Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Ieskatāmies maciņā. Ģimene ar diviem bērniem

Monika Sproģe
17:36
09.02.2016
7
Maks

Jēkabsonu ģimenē ir četri cilvēki – Ainis, Jana un viņu meitas Marta (11) un Odrija (14). Atveroties dzīvokļa durvīm, Jana – kalsna, smaidoša sieviete ap gadiem četrdesmit – aicina iekšā. Izstaigājot dzīvokli un iepazīstoties ar meitenēm, var manīt, ka visur valda funkcionalitāte un kārtība, kas, šķiet, nav tikai ciemiņam par godu. “Mēs ar vīru daudz strādājam, atnākot mājās, nevēlamies ķerties klāt tīrīšanai un kārtošanai. Pārsvarā kopā gatavojam vakariņas un ar vienu aci skatāmies, kā meitenes mācās. Esam iedibinājuši virkni paradumu, kas palīdz uzturēt kārtību. Mana vīramāte ilgu laiku domāja, ka es neko mājās negatavoju, jo vienmēr visas virsmas ir tīras un novāktas, bet mums tas ir svarīgi. Jo vairāk atvērtu plauktu, mantu un drēbju, jo lielāka nekārtība un putekļi. Man ir būtiska kārtība, taču negribu vergot mājai.”

Apsēžamies pie kafijas tasītes virtuvē. Janas vīrs vēl ir darbā. Ainis strādā privātā uzņēmumā un pēc profesijas ir inženieris. Pirmdienas viņiem esot sanāksmes dienas, tāpēc kavēšoties. Jana ir sekretāre – lietvede pazīstamā Latvijas uzņēmumā, kuru viņa nevēlējās atklāt. Marta un Odrija iet skolā, abām vidējā atzīme esot deviņi, un meitenēm ļoti patīk mācīšanās process. “Ir interesanti uzzināt kaut ko jaunu. Mēs ar māsu labāk mācāmies vai lasām grāmatas, nekā ravējam dārzu pie omes. Mums bail no kukaiņiem un tārpiem. Odrija ļoti baidās no zirnekļiem, tāpēc viņu siltumnīcā nevar pierunāt ieiet,” par māsu smejas Marta. Jaunākā meita apmeklē vienu skolas piedāvāto ārpusklases pulciņu, kas ir bez maksas, taču vecākā meita nekādi nevarot atrast sev piemērotu ārpusskolas nodarbi.

Saimnieciskums šajās mājās esot prioritāte. Jana stāsta, ka kopā ar vīru mēnesī vidēji nopelna 1500 eiro uz rokas, vispirms tiekot nomaksāti visi rēķini: “Miegs ir vissaldākais, kad neesi nevienam parādā un tava sirdsapziņa ir tīra,” saka Jana, atklājot, ka vīrs atbild par rēķiniem un veselību, bet viņa pati par pārtiku, saimniecības precēm, apģērbu un izklaidi. “Mēs veicam detalizētu izdevumu uzskaiti. Mums tā vieglāk pārskatīt ģimenes budžetu un naudas plūsmu. Kas no malas varētu šķist pārāk piņķerīgi, vēlāk izrādās noderīgi un pat interesanti, jo ar to var aizrauties. Rodas nelielas sacensības gars, vēlme šomēnes iztērēt mazāk nekā pagājušajā mēnesī.”

Sarēķinot kopā visus maksājumus, ko veic vīrs, tie vidēji mēnesī ir 303.15 eiro, bet, ja pierēķina vēl medikamentus, tad vidēji mēnesī skaitlis pieaug līdz pat 350 eiro. “Lai kā mēs censtos ēst veselīgi un dzīvot aktīvi, bērni tāpat slimo. Apaukstēšanās, vīrusu infekcijas pa laikam piemeklē katru. Diemžēl imunitāte katru gadu ir citāda, pat nemāku teikt, no kā tā atkarīga. Rūdies vai nerūdies, tik un tā, pienākot šādam draņķīgam ziemas laikam, kāds saslimst,” stāsta Jana.

Ģimenē ar sportu visaktīvāk nodarbojas Ainis. Sporta zāles apmeklējuma izdevumus viņam sedz darba devējs, un skriešana brīvā dabā neko nemaksā. Jana apmeklē jogu. Tas viņai maksā 34 eiro mēnesī. No rudens līdz pavasarim visi ģimenē profilaktiskos nolūkos lieto vitamīnus: “Mēs arī spiežam svaigās sulas, kad ir īstā ābolu un burkānu sezona, vēl klāt liekam bietes un seleriju kātus. Svaigās sulas mūs šad tad ir paglābušas no rudens puņķiem.”

Pārtikai ģimene mēnesī iztērē 420 eiro, un arī šeit Jana rāda datorā veidotu tabulu, kurā viss pa pozīcijām uzskaitīts: “Tas ir parocīgi, jo, pateicoties tabulai, mēs redzam savus ēšanas paradumus, varam paskaitīt, cik naudas tērēts našķiem, cik zaļumiem un kas kurā sezonā cik maksā. Tāpat šāda tabula ļauj salīdzināt cenu pieaugumu pa gadiem. Turklāt mēs vienmēr iepērkamies pēc saraksta. Ēdienu, izņemot maizi un pienu, cenšamies sapirkt visai nedēļai. Parasti tie ir 50 eiro nedēļā. Pirms iepirkšanās ieskatos tabulā, vai neesmu neko aizmirsusi pievienot sarakstam. Dārgākie produkti ir gaļa un zivis, tad nāk piena produkti, no kuriem siers ir pats dārgākais, tālāk nāk augļi un zaļumi, kas nav sezonā. Vēl pie dārgajiem produktiem pieskaitāms vīns, bet to mēs lietojam reti, parasti īpašos gadījumos un jubilejās,” tā Jana.

Šī tabula aizsākta krīzes laikā, tā sevi vairākkārt pierādījusi kā lielisks saimniekošanas instruments. Tikmēr no darba pārradies arī Ainis. Viņš par uzskaiti saka: “Tas ir ieradums, kas jāizveido, un izveidots tas atvieglo saimniekošanu. Mums agrāk likās, ka visvairāk naudas noēdam, taču tā nav taisnība. Izrādījās, ka esam iemācījušies ēst taupīgi. Daudz naudas prasa veselības problēmas un saimniecības preces. Saimniecības precēm mēnesī vidēji tērējam 50 eiro (pulveri, veļas mīkstinātāji, zobu pasta, sukas, sūkļi, baterijas, kāds trauks, šampūni, sejas krēmi utt.). Tālāk sarakstā neparedzētie gadījumi, kuros ietilpinām jubilejas, viesības vai izbraukumus. Tur salasās paprāva summiņa, 30 līdz 50 eiro mēnesī. Vislielākās šausmas maciņam ir Ziemassvētku laikā, jo daudziem radiem ir dzimšanas un vārda dienas, kas beidzas ar kārtīgu apdāvināšanos Ziemassvētkos.” Arī šajā sakarā uzskaites tabula lieliski palīdz, jo Jana ir sarēķinājusi, cik vidēji gadā naudas tiek tērēts minētajiem pasākumiem, un tālab izveidots atsevišķs maciņš speciāli Ziemassvētkiem. Tajā no Jāņiem ik mēnesi Jana noliek 50 eiro, lai svētki paiet bez stresa.

Tā kā meitenes iet skolā un skolas vide uzliek savu zīmogu, viņām ir svarīgi labi izskatīties. Tas nenozīmē nēsāt tikai dārgas drēbes, meitenes pašas rūpējas, lai viņu drēbes būtu izmazgātas, tīras, sašūtas un izgludinātas: “Viņām ir savi mājas pienākumi, ja tie tiek apdarīti, tad viņas mēnesī var atļauties sev vienu vai divus jaunus apģērbus,” saka Jana. Mamma piebilst, ka ar prieku vēro, kā vecāku saimniekošanas principi “pielīp” abām māsām, jo arī viņas dala savu naudu: “Skatos, kā tiek sarēķināta pusdienām paredzētā nauda, atsevišķā maciņā glabājas nauda fiksajiem tēriņiem, bet vēl kaut kur tiek glabāti ietaupījumi.”

Izklaidei mēnesī Jana ar Aini tērē apmēram 20 eiro, jo patīkot iet uz koncertiem vai teātri. Dažkārt visa ģimene kopā dodas uz kino.

Kā viens no lielākajiem naudas rijējiem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē Jēkabsoniem esot mašīna: “Tur varētu uzskaitīt daudz un dikti, bet kopumā mēnesī mašīnai tērējam 157,50 eiro.” Ainis saka, ka priecājas par dzīvi bez kredītiem un var būt tikai pateicīgs par to, ka gan viņam, gan sievai ir darbs. Pārējo summu ģimene rūpīgi glabā krājkontā, jo sapņo par lielāku dzīvokli, arī bez kredītiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
5

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
43

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
114

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
357

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
114

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Abstrakciju rada dvēseles harmonija

05:37
18.04.2024
22

Pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, un notikumiem, lietām, kas ietekmē to, kā jūtamies, ko domājam, kā uz to visu reaģējam, tāds ir pamatvēstījums gleznotāja Kaspara Zariņa izstādei “Laika sajūtas”, ko sestdien (13.04.) atklāja Cēsu koncertzālē. “Laika sajūtas” ir piedāvājums iepazīties ar vienu no K.Zariņa radošajām šķautnēm – abstraktajām kompozīcijām, kas līdztekus figurālajai glezniecībai šobrīd saista […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi