “Bērn­­istabā ir daudz ieguldīts, nemāku teikt, vai tuvākā gada laikā vēl paplašināsimies, bet mērķi ir. Vai darbosimies vēl kādā citā nozarē? Atbildes uz šo jautājumu man nav. Katrai idejai ir noteikts brīdis, kad tā jārealizē. Kad atnāk jauna doma, jāsaprot, vai tā būs derīga arī citiem, ne tikai sev. Tas, manuprāt, ir pats galvenais.”

Laura atzīst, ka lielākais dzinulis ir prieks par to, ko dari. “Galvenais, lai nepazūd darba prieks, kāds mums ir līdz šim. Tā ir lielākā vērtība.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *