Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Ieskatāmies maciņā. Studente, kas strādā

Monika Sproģe
11:32
13.01.2016
5
Maks

Linda Apsīte dzīvo Cēsīs, bet Valmierā studē uzņēmējdarbību. Viņa dzīvo pie vecākiem, taču līdztekus mācībām arī strādā un savu neatkarību nodrošina pati. Šobrīd lielāko daļu dzīvokļa rēķinu samaksā viņas mamma, bet Lindai kopš vidusskolas ir sapratne, ka dzīvot uz vecāku rēķina ir nepieklājīgi, tāpēc viņa jau pēc vidusskolas sāka strādāt algotu darbu. Pašlaik Linda strādā pusslodzes darbu un mēnesī pelna vidēji 240 eiro.

Jau pusgada garumā Linda no savas algas ik mēnesi noliek 100 eiro krājkasītē, jo vēlas iegādāties automašīnu: “Par mašīnu es visu laiku sapņoju, jau tagad domās redzu, kā pēc studijām dodos atpūtas braucienā pa Latviju.”

Tā kā Lindai patīk sevi kopt un par sevi rūpēties, kā arī viņai ir stila un gaumes izjūta, jauniete ik mēnesi papildina savu garderobi ar mazu nieciņu: “Ar retiem izņēmumiem es katru mēnesi iegādājos jaunu apģērbu. Vienu mēnesi tā var būt blūze par 20 eiro, citu mēnesi svārki par 15 eiro. Tāpat mēdzu pirkt arī bižutēriju, bet, ņemot vērā Latvijas uzcenojumu, es bižutēriju pasūtu internetā. Esmu ievērojusi, ka veikalos ir tās pašas preces, ko var nopirkt tīmeklī, tikai ar ļoti lielu uzcenojumu. Cenas ir neadekvātas to kvalitātei, turpretī, ja vēlos iegādāties kvalitatīvu rotu, piemēram, no zelta, tad uz laiku atsakos pirkt lēto bižutēriju, iekrāju naudu un nopērku ko vērtīgu.”

Linda atzīst, ka skaistumkopšanai mēnesī tērē 40 eiro, tomēr norāda, ka katru mēnesi viņa izvēlas, kurai skaistumkopšanas procedūrai veltīt vairāk naudas: “Ja vienā mēnesī eju pie friziera, kas man izmaksā 15 eiro, tad par pārējo atlikušo naudu iegādājos skropstu tušu vai sejas tīrīšanas līdzekļus. Jebkurā gadījumā nopērku vietā to, kas izlietots.”

Apģērbu gan Linda nepērk internetā, jo saskārusies ar neveiksmīgu pieredzi: “Internetā pasūtu tikai apavus no zināmiem un pārbaudītiem internetveikaliem. Man patīk iegādāties unikālus apavus, tādus, kādi nebūs katrai otrai sievietei uz ielas. Kad tuvojas jauna sezona, es kvalitatīviem un jauniem apaviem vai elegantām virsdrēbēm nežēloju līdz pat 100 eiro, tiesa, vienu gadu varu iegādāties tikai labus zābakus, bet nākamajā siltu virsjaku, un tā es daru gadu no gada. Par to no mammas dzirdu komentārus, ka drīz mums vajadzēs atbrīvot istabu, lai manām drēbēm pietiktu vietas.”

Pēdējā laikā Linda atklājusi, ka viņai labpatīk eksperimentēt ar ēdienu receptēm, un šim vaļaspriekam, ar kuru iepriecināt ne vien mājiniekus, bet arī draugus, viņa reizi mēnesī tērē 15 eiro. “Ikdienā pārtiku pērk mamma, bet, tā kā esmu pievērsusies veselīgākam dzīvesveidam un piedomāju, ko ar pārtiku nodaru organismam, cenšos pirkt augļus, riekstus un dārzeņus, tāpēc no savas algas vēl jāatrēķina 15 eiro mēnesī.”

Linda atšķirība no daudziem vienaudžiem visai reti apmeklē naktsklubus. Tā vietā viņa dod priekšroku koncertiem vai izbraukumam kopā ar draugiem. Pēc Lindas domām, saturīgas sarunas un jauki pavadīts laiks atsver trokšņainu un cigarešu dūmiem piepildītu naktsklubu: “Pēdējais pasākums, ko apmeklēju, bija mūziķu apvienības “Tev tuvumā” koncerts Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. Tas bija ļoti skaists pārdomu brīdis pirms Ziemassvētkiem. Kopumā šādām izklaidēm es mēnesī tērēju 20 eiro, bet tas ir tā vērts,” saka Linda.

No 18 gadu vecuma Lindai ir tālrunis, tēriņus par tā lietošanu viņa apmaksā no saviem līdzekļiem: “Mazāk nekā pirms gada iegādājos jaunu tālruni, tāpēc par sarunām un pašu tālruni maksāju aptuveni 20 eiro mēnesī.”

Veselība nav Lindas stiprā puse, jo to iedragā garās darba stundas pie datora un lielā slodze augstskolā. Viena no lietām, bez kurām nav iedomājama normāla meitenes dzīve, ir brilles un lēcas: “Brilles man ir no 14 gadu vecuma, un tās maksāja 120 eiro. Tās es nēsāju tikai mājās, jo uzskatu, ka man brilles nepiestāv, ar tām nejūtos ērti. Priekšroku esmu devusi kontaktlēcām, kuras iegādājos reizi trijos mēnešos. Tām tērēju aptuveni 20 eiro.” Jauniete nesen apmeklēja zobārstu, kur neplānoti tika iztērēti 40 eiro: “Tā kā man pašai nebija tādas naudas, nācās aizņemties no mammas. Tagad atlikšu malā citas vajadzības un aizņemto summu atdošu. Uzskatu, ka man ļoti paveicās, ka mamma varēja aizdot naudu zobārstam, jo pat visniecīgākā zobārsta procedūra maksā daudz. Katrā ziņā veselības labā ar naudu neskopojos, drīzāk tieši veselībai pakārtošu citas iegribas. Arī mamma, būdama mediķe, apzinās, cik liela vitamīnu deva man nepieciešama, tāpēc viņa pērk vitamīnus, lai spēju izturēt slodzi.” Linda stāsta, ka vitamīni atrodami ne tikai aptiekā, bet arī dabas produktos, un tāpēc viņas mamma iecienījusi uzturā lietot daudz dzērvenes, ingveru un citronu.

Uz Valmieru Linda brauc ar autobusu, jo, pirms diviem gadiem padzīvojusi kopmītnēs, meitene saprata, ka uzturēšanās studentu viesnīcā līdzekļus neietaupa: “Par šo servisu jāmaksā 60 eiro mēnesī, vēl jāpērk pārtika, kas man mēnesī izmaksāja 48 eiro. Tāpat nācās maksāt par televīziju, jo no rītiem labprāt skatos ziņas, lai sekotu līdzi notikumiem pasaulē. Par to ik mēnesi man bija jāmaksā vēl 2 eiro. Visam klāt nepieciešama ceļa nauda. Toreiz man tas izmaksāja 130 eiro, ja ne vairāk, savukārt, ja braukāju ikdienā uz skolu, nedēļā ceļā un pārtikā iztērēju 24 eiro, kas mēnesī kopā iznāk 96 eiro. Jāpiemin, ka bieži lekcijas ilgst tikai 1,2 stundas, tādējādi man iekrājas pusdienu nauda, kuru varu atlikt krājkasītē, lai iegādātos kaut ko kārotu.”

Linda atzīst veselīgu dzīvesveidu un ne vien veselīgi ēd, bet arī cenšas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, tiesa, pagaidām tikai mājās: “Savu ierobežoto finanšu dēļ es nevaru apmeklēt sporta nodarbības ārpus mājas. Mēneša abonements man ir par dārgu. Tādu brīvo līdzekļu man nav, tāpēc iztieku ar video pamācībām, kuras dažādi sporta treneri ievietojuši interneta vietnēs.”

Linda ar savu dzīvi pašlaik ir apmierināta un cer, ka pēc studiju beigšanas varēs strādāt pilnu darba slodzi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
8

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
125

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
68

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
83

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi