Raksti

Dzīves stils

Īstais brīdis X faktoram

UZ SKATUVES. Elīnai Gluzunovai katrs uznāciens uz skatuves ir svētki, kur visam ir jābūt ar glanci, īpašam un pārdomātam.
Foto: TV3 publicitātes

Cēsniece Elīna Gluzunova piedalās televīzijas šova “X faktors” trešajā sezonā. Viņa izturēja ne tikai vairākas atlases kārtās, bet arī krēslu izaicinājumā saglabāja savu vietu līdz beigām un kļuva par Reiņa Sējāna komandas dalībnieci. Viņš šogad ir mentors grupai 25+.

Elīna dzīvojusi Cēsīs, tikai pirms gada ar ģimeni pārcēlās uz Vaidavu, tas ir kā vidusceļš starp vīra dzimto pilsētu Valmieru un viņas – Cēsīm. “Vīram tuvāka daba, nepatīk kņada, cilvēku plūsmas, bet man ir pretēji. Ik dienu esam Valmierā, un Vaidava savā ziņā ir kā mazā miera osta, kur pēc darbīgās dienas atgriezties. Lai gan uz Cēsīm nevaru aizbraukt tik bieži, kā gribētos, lai apciemotu vecākus, vecmāmiņu un draudzenes, nekad neesmu domājusi piedēvēt sevi citai pilsētai. Manas saknes ir Cēsīs, te jūtos kā mājās, no šejienes esmu paņēmusi mieru un labestību.”

Trešā sezona un trešais mazulis

Lai pieteiktos dalībai “ X faktorā”, Elīnai bija nepieciešams nobriest par visiem simts procentiem: “Pirmajā sezonā nebiju emocionāli gatava, nākamajā gadā biju sagatavojusies Valmieras atlasei, taču burtiski pēdējā brīdī – dažas minūtes pirms atlases – atrunāja mana grūtniecība. Biju otrā bērniņa gaidībās, tuvojās dzemdību termiņš, nobijos. Tuvo­joties trešajai šova sezonai, draudzenes tirdīja, lai piesakos, apliecinot, ka šis ir pats labākais laiks. Par spīti garajam pārdomu peri­odam, saņēmu dūšu un aizgāju uz atlasi. Galvā bija tikai viena doma – kā būs, tā būs. Ļoti motivēja vēlme pēc panākumiem un fakts, ka bērni paaugušies un beidzot varētu nedaudz laika veltīt sev, savai izaugsmei.” Jāteic, ka dzīvei gan ir laba humora izjūta, jo, tiekot līdz krēslu izaicinājumam, Elīna jau bija trešā mazuļa gaidībās.

Bieži vien dalībniekiem vislielākais satraukums ir nevis atlases, bet brīdis, kurā dziedātājiem ļauj iesēsties krēslā, kas paredz iespēju darboties šovā tālāk, taču labi arī zināms, ka kāds nākamais kandidāts var izrādīties labāks, tad krēsls un cerība darboties tālāk zūd. Tomēr Elīna atzīst, ka uz šo izaicinājumu gāja ar absolūtu pārliecību, ka ieņems vienu no krēsliem: “Tomēr necerēju, ka palikšu starp galvenajiem trīs pretendentiem. TV ekrānos noteikti varēja redzēt milzīgo satraukumu pirms pēdējo pretendentu uzstāšanās, biju gatava aiziešanai. Tā kā man ir prasīga mamma, jau kopš bērnības zinu, kāda ir sajūta, ja no tevis tiek daudz gaidīts. Vienmēr var labāk! Kritiku uztveru veselīgi, galvenais, lai tā ir konstruktīva un pamatota.”

Strādāt ar labākajiem

Kad televīzijā varējām vērot krēslu izaicinājumu raidījumus, pašiem dalībniekiem lielais darbs tiešraidēm jau sācies. Vienmēr ir jautājums, cik viegli vai grūti ir šādos šovos piedalīties, vai realitāte atšķiras no iedomātā. Elīna atzīst, ka nebija domājusi, ka dalība X faktorā paprasīs tik daudz resursu: “Sākot ar tik svarīgo laiku, beidzot ar naudu. Sākotnēji likās, ka aizbraukšu, padziedāšu un viss. Tikai nesen apjautu, cik tas viss ir nopietni. Tas nav tā – hobija līmenī-, ir jābūt mēģinājumos, intervijās, filmēšanās. Bet ir darbs un, galvenais, ģimene. Tā man ir vissvarīgākā, tomēr uz kādu laiciņu man viņi jānoliek nedaudz otrā plānā ar cerību, ka tas tiks saprasts.”

Elīnai ir neizsakāms prieks un gandarījums mācīties no labākajiem: “”X faktorā” man ir iespēja strādāt ar profesionāļiem, tas palīdz izaugsmei.” Raksturojot savu mentoru Reini, Elīna teic: “Reinis ir fenomenāls cilvēks, viņš otru jūt ar visām maņām, zina, ko vēlas. Pilnībā uzticos viņam un viņa izvēlēm.”

Elīnas divas dabas

“X faktora” pieteikumos Elīna tiek raksturota ar vārdiem – trausla, emocionāla, sievišķīga. Jaunā sieviete atklāj, ka pēc horoskopa ir Dvīnis: “Man tiešām ir divas dabas. Ikdienā esmu jautra, nedaudz pat haotiska, viegli saprotos ar cilvēkiem. Esmu pieticīga, bet tajā pašā laikā apzinos savu vērtību. Arī vizuāli esmu vienkārša. Un tad ir otra Elīna, kuru var redzēt uz skatuves. Tur nedrīkst būt haosa. Visam jābūt ar glanci, īpašam un pārdomātam. Frizūrai, apģērbam, attieksmei. Katrs uznāciens uz skatuves man ir svētki. Tur varu būt īstā es, tāda, kāda vēlētos būt vienmēr. Ikdienas steiga to neatļauj.”

Elīna teic, ka dzied, lai atbrīvotu dvēseli no pārdzīvojumiem, lai atrastu sevi: “Dziedāšana ir veids, kā atbrīvoties no emocijām, galvenokārt negatīvajām. Dziedu, lai kļūtu vieglāk. Agrāk tā bija neatņemama dzīves sastāvdaļa, tad bija lielāka pauze, un tagad gribētos teikt, ka vairs nekad neapstāšos. Ir ļoti daudz cilvēku, kuriem patīk mana balss, kuri jūt manas emocijas un saņem manis sūtīto vēstījumu. Ne vienmēr vajadzīga milzu atzinība vai glaimojoši komentāri. Kad esmu uz skatuves, tad jūtu to atbalstu un strāvojumu, kas nāk no klausītājiem.”

Bērnības sapnis būt dziedātājai

Jau bērnībā Elīna sapņoja kļūt par dziedātāju un atzīst, ka vēl ir ceļā uz to, bet dzied jau no mazotnes. Viņas pirmā vokālā pedagoģe bija Ina Aizgale bērnu vokālajā ansamblī “Sienāzītis”, pēc tam dziedāja Inas vadītajā popgrupā “Hey”, līdztekus apgūstot solo dziedāšanu. “Bez Inītes nebūtu iemācījusies mūzikas mīlestību. Viņa vienmēr bijusi kā otra mamma,” saka Elīna. Savukārt mācoties A.Kalniņa Cēsu Mūzikas skolā, Elīna apguvu kokles spēli: “Pēdējos mūzikas skolas gados mācījos dziedāt pie džeza un kantri dziedātājas Ināras Rubīnas. Viņa bija ļoti stingra, ar savu redzējumu. Bija nodarbības, kurās raudāju, jo nespēju izpildīt prasīto. Tomēr tieši viņai esmu ļoti pateicīga par balss nostādīšanu un daudzajām godalgotajām vietām vokālistu konkursos. Bez viņas palīdzības noteikti nespētu tik tehniski labi izpildīt skaņdarbus.”

Pēc pamatskolas beigšanas Elīna iestājās Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā džeza un populārās mūzikas nodaļā: “Vēlējos apgūt džeza vokālu. Stājoties skolā, dziedāšanā dabūju desmit balles. Vienīgā. Maigi sakot, “aplauzos”. Laikam jau par daudz sadomājos no sevis. Salielījos, un beigās čiks. Par maz pievērsos mācībām, viss aizgāja pašplūsmā. Lai arī vokālā atzīmes bija ļoti labas, citos priekšmetos neveicās. Pirmo gadu burtiski nolauzu, pārgāju uz parastu vidusskolu, dziedāšanai atmetu ar roku.” Tagad, pēc septiņu gadu ilga pārtraukuma, Elīna ir atgriezusies ar jaunu sparu, lielām darbaspējām un pārliecību, ka šoreiz visu izdarīs, kā nepieciešams, un viss izdosies.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *