Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Jāatšķetina kanalizācijas cauruļu mudžekļi

Zane Sproģe
14:30
09.12.2020
15
Af 04960 1

Ministru kabineta noteikumi Nr.384 “Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” paredz, ka pašvaldībām līdz 2022. gadam jāizveido decentralizētās kanalizācijas reģistrs un apsaimniekošanas sistēma. Tomēr šis jautājums nav atrisināts, var secināt pēc sarunām ar novadu atbildīgajiem speciālistiem.

Katrā pagastā situācija atšķiras

Saldus novadā pienākums apzināt situāciju ar decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzticēts pašvaldības kapitālsabiedrībai “Saldus komunālserviss”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Blūms stāsta, ka līdz šā gada 1. janvārim no pagastu pārvaldēm pārņemti dzeramā ūdens piegādes un kanalizācijas ūdeņu savākšanas pakalpojumi. Saldus novadā ir 15 pagasti, un situācija katrā atšķirīga. 10 pagastos pēc iepriekšējās novadu reformas 2009. gadā realizēti ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti, daļēji atjaunoti vai no jauna izbūvēti kanalizācijas cauruļvadi, attīrīšanas iekārtas, spiedvadi, sūkņu stacijas, arī atdzelžošanas stacijas un ūdensvadi. Piecos pagastos nekas tāds nav veikts.

Lai gan ūdenssaimniecības sakārtošanā Saldus novadā kopā ar ERAF finansējumu ieguldīti vairāk nekā 6,5 miljoni eiro (pēc www.esfondi.lv vietnē pieejamās informācijas), darāmā vēl ir daudz. Lai pie centrālās kanalizācijas sistēmas pieslēgtu visas mājas blīvi apdzīvotos ciemos, jāizbūvē papildu kanalizācijas tīkli, jāatjauno novecojušās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kur tas nav izdarīts, jāremontē vai jānomaina bojātie, savu laiku nokalpojušie kanalizācijas tīkli. Tam nepieciešams vēl lielāks finansējums par jau izlietoto.

J. Blūms stāsta, ka, pārņemot kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu, uzņēmums secinājis: daudzviet ir liela lietus ūdens pieplūde. “Ja caur sūknētavu izplūst lietus ūdens, tas lieki tērē elektrību, notekūdeņu attīrīšanas iekārtās kavē attīrīšanas procesus. Lietus ūdens ieplūšanu attīrīšanas iekārtās nav iespējams novērst pilnībā, bet to var krietni samazināt. Lielākoties tas nozīmē, ka jāpārbūvē visa kanalizācijas sistēma, labākajā gadījumā ir iespējams atvienot drenāžu vai lietus ūdens ievadu. Piemēram, Druvā un Šķēdē izrādījās, ka drenāžas caurules apzināti ievadītas kanalizācijas trasē. Tās apsekojot, esam atklājuši vietas, kur tiek ievadīts ūdens, kas tek no māju jumtiem vai krājas uz ielām. No vienas puses, var saprast – ja tā nebūtu izdarīts, šīs vietas applūstu. Pareizāk būtu risināt abas problēmas vienlaikus, izbūvējot atsevišķas trases sadzīves notekūdeņiem un lietus un drenāžas ūdeņiem. Taču tas ir dārgi, bieži naudas taupības nolūkos un ātrāka risinājuma meklējumos izvēlas tās apvienot,” viņš saka.

Viens no veiksmīgākajiem piemēriem Saldus novadā ir Lutriņu pagasta Namiķu ciems. Tur izbūvēja jaunu kanalizācijas sistēmu, bet veco atstāja lietus ūdens savākšanai. Ciems ir neliels un kompakts, tādēļ arī vislabākie rādītāji novadā – lietus ūdeņu ieplūde kanalizācijas sistēmā ir vismazākā. Namiķi ir vienīgā vieta novadā, kur centralizēta kanalizācijas sistēma pieejama visā ciemā. Tajā gan specifiski ir gandrīz tikai daudzdzīvokļu mājas.

Jāpārmēra un jāpārbūvē

“Saldus komunālservisa” darbiniekiem jāveic izpēte, jo liela daļa no kanalizācijas trasēm nav uzmērīta, tāpat ne vienmēr atzīmes par kanalizācijas trašu reālo atrašanās vietu dokumentos atbilst situācijai dabā. J. Blūms skaidro: “Jāveic visu ciemu kanalizācijas sistēmu uzmērīšana un analīze, bet tas prasa daudz laika, jo ir vietas, kur par esošajiem tīkliem nav nekādas informācijas. Šobrīd esam pilnībā uzmērījuši kanalizācijas tīklus Bukupē, lielākus posmus Druvā, Zirņos, Ēvaržos. Pirms ūdenssaimniecību pārņemšanas pašvaldības nolīgti mērnieki cauruļvadus uzmērīja vēl trijos pagastos.”

Lai gan Rubā uzbūvēta jauna attīrīšanas iekārta, tajā ir liela lietus ūdens pieplūde. Turklāt daļā ciemu kanalizācijas tīklu vispār nav, tādēļ nevar centralizēti savākt notekūdeņus. Situācija ir ļoti atšķirīga. Vienā vietā attīrīšanas sistēma pārbūvēta un kanalizācijas tīkli atjaunoti divās kārtās, taču atklājies, ka jaunbūvētajās attīrīšanas iekārtās pieplūst par daudz drenāžas un lietus ūdeņu, tāpēc izbūvēta atsevišķa saimnieciskā kanalizācija. Citur kanalizācijas sistēma ir tikai daļā teritorijas, bet vēl citā ciemā par kopēju kanalizāciju nevar runāt, jo ēkas atrodas tālu cita no citas. Kaut kur sistēmai pieslēgta tikai skola, bet privātmāju rajonā notekūdeņus nesavāc, to attīrīšana ir nosacīta – caur nosēddīķiem. Ir aizdomas, ka arī tur kanalizācija ir kopā ar drenāžu. Un šīs ir tikai dažas no situācijām, ko ieskicē J. Blūms.

Viņš stāsta, ka tiek izmēģināti dažādi vienkārši varianti, izstrādāti projekti tur, kur nepieciešama lielāka pārbūve. Darbos tiek ieguldīti pašvaldības līdzekļi, novads arī plāno uzņēmumam garantēt kredītu. “Ir vietas, līdz kurām vajadzētu aizvilkt kanalizācijas tīklus, taču izmaksas, maigi izsakoties, būtu iespaidīgas,” paskaidro J. Blūms. “Zirņos, piemēram, trases atrodas zem laukiem, kuri regulāri pārplūst. Tur vajadzētu pārbūvēt visu trasi, darbam nepieciešams aptuveni viens miljons eiro. Šāda situācija ir daudzviet, reti kur pietiktu ar mazāku ieguldījumu.”

Nākotne neizskatās spožāka

J. Blūms stāsta, ka uz nākamo plānošanas periodu Eiropas nauda kanalizācijas tīklu izbūvei pašlaik nav paredzēta. “Izredzes nav cerīgas, un tas nozīmē, ka atjaunošanas darbu finansēšana gulsies uz pašvaldības un “Saldus komunālservisa” pleciem. Visvairāk šobrīd esam ieguldījuši, lai iztīrītu kanalizācijas trases un vecās attīrīšanas iekārtas. Jāsaprot, kas ir mūsu rīcībā un cik daudz līdzekļu vēl nepieciešams. Šobrīd darbus pagastos apmaksā pašvaldība.”

Kā cilvēki dzīvo vietās, kur nav kanalizācijas sistēmu? Dažādi. Kaut kur izved bedres, bet citviet kanalizācija vienkārši kaut kur aizplūst. Asenizācijas pakalpojumi pagastos ir dārgi, jo uzņēmuma transports brauc no Saldus. “Agrāk pagastos uz vietas bija kāds, kas šādu pakalpojumu sniedza, bet tagad to dara vien nedaudzi. Šiem uzņēmējiem jāreģistrējas pašvaldībā un jānorāda, kur izlej savākto. Viņiem jāiesniedz mums atskaites, ko mēs apkopojam un analizējam,” paskaidro speciālists.

Saldus novads apstiprinājis saistošos noteikumus par decentralizēto kanalizāciju pašvaldības teritorijā. Pērn sākuši veidot to māju reģistru, kuras atrodas ciemu vai Saldus pilsētas teritorijā, bet nav pieslēgtas centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Nākamgad jābūt informācijai par katras ciema mājas kanalizāciju – cik daudz, kur un kas ko aizvedis. Taču problēma tāda, ka daudzām mājām ciemos nav, kur pieslēgties.

J. Blūms uzsver, ka šī problēma ar kanalizāciju ir ne tikai Saldus novadā, bet arī citviet Latvijā. “Viens ir pieņemt noteikumus, bet pavisam cits – saprast, kāda ir reālā situācija laukos un ko darīt, ja neseko valsts finansējums, lai lēmumu ieviestu dzīvē,” viņš skumji nosaka.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
41

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
114

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
347

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
114

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi