Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Izprast rozes noslēpumu

Līga Eglīte
10:46
29.03.2017
68
Sarmite Engele 1

Sarmītes Eņģeles ikdiena paiet, mācot dejas soļus piecos kolektīvos un dejojot pašai. Dzīve nemitīgā kustībā, kas ir viens no veselības noslēpumiem un ne tikai. Nemaz citādi nevar būt – ja sievietei ir tik skaists uzvārds, tad piemīt prasmes, kurās palīdz īpaši debesu spēki.

Sarmīte Eņģele ir sertificēta dziedniece, pieņem pacientus Nītaurē un Mārupē, palīdz, ja kādam vajag novārdot rozi, muguru ielikt vietā, masēt vai ieteikt zāļu tēju. Reklāmas nav, cilvēki paši atrod, iesaka viņu viens otram. Sākums, kā daudziem, kuri meklē savu ceļu, nebija viegls, dzīve uzlika pārbaudījumu nastu, lai pagrieztu dziedniecības virzienā. Sarmīte stāsta, ka, iestājoties Dziedniecības akadēmijā, uzzinājusi par vecmāmiņas spējām: “Viņa vārdojusi rozes un noņēmusi kaulu sāpes. Man bija pieci gadiņi, kad vecmāmiņa nomira, nepaspēja nodot zināšanas, tikai papaijāja rociņu, noglaudīja bizīti un aizgāja.

Viss sākās, meklējot ceļu uz pašizveseļošanos. Man bija 36 gadi, ik pa laikam slimoju, dejojot salauzu kāju. Liktenis nolika pagulēt un apdomāt dzīvi. Meklēju ceļu pie dabas, jo citādi bija divas izvēles: dzert zāles un nomirt vai nedzert zāles un arī nomirt. Dziedniece Lūcija Platenberga pamudināja ārstēties ar tējām un augu tinktūrām. Palīdzēja arī Bites tēvs no Juglas. Sapratu, ka daudzas slimības cilvēki paši var izārstēt. Dziednieks Oskars Peipiņš pārsteidza: “Ko tu nāc pie manis? Tu taču vari palīdzēt gan sev, gan citiem!” Izgāju no kabineta un raudāju, jo tobrīd sadzirdēju tikai to, ka viņš man nevar palīdzēt. Neticēju sev, tomēr nopirku “Zintnieku” un izlasīju, ka Dziedniecības skolā sākas mācības. Noskaidroju, ka viņi uzņem arī tādus, kuri neko nezina un nevar. Pieteicos. Tā tas sākās.”

Roze ir viena no vismīklainākajām saslimšanām, pat daudzi ārsti sūta pie dziedniekiem. Sarmīte par šo tēmu rakstījusi diplomdarbu, Dziedniecības akadēmijā lasa lekcijas un stāsta, ka zināmi 49 rožu veidi: “Vēl neesmu praksē sastapusies ar visiem, bet pakāpeniski dzīve mani māca – vai tā ir parastā, zilā vai sarkanā, kaulu, migrējošā vai jostas roze, vai tā ir rozes bullozā forma. Esmu braukusi uz slimnīcu, ja mediķi redz, ka nav nozīmes pašiem mēģināt ārstēt, strādājam kopā. Ir ķirurgi, kuri eksperimentē un griež, dod antibiotikas. Ja tā ir īstā roze, var beigties traki. Uzskatu, ka vispirms vajag rozi novārdot, bet tad, ja tā ir smagākas formas vai radušies iekaisumi, doties uz slimnīcu. Ar antibiotikām var izārstēt, taču tās tomēr kavē organisma atveseļošanās procesu, viss notiek daudz ilgāk. Jau tā novājinātais organisms grūti cīnās. Ja ir vēnu roze, iesaku pārbaudīt vēnas un asinsvadus. Rozes nosaukumam nav tik liela nozīme, galvenais ir ticība un vārdi. Esmu pārbaudījusi gan rožu vārdus, gan tautasdziesmas, bet vairāk savā darbā izmantoju lūgšanas un Tēvreizi.”

Tomēr paliek neatbildēts jautājums, kā šī slimība pēkšņi piemetas un kā, šķietami vienkārši, ar papīru un vārdiem, var no tās atbrīvoties. Sarmīte Eņģele skaidro, ka roze var piemesties, ja cilvēkam ir bijis ilgstošs stress, nav bijis laika parūpēties par sevi – tad zūd imunitāte un slimība trāpa vājākajā vietā: “Pēc rozes atrašanās vietas uz cilvēka ķermeņa bieži vien var noteikt, kur ir problēma. Roze deg, kliedz un rāda – paskaties uz mani! Dari kaut ko! Palīdzi savam ķermenim! Ja cilvēks nav strādājis ar sevi, nav labojies, nav piedevis, ja nepārtraukti kreņķējas par kaut ko sadzīvisku un problēmu neatlaiž, roze var atkārtoties. Parasti jautāju: “Ja tu kreņķējies, vai kaut kas mainās?”

Ir gadījušies ļoti ticīgi pacienti, kuri nepieņem dziednieka palīdzību. Tādos gadījumos iesaku, lai par viņu lūdz draudze. Izstāstu, kādas tējas jādzer, kādi vitamīni jālieto un kas jāēd, lai ātrāk izveseļotos. Ja ir iekaisuma procesi, nepieciešama augu palīdzība: mārsils, kumelīte, avenāji, piparmētra, raspodiņi, melnais plūškoks. Vībotne mazina temperatūru un enerģētiski attīra.”

Visi resursi ir cilvēkā pašā, un arī tik dramatiskas saslimšanas radītās sekas katrs pats var mazināt. Sarmīte Eņģele vada arī pašdziedināšanas kursus, kur izmanto zīmes un māca pacientiem, kā samazināt iekaisumus. Piemēram, uzvelkot ap rozi ar briljantzaļo šķīdumu trīs apļus, noteikti to darot pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, izdodas ne tikai ierobežot, bet samazināt iekaisumu. Šī metode noder arī ceļgalu vai citām locītavu sāpēm, kur ar pirkstiem katrs pats var pret pulksteni apvilkt apļus.


Dziednieces Sarmītes Eņģeles “mazā programma” veselībai un mājai:

  • Var pavasarī, pirms sulu laika, martā dienā ēst 10 bērza vai 10 liepas pumpurus, sulu laikā dzert bērza sulas.
  • Reizi nedēļā, kopjot māju, mazgājamam ūdenim jāpieliek trīs šķipsniņas sāls un jāiepilina kāda ēteriskā eļļa, kas labāk patīk, – priedes, egles, tējas koka vai jasmīna.
  • Ja jūt, ka mājā nav kaut kas labi, tad virs ūdens skaita vārdus, lūdz Ūdens garam, lai attīra māju no skauģiem, burvjiem un ļauniem cilvēkiem, lai dod svētību un labu veselību, vai arī skaita Tēvreizi un pārkrusta ūdeni.
  • Pēc grīdas mazgāšanas izmantotais ūdens jāizlej taciņas malā, lūdzot Zemes mātei to pieņemt un attīrīt. Svarīgi vienmēr pateikt paldies. Paldies, ka mēs dzīvojam zemē, kur ir labi laika apstākļi, ir četri gadalaiki, ir miers! Paldies, ka ir naudiņa! Paldies, ka ir labs vīrs (sieva)! Paldies, ka man ir veseli bērni! Paldies, ka ir darbs un laba veselība!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
43

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
114

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
352

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
114

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi