Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Izaudzēt var visu. Tikai jāiemācās

Sarmīte Feldmane
09:56
20.07.2022
14
Java Priekuui 1

Dārzos, mazdārziņos briest augļi un ogas. Daža raža jau novākta, citu saimnieks cītīgi uzmana, lai nenoposta kaitēkļi vai kāda slimība.

Priekulieši Irēna un Jānis Javas savā dārzā audzē ogulājus un augļu kokus, arī stādus. Gadiem krātā pieredze, arī eksperimentēšana dod rezultātus.

Var samierināties, var cīnīties

“Katru gadu parādās aizvien jauni kaitēkļi un slimības. Laputis jau lien krūmmellenēs,” saka J.Java un piebilst, ka tie, kuri drīkst, cīņā izmanto augu aizsardzības līdzekļus, kuri ne, cenšas kaitēkļus nolasīt, bojātās lapas izraut.

Dārznieks rāda skaistu bumbieri. Lapas klātas dzelteniem plankumiem. Tā ir bumbieru – kadiķu rūsa. “Tā parādījās 2000.gadu vidū, ieveda ar skujeņiem. Ja grib audzēt bumbieres, tad sešu kilometru rādiusā nedrīkst būt neviens kadiķis. Rūsa ceļo no kadiķa uz bumbierēm. Tik traki kā šovasar manā dārzā nav bijis. Cīnīties nav jēgas, vienu gadu vairāk, otru mazāk. Ko darīt kaut vai ar upenēm, jāņogām! Lapas sačokurojas, bet ogas gatavojas, nekādu aizsarglīdzekli taču nelietosi. Kam pāris krūmu, cenšas slimās lapas noraut. Pavasarī vajadzēja miglot, tiklīdz krūmi sāka plaukt. Upenēm kaitē lapbire, miltrasa, tas atkarīgs no vietas, kur aug. Desmit gadu slimība var nebūt, tad parādās, nākamajos gados atkal vairs nav.

Tīklērces un augļu koku tīklkodes parasti bojā vecās ābeles, plūmes, bumbieres un rožu dzimtas augus. Augļu kokus gan pilnībā tās nespēj iznīcināt, tomēr liela daļa ražas būs pagalam, jo šie kaitēkļi ēd pumpurus un jaunās lapas. Agrāk ķiršos tārpu nebija, tāpat plūmēs, tagad ir.

Plūmēm raksturīga kauleņkoku sausplankumainība jeb kā tauta saka – cauršautās lapas. Ražai un kokam tas netraucē. Daudz lielāku postu nodara    zāģlapsenes. Avenēm ir mizas plaisāšana, to ierosina sēne. Ābolu ražu    pēdējos gados sabojā    pīlādžu tīkl­kode. Mazi tārpiņi izalo augli,” nelielu ieskatu dārza kaitēkļu    nodarījumos ieskicē J.Java un uzsver, ka cīņa ir laikietilpīga un rezultāts nav garantēts.

Pēdējos gados dārzos ir aizvien vairāk skudru, tās iznēsā laputis. Dārznieks pastāsta, kā redzējis, ka mārīte ēd laputis, bet atnāk skudru karavīri un grūž to nost, tām barībai vajag laputu saldos izdalījumus.

“Pret skudrām var iegādāties speciālo pulveri, tas palīdz. Var salikt kaut vai plastmasas podiņus, nolikt kādu dēli, zem tiem skudras drīz vien ierīkos ligzdu. Tad atliek izbērt pulveri. Lai no skudrām pasargātu augļu kokus, noder speciāla līmlente,” pieredzē dalās dārznieks.

Šovasar sausais un karstais laiks pasargājis dārzus no gliemežiem. Pēc lietiem situācija var mainīties. “Taču ir parādījušies mazi gliemezīši, ļoti daudz. Tāpat pirmoreiz mūsu dārzā redzami tumši gliemeži ar baltu spirāli gliemežvākā. To ir aizvien vairāk,” novērojumos dalās saimniece.    Visticamāk, tas ir    raibais vīngliemezis.

“Cik daudz posta ir nodarījuši maijvaboļu kāpuri!” uzsver I.Ja­va un pastāsta, ka savulaik aicinājuši talkā speciālistus, jo upenāju rinda nīkuļojusi. Arī viņi nevarēja atklāt, kāda slimība. Kad saimnieki nolēma stādījumus izrakt, nebija jāpūlas, ogulājiem saknes bija noēstas. “Ar šiem kāpuriem cīnīties nav iespējams, tie dzīvo pat divu metru dziļumā. Savulaik ceriņus iznīcināja. Par maijvaboļu kāpuru postījumiem daudziem ir, ko pastāstīt,” bilst I.Java.

Apzāģēt ne tikai pavasarī

Jānis Java praksē pārliecinājies, ka sentēvu metodes augļkopībā vairs neder. Mainās klimats, tiek radītas aizvien jaunas šķirnes.

Par to, kad augļu koki jāapzāģē, pēdējā laikā izskan aizvien atšķirīgāki viedokļi. J.Java izmēģinājis un atzīst, ka pretēji pieņemtajam vasarā to nedarīt, siltais laiks ir piemērots. “Ķirši jāapgriež ogu laikā. Kad apgriež pavasarī, brūce aizaug lēni, ja vasarā, rudenī tā jau vairāk aizaugusi nekā kokam, kuram zarus izgrieza pavasarī.    Kokam pavasarī ir lielāks stress, pēc izgriešanas zari paliek kaili, tas sasparojas un laiž ūdenszarus. Ja apgriež vasarā, kad ir lapas, kokam nav tāda stresa, ka kaut kas nozāģēts, tas nesteidz dzīt    jaunos dzinumus,” pieredzē dalās dārznieks un pauž pārliecību, ka kaut vai nepareizi, bet zari ir jāapgriež, turklāt nevis mazie, bet lielie, lai vainagā tiek gaisma. Tas attiecas uz visiem augļu kokiem.

J.Java pārliecinājies, ka arī potēt kociņus var ne tikai pavasarī, arī jūlijā, un iznākums ir labs. Viņš rāda pēc Jāņiem uzpotētas ābeles. Zari zaļo, aug.

Vērts izvēlēties jaunas šķirnes

Irēna un Jānis Javas pārliecinājušies, ka svarīgākais nav iegūtās ražas daudzums, bet gan tās kvalitāte. “Visu laiku mainām šķirnes, ja negaršo, nav vērts audzēt. Piemēram, jāņogas ir saldas, skābas, saldskābas un ir asi skābas, kā `Holandes sarkanā`, ražīga, bet domāta pārstrādei. Daudzi iestādījuši, cik daudzi tagad mājās gatavo sulas? Ir  ‘Vīksnes Tum­ši Sarkanā’    – salda. Baltās jāņogas    `Bajana` – vēla šķirne, ļoti gariem ķekariem, ogas lielas, saldas. Jāaudzē tas, kas garšo! Un jaunu šķirņu piedāvājums ir ļoti plašs,” saka J.Java un piebilst, ka, piemēram, upeņkrūmu ilgāk par desmit, piecpadsmit gadiem audzēt nevajadzētu. Viņš arī atzīst, ka pēdējos gados lieltirgotavās ne visiem augļu kokiem un krūmiem ir norādīta šķirne. Ir viegli vilties, jo lielās stādu audzētavas aizvien piedāvā veco šķirņu stādus.

Arī kas eksotiskāks

Priekuliešu dārzā gandrīz beigusies sausseržu ogu sezona. Irēna un Jānis smej, ka tagad jau daudzi zina, kas ir sausserdis, viņu dārzā ir vairākas šķirnes. Pirmie iestādīti vēl padomju gados, iegādāti Kārļu audzētavā. Jānis pastāsta, ka tie var augt 50 un vairāk gadu un ražot.

“Vērtējot pēc sausseržiem, šis ir pēdējo gadu vēlākais pavasaris.    Parasti pirmās ogas ir ēdamas maija vidū. Šogad jūnija sākumā. Līdz zemeņu laikam sausserži bija novākti, vēlās šķirnes tikai    gatavojas,” stāsta Irēna.

Vareni saauguši valrieksti.    Jānis pastāsta, ka 50.gadu vidū Kurzemē bija iestādīti pieci hekt­āri valriekstu. Gandrīz visi izsala, palika pieci, seši, tie tad arī ir pamats šiem riekstkokiem Lat­vi­jā.    “Kad runā par valriekstiem, ko daudzi mēģina audzēt, tiek domāts par valriekstiem no Vācijas. Šie ir no Grieķijas. Ziemās kāds zara galiņš apsalst, bet kopumā ir ziemcietīgi. Ja saulains rudens, rieksti, krītot zemē, paši atveras,” stāsta priekulietis.

Pieredzējušais dārznieks atzīst, ka pircējs diemžēl, iegādājoties kādu stādu, neinteresējas par kociņa vai krūma    ziemcietību, bet lielāku uzmanību pievērš tam, kur tas audzēts. Tas ir vēl viens stereotips, kas šķiet tik saprotams.
Viņu dārzā labi iedzīvojies arī zīdkoks. Pērn ogas bijušas kā kazenes.    Ir arī Eiropas ciedrs, tas nav vecāks par 15 gadiem, bet pērn bija pirmā raža.    Sibīrijas ciedrs sāk ražot pēc gadiem 50.

Irēnai un Jānim dārzs ir vaļasprieks. Izmācījies par dārznieku, Jānis tam velta, cik vien iespējams daudz laika. Arī Irēnai darbošanās dārzā kļuvusi par piepildītu aicinājumu. “Gribas ko jaunu, vairāk puķu,” saka Irēna, bet Jānis atklāj, ka ļoti nopietni pievērsies vīnogu audzēšanai. Sil­tumnīcā aug arī persiki, dažā- di citrusaugļi. Tas jau ir cits stāsts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
8

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
126

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
73

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
84

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi