Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Ieskatāmies maciņā. Uzsākot patstāvīgu dzīvi

Kitija Ločmele
10:35
24.05.2016
1
Maks

Apmēram pirms diviem mēnešiem Kristiāna uzsāka patsāvīgu dzīvi. Māte un tēvs iegādājās jaunu dzīvokli, esošajā dzīvesvietā palika dzīvot jauniete. Meitene studē Vidzemes Augstskolas 3. kursā, bet līdztekus studijām strādā uz pusslodzi. Jaunietei ir mājdzīvnieks, kaķis, par kuru jāuzņemas rūpes.

“Strādājot uz pusslodzi, saņemu apmēram 400 eiro, tāpēc jau kopš pašas pirmās dienas, kad uzsāku patstāvīgu dzīvi, veicu finanšu plānošanu. Liels atvieglojums, ka mana dzīvesvieta ir ģimenes īpašums, jo nav jāmaksā arī izīrētājam. Komunālie maksājumi ir ļoti zemi, jo māja ir veca, ar malkas apkuri, bet, manuprāt, ideāla dzīvesvieta, jo atrodas pašā pilsētas centrā,” stāsta jauniete. Par komunālajiem pakalpojumiem viņai jāiztērē 30 eiro mēnesī, vēl 10 eiro par elektrību. “Jāatzīst, ka par komunālajiem pakalpojumiem jāmaksā ļoti maz, bet tam ir savas ēnas puses. Istabas ir mazas, dzīvoklis vasarā ir ļoti silts, ziemā ļoti vēss. Apsildīt dzīvokli ir grūti, bet, tā kā tajā dzīvoju no bērnības, tad esmu pieradusi pie zemas temperatūras. Pie izdevumiem jāpieskaita arī maksājumi par mobilo tālruni un televizoru, kuri paņemti uz nomaksu, un par abiem kopā jāmaksā 40 eiro,” aprēķina meitene.

Sarunas laikā Kristiāna no mapes izņem lapiņu, uz kuras sarakstīti visi viņas izdevumi. “Vislielākā naudas summa, protams, tiek tērēta pārtikai. Tie ir 120 eiro mēnesī. Tātad katrā nedēļā tie ir apmēram 40 eiro. Uz lielveikalu cenšos iet iepirkties vienreiz nedēļā, sagādājot visu nepieciešamo. Vienmēr pirms došanās uz veikalu pie sevis apdomāju, ko nākamajā nedēļā vēlos ēst. Atbilstoši tam iegādājos pārtikas produktus. Arī kaķa ēdiens tiek iekļauts šajā summā. Jārēķinās, ka dažreiz, satiekoties ar draugiem, būs vēlme iegriezties kafejnīcā vai veikalā, lai nopirktu to, ko kārojas. Tā kā man ļoti patīk fotografēt, tad 50 eiro katru mēnesi atlieku tam, lai varētu iegādāties kvalitatīvu fotoaparātu. Nauda tiek krāta jau desmit mēnešus,” atzīst Kristiāna.

Viena no viņas lielākajām vājībām, kā jau ikkatrai meitenei, ir apģērbs. “Katru mēnesi man patīk apbalvot sevi ar kaut ko jaunu, jo darbs un skola paņem ļoti daudz mana brīvā laika. Tāpēc pa retai reizei, izejot kopā ar draugiem izklaidēties, vēlos labi izskatīties. Parasti tas ir viens apģērba gabals un aksesuārs, ar kuru katru mēnesi papildinu garderobi. Ja paskatās tabulā, kurā esmu pierakstījusi izdevumus, tad aprīlī par apģērbu esmu izdevusi 51 eiro. Varētu teikt, ka aptuveni šāda summa tiek tērēta katru mēnesi. Tāpat jāpieskaita arī izdevumi par skaistumkopšanu, piemēram, friziera, manikīra un citiem pakalpojumiem. Aptuvenā summa ir 30 eiro,” norāda jauniete.

Meitene nēsā kontaktlēcas, kurām katru mēnesi nepieciešams iegādāties īpašu lēcu šķīdumu un trauciņu. Lēcas maksā 10 eiro, bet lēcu šķīdums ar trauciņu četri eiro. Kopā tie ir 42 eiro.

Tā kā Kristiāna daudz strādā un mācās, tad ik nedēļu viņa apmeklē vingrošanas nodarbības, lai atbrīvotu ķermeni, kurš saspringts, ilgas stundas strādājot pie datora. “Katra vingrošanas nodarbība maksā septiņi eiro, mēnesī tie ir 28 eiro. Lai izkustētos, ar draugiem katrās brīvdienās cenšamies izbraukt ar riteņiem. Izklaidei tiek atvēlēts maz. Aprīlī tie bija vien 10 eiro, kad apmeklēju “Vidzemes Fashion Show”,” atklāj studente.

Kaut jaunietes akadēmiskais mācību gads vēl nav beidzies, pašreiz uz augstskolu nākas doties reti. Tāpēc transportā iztērēti vien nieka 7,20 eiro. “Atlikusī naudas summa tiek izlietota, iegādājoties sadzīves, higiēnas preces un citu neparedzētu izdevumu segšanai. Ja mēneša beigās konstatēju, ka naudas pietrūks, tad varu rēķināties ar mammu, kura vienmēr palīdzēs, lai pienācīgi varu dzīvot, līdz saņemu algu,” tā Kristiāna.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
33

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
108

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
332

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
113

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Ar skatu uz sevi ārēji un iekšēji

08:36
15.04.2024
43

Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze saņēma Latvijas Ārstu biedrības titulu “Gada funkcionālais speciālists”. Ik gadu biedrība dažādās nominācijās pasniedz balvas Latvijas labākajiem mediķiem. Fizioterapeite savā profesijā strādā 19 gadus. Māra Krūze vada individuālās nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem, bet lielākoties bērniem – no zīdainīšiem līdz pusaudžiem. Viņai vistuvākā ir neiroloģija, kas ietver darbu ar bērniem ar […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
34
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi